Amerikāņu elitei uzradusies jauna izklaide – augstas klases viltojumu iegāde. Online komūnā ‘’RepLadies’’, kurš veltīts greznumlietu viltojumiem, pašlaik ir vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.
Pārsteidzoši, bet lielākā daļa biedru ir lielu korporāciju CEO un veiksmīgi influenceri. “Mani ienākumi rakstāmi ar sešām nullēm, kā arī man ir milzīga luksuss somu kolekcija, taču no oriģināliem es nesaņemu tādu gandarījumu,” atklāti padalījās viena no dalībniecēm.
Galvenokārt, pircējas ir amerikānietes un puse no dalībniecēm forumu apmeklē ik dienu. Bieži viņu vecums ir virs 35 gadiem un gada ienākumi sastāda, sākot no $100 000. Daudzām sievietēm ir somiņu oriģināli, bet tikpat labi viņām patīk arī viltojumi, par ko viņas nekaunas. Viņas izjūt zināmu lepnumu, zinot, ka iegādājušās viltojumu par pievilcīgu cenu un to nevar atšķirt no oriģināla.
Sievietēm, kuru ģimenes budžets ļauj iegādāties jebkuru premium klases preci, replikas (pakaļdarinājuma) pirkums ir nevis taupības nolūku vadīts, bet vairāk līdzinās azartiskām medībām.
Viņu mērķis ir atrast tik labi pietuvinātu repliku oriģinālam, lai neviens (pat eksperts no augstā modes nama) nenojaustu, ka tas ir viltojums. Šādu preču cenas ir 5 līdz pat 10 reizes lētākas nekā oriģināli.
Turīgām sievietēm ir vairāki iemesli, kādēļ viņas iegādājas repliku.
Pirmais iemesls ir azarts un adrenalīns. Daudzas izjūt adrenalīnu izcila viltojuma meklēšanā; pēc tā iegādes pircējas uzjautrina tas, ka viņas var parādīties sabiedrībā ar viltojumu, bet par to neviens nenojauš.
“Man ir daudzas luksuss somas, tādēļ, kad es iegādājos viltojumu, neviens no apkārtējiem par to nenojauš, bet mani priecē doma, ka visus esmu aptinusi ap pirkstu.”
Otrs iemesls ir nevēlēšanās pazemoties un izlūgties iespēju, lai iegādātos somu veikalā.
Šī ir iespēja demonstrēt savu neapmierinātību ar elites zīmoliem, kur somu iegāde vairāk atgādina šķēršļu joslu. Piemēram, tā strādā zīmola Hermes politika. Ja vēlaties iegādāties Birkin vai Kelly somu (to cena ir no 8000 EUR līdz bezgalībai), jums sākotnēji jāpiedzīvo pazemojumi. Vispirms jāatstāj vērā ņemama summa, iegādājoties apavus, apģērbus vai citus aksesuārus. Vēlams šādus šopingus rīkot regulāri, veidojot savu pirkumu vēsturi. Tāpat arī jāatrod kopīga valoda ar konsultantiem un jāpierāda viņiem savs sociālais statuss, pāris reizes uzaicinot uz kafiju vai pusdienām.
Protams, somas var iegādāties arī caur baieriem, taču tad cena par modeli, kas veikalā maksā 8 -10 -12 tūkstoši, maksās 20 -23 - 25 tūkstoši EUR.
Trešais iemesls slēpjas taupībā. “Iedomājieties, ja mēs visi vienkārši tērētu savu naudu īstām somām,” saka biedrības dalībniece, “jūs nekad nepalielinātu savu bagātību tādā veidā.”
“RepLadies” speciālisti rūpīgi pēta, lai replika būtu viens pret viens kā oriģināls.
Salīdzina šuves, analizē izmantoto ādu, furnitūru, sērijas numurus. Biedrības dalībnieki cits ar citu dalās ar instrukcijām, kā atrast pareizo atdarinājuma pārdevēju un kā ar viņu komunicēt.
