Pelējums uz palodzes vai vannas istabā? Eksperti atklāj, kā no tā atbrīvoties un nepieļaut atgriešanos

© Foto: magnific.com

Pelējums vannas istabā vai uz palodzes visbiežāk rodas pārmērīga mitruma dēļ. Tā veidošanos veicina arī kondensāts, aukstas virsmas un nepietiekama gaisa cirkulācija.

Ja tumšos plankumus tikai notīra, bet nenovērš to cēloni, pelējums var atgriezties. Medijs „RBC” skaidro, kā rīkoties, ja mājoklī parādījies pelējums.

Kāpēc rodas pelējums

Pelējums visbiežāk veidojas uz virsmām, kas regulāri saskaras ar mitrumu. Vannas istabā tas mēdz parādīties flīžu šuvēs, telpas stūros, uz griestiem, kā arī dušas vai vannas tuvumā.

Uz palodzēm pelējuma cēlonis parasti ir kondensāts. Pazeminoties temperatūrai, gaisā esošais ūdens tvaiks saskaras ar aukstu stiklu vai loga rāmi un pārvēršas pilienos. Ja virsma ilgstoši paliek mitra, rodas pelējumam labvēlīgi apstākļi.

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes valdības sniegto informāciju mitruma un pelējuma veidošanos var veicināt nepietiekama ventilācija, aukstas virsmas, apkures traucējumi un slikta siltumizolācija. Cēlonis var būt arī noplūdes, tādēļ ne vienmēr vainojams tikai ikdienā radītais mitrums.

No kurienes mājoklī rodas liekais mitrums

Mitrums rodas ikdienas norisēs — dušā, gatavojot ēdienu, mazgājot veļu un žāvējot drēbes. Arī elpojot gaisā nonāk ūdens tvaiks.

Ja mitrais gaiss netiek izvadīts, tas uzkrājas telpās un kondensējas uz aukstām virsmām. Tāpēc dušas, ēdiena gatavošanas un drēbju žāvēšanas laikā ir svarīgi nodrošināt labu ventilāciju.

Dušas laikā ieslēdziet nosūces ventilatoru, bet, gatavojot ēdienu, izmantojiet tvaika nosūcēju, kas gaisu izvada ārpus ēkas. Recirkulācijas nosūcējs gaisu atgriež telpā, tāpēc mitrumu neizvada. Neaizsedziet ventilācijas un gaisa pieplūdes atveres.

Kā atbrīvoties no pelējuma vannas istabā un uz palodzēm

Izvēlieties virsmai piemērotu tīrīšanas paņēmienu. No cietām virsmām pelējumu var nomazgāt ar ūdeni un mazgāšanas līdzekli, pēc tam virsmu rūpīgi nosusinot. Pelējuma skartus porainus materiālus dažkārt nepieciešams nomainīt. Tā iesaka ASV Vides aizsardzības aģentūra („EPA”). Tīrīšanas laikā valkājiet cimdus un aizsargbrilles, kā arī nodrošiniet svaiga gaisa pieplūdi. Nekad nejauciet balinātāju saturošus līdzekļus ar citām sadzīves ķimikālijām.

Pēc dušas izvēdiniet vannas istabu. Ja, darbojoties nosūces ventilatoram, gaiss joprojām ir mitrs, pārbaudiet ventilācijas sistēmas darbību. Apvienotās Karalistes valdības mājokļu ventilācijas vadlīnijās norādīts, ka vannas istabas ventilācijai mitrums jāizvada efektīvi.

Noslaukiet kondensātu no palodzēm. Tas palīdzēs savākt lieko ūdeni, taču neatrisinās mitruma rašanās pamatcēloni.

Uzraugiet mitruma līmeni. To var izmērīt ar higrometru. Ja mitrums ilgstoši saglabājas augsts, var noderēt gaisa sausinātājs. ASV Slimību kontroles un profilakses centri („CDC”) iesaka relatīvo mitrumu telpās uzturēt ne augstāku par 50 %.

Nekrāsojiet pelējumam pāri. Vispirms to notīriet, novērsiet mitruma avotu un pilnībā nosusiniet virsmu. Uz pelējuma uzklāta krāsa var sākt lobīties.

Kad jāvēršas pie speciālista

Saskaņā ar „EPA” ieteikumiem pelējumu, kas klāj mazāk nekā aptuveni 0,9 kvadrātmetrus, parasti var notīrīt pašu spēkiem. Ja skartā platība ir lielāka, mājoklis ir būtiski applūdis vai pelējums atkārtoti atgriežas, vērsieties pie speciālista. Profesionāla tīrīšana nepieciešama arī pēc piesārņojuma ar notekūdeņiem.

Mitruma ierobežošana ir galvenais priekšnoteikums, lai pelējums neatgrieztos. Ilgstoša uzturēšanās mitrā, pelējuma skartā vidē var būt saistīta ar aizliktu degunu, klepu, sēkšanu, kā arī acu un ādas kairinājumu. Cilvēkiem ar pelējuma alerģiju vai astmu reakcijas var būt izteiktākas.

Video