Peles un žurkas visbiežāk apmetas cilvēku tuvumā aukstā laikā, jo cilvēkiem vienmēr ir ko ēst. Tomēr šāds tuvums var būt ārkārtīgi bīstams, tāpēc iebrucēji ir jāpadzen pēc iespējas ātrāk.
Peles un žurkas visbiežāk sastopamas rudenī vai ziemā. Tieši šajā gada laikā grauzēji iet uz siltām vietām un pārtiku. Peles un žurkas var klasificēt kā sinantropiskas, kas nozīmē tās, kas dzīvo kopā ar cilvēkiem, un nesinantropiskas, kas nozīmē savvaļas grauzējus, vēsta DoctorPiter.
Jebkurā gadījumā abi var būt bīstami cilvēkiem. Piemēram, tie pārnēsā tādas slimības kā trakumsērga, suņu mēris, leptospiroze un hemorāģiskais drudzis ar nieru sindromu. Tomēr pele ne vienmēr iekož — paši grauzēji īpaši necieš kontaktu ar cilvēkiem. Tomēr varat saslimt, ja grauzēju urīns un fekālijas nonāk saskarē ar sadzīves priekšmetiem vai pārtiku. Arī pārtika var būt piesārņota; patogēnus var atrast pat mājas putekļos, norāda infekcijas slimību speciālisti.
"Ārā ir stindzinoši auksts, tāpēc grauzēji meklē siltas patvēruma vietas. Ja nolemjat paši cīnīties ar tiem, atcerieties galveno noteikumu, ko izmanto profesionālajā dezinfekcijā: cīņa sākas nevis ar indi, bet gan ar hermētiķi — tas ir, aizblīvējot visas mājas plaisas gan ārpusē, gan iekšpusē," saka eksperti.
Paņemiet parastu zīmuli. Ja tas ieiet zem durvīm, starp cauruli un sienu vai grīdlīstē, tur viegli var ietilpt arī pele. Daudzi cilvēki nezina, ka grauzēju galvaskausi burtiski saliecas, tāpēc tie var izspiesties cauri pat 6-7 mm diametra caurumiem.
Neaizpildiet šos caurumus ar celtniecības putām: peles labprāt grauž putas; tas nav šķērslis. Izmantojiet stiepļu sietu vai aizpildiet caurumus ar metāla trauku mazgāšanas švammēm, pēc tam aizzīmogojiet tos ar cementu vai hermētiķi. Tas palīdzēs atbaidīt peles.
Lielākā kļūda ir nopirkt vienu peļu slazdu un gaidīt brīnumu.
Peles dzīvo ģimenēs; ja redzat vienu, sienās to ir desmitiem. Slazdi jānovieto ik pēc 2-3 metriem gar sienām. Tieši tā! Pelēm ir slikta redze, un tās skrien, spiežot ūsas (vibrissas) pret grīdlīsti. Slazdam jābūt perpendikulāram sienai, sprūdam pavērstam pret grīdlīsti.
Lūdzu, aizmirstiet par sieru! Šis ir viens no lielākajiem mītiem par grauzējiem. Pelēm patīk saldumi; tām garšo kalorijām bagāti pārtikas produkti, piemēram, šokolāde, zemesriekstu sviests, rieksti un sēklas. Siers ātri izžūst un zaudē savu pievilcīgo smaržu.
Nākamais svarīgais punkts ir veikalā nopērkamā inde. Viņi tos apēd un joprojām izdzīvo, bieži saka tie, kas cīnās ar pelēm.
Problēma ir tā, ka grauzēji, īpaši pilsētās, attīsta rezistenci pret sadzīves indēm. Turklāt nekad nevar zināt, kur pele nomirs — zem grīdas vai ventilācijā. Un, ja tas notiek, sajutīsiet nepatīkamu pūšanas smaku.