Viena no komūnas dalībniecēm, neskatoties uz saviem septiņzīmju ģimenes ienākumiem, nevēlas tērēt simtiem tūkstošu gadā, iegādājoties oriģinālas somas. “Man ir draudzenes, kuras daudz tērē, pērkot luksuss lietas, kuras, vai nu nekad dzīvē nav strādājušas vai arī ir precējušās ar bagātiem vīriešiem,” viņa norāda, “bet, ja jūs cītīgi strādājat, tad savu nopelnīto naudu negribēsiet tērēt muļķībām. Ņujorkā ir citas iespējas, kur ieguldīt naudu. Man ir daudz interesantāk investēt naudu kripto valūtā vai savā biznesā.”
Chanel, Louis Vuitton un Hermes ir trīs visbiežāk pirktie zīmoli “Repladies” platformā. Papildu absolūtām vizuālām līdzībām daudzām precēm ir tie paši kodi, zīmogi un sērijas numuri, kuri tiek izmantoti, lai atšķirtu oriģinālu no replikas.
Starp “RepLadies” dalībniekiem eksistē dažādas teorijas par to, kāda ir neatšķiramo repliku izcelsme. Vieni apgalvo, ka rūpnīcas slepeni pieder pašiem modes namiem, kuri izgatavo viltojumus, bet citi, ka tās ir preces, ko darbinieki paši noraksta un pēc tam laiž tirdzniecībā.
Daži domā, ka darbinieki veido replikas no pāri palikušajiem oriģinālu materiāliem, kamēr citi uzstāj, ka repliku rūpnīcas strādā pilnīgi neatkarīgi no jebkāda zīmola.
Visticamāk, ka tā tas arī ir. Visbiežāk fabrikas, kuras nodarbojas ar viltojumiem, pērk oriģinālas somas, izārda tās un izmanto šablonu veidošanai.
Viena no dalībniecēm padalījās ar savu pieredzi, kad iegādājās Gucci Jackie Mini somas repliku par $200 (oriģināls maksā $2500). “Soma bija iepakota firmas zaļajā kastē ar etiķeti un putekļu maisiņu. Intereses vadīta, es aiznesu somu autentifikatoram populārā komisijas veikalā Manhetenā; tas bija jauks veikaliņš, kurā pārdod “rūpīgu pārbaudi izturējušas luksusa lietas”. Pēc dažu minūšu viltojuma apskates, sieviete piedāvāja somu izpirkt par $1100.”
Tāpat esmu dzirdējusi pieredzes stāstus, ka arī pasaules slavenajā Vestiaire Collective var iegādāties viltojumu pat pēc verifikācijas.
Taču par viltojumiem var arī apcietināt un iedzīvoties milzīgā sodā.
Piemēram, Francijā tie, kuri pērk viltojumus, riskē būt sodīti ar 300 tūkstošiem eiro vai arī tikt apcietināti uz termiņu līdz 3 gadiem. Tas pats attiecas uz Itāliju. Par viltojumu var piemērot vairāku tūkstošu eiro sodu.
Ir zināms gadījums ar Hermes konsultantiem, kuri oriģinālu vietā pārdeva viltojumus, bet oriģinālās somas pārdeva melnajā tirgū ar milzīgu uzcenojumu.
Parīzē noslēdzies tiesas process, kurā tiesāja septiņus Hermes darbiniekus. Viņi tika apsūdzēti viltotu Birkin somu ražošanā un pārdošanā aziātu klientiem. Pirmstiesas izmeklējums atklāja, ka četru gadu laikā tika izgatavotas apmēram 148 somas un peļņa bija vairāk nekā 4 miljoni eiro.
Kādus secinājumus es varu izdarīt.
Savulaik skolā 7.klasē es sēdēju vienā solā ar puisi no ļoti turīgas ģimenes, kurš skolu apmeklēja tērpies Gucci no galvas līdz kājām. Protams, man arī tā ļoti gribējās un es nopirku Gucci repliku. Tikai nepievērsu uzmanību, ka monogrammas GG vietā uz manas somas gozējās ee. Kad to ieraudzīja tas pats puisis, ar kuru dalīju skolas solu, es nezināju, kur likties aiz kauna. Tajā pašā mirklī es sapratu, ka viltojumi noteikti nav radīti man.