Starp citu, plaši reklamētais "mumifikācijas efekts" arī ir mīts. Rodenticīdu ēsmas nesatur komponentus, kas kaltē grauzējus no iekšpuses, neļaujot baktērijām apēst to līķus, kas rada pūšanas smaku. Šāda tehnoloģija vēl pat nav izgudrota.
Kā ēsmas inde visbiežāk tiek izmantoti asins antikoagulanti, un vislabāk tos ievietot īpašos ēsmas traukos, kas aizsargā indi no nemērķa sugām, piemēram, mājdzīvniekiem.
“Padoms: vispirms noņemiet visu piekļuvi pārtikai (beramā pārtika stikla burkās, drupačas no galda un grīdas), aiztaisiet caurumus ar metālu un izvietojiet duci parastu ar šokolādi pildītu slazdu," saka eksperti.
Ja peļu aktivitāte pēc nedēļas nav apstājusies, izvietojiet papildu slazdus vai pat ievietojiet ēsmu (piemēram, mīklas briketes) ēsmas traukos. Ēsmas košļāšanas pēdas palīdzēs noteikt, kur atrodas peļu galvenās slēptuves, izpētīt šo zonu un pēc tam veikt mērķtiecīgu apstrādi šajā konkrētajā vietā. Tikai tad varat atvadīties no grauzējiem uz visiem laikiem.
Peles jau tā ir nepatīkams skats, bet žurkas var iedzīt panikā. Tās ir lielākas par pelēm, daudz drosmīgākas un nekaunīgākas. Tomēr tās arī var uzvarēt.
Žurkas viegli pielāgojas vissarežģītākajiem dzīves apstākļiem, tāpēc dzīvošana līdzās cilvēkiem ir labākais, ko daba tām var dot. Žurkas un peles, tāpat kā baloži, vārnas, kaķi un suņi, ir dzīvojušas līdzās cilvēkiem un dalījušās savās dzīvotnēs kopš laika gala.
Žurkas vienmēr meklē siltumu un drošību. Tās var baroties ar jebko, sākot no atgriezumiem līdz kartonam. Pieaugot to populācijai, žurkas ir spiestas izpētīt jaunas teritorijas, kur ir daudz barības. Ievērības cienīgi, ka tās var pārvietoties vairākus kilometrus dienā pa sauszemi un ūdeni, meklējot siltu pajumti un barību.
Ir divas galvenās grauzēju apkarošanas metodes mājās: profilakse un iznīcināšana. Preventīvie pasākumi tiek uzskatīti par vienkāršākiem un ātrākiem, tāpēc tie vienmēr ir vēlamāki. Ideālā gadījumā peles un žurkas būtu jāiznīcina pirms aukstā laika iestāšanās rudenī, jo pēkšņi aukstuma brīži ātri liek tām migrēt uz dzīvojamām telpām. Daudzstāvu ēkā visas pamatu plaisas un atveres ir rūpīgi jāaizzīmogo, un logu, durvju un inženierkomunikāciju atveres ir jānostiprina.
Deratizācijas procedūras — visaptveroši žurku iznīcināšanas pasākumi — tiek veiktas sistemātiski.
Svarīgi: vienreizēja vai neregulāra indes izsmidzināšana samazina efektivitāti. Pat ja grauzēju populācija ir pilnībā iznīcināta, labvēlīgos apstākļos kaitēkļi var atkal apdzīvot teritoriju, migrējot no blakus esošajām ēkām. Tāpēc kaitēkļu iznīcināšanai būs nepieciešams laiks un pūles.
Akūtas indes ir aizliegtas deratizācijas laikā. Eksperti iesaka lietot tikai hroniskas iedarbības līdzekļus. Tās izraisa hronisku saindēšanos (intoksikāciju) ilgstošas, bieži periodiskas, nelielu indes devu iedarbības dēļ.
Ja jums ir bērni vai mājdzīvnieki, uzglabājiet indi īpašos traukos. Žurkas un peles varēs piekļūt, bet mājsaimniecības locekļi, kaķi un suņi nevarēs sasniegt indīgo ēsmu.
