Lai arī Helovīns ir aiz muguras, tas nemazina faktu, ka šausmu filmas var skatīties jebkurā dienā. Pateicoties “TET” oriģinālseriālam “Briesmīgi stāstiņi”, ikvienam kinomīlim ir iespēja noskatīties, kas sanācis pašmāju kino grandiem.
Par projektu ir liels gandarījums, jo šeit tika piesaistīti labākie no labākajiem. Tajā pašā laikā bija arī ugunskristības, jo žanrs, ko izvēlējāmies, ir grūts - ne tikai šausmu filmas žanrs, bet arī antoloģija.
Runājot par komandu, lai arī katrai epizodei bija savs režisors, sava komanda, sastrādāties nebija grūti, jo šeit visi ir profesionāļi, visi zina, kas ir jādara. Protams, filmēšanas stundas ir garas, nogurums parādās un citreiz arī ņem virsroku, kas nozīmē, ka projektā bez grūtiem mirkļiem neiztikt, bet pārsvarā nebija problēmu.
Mums, producentiem, atpūta īsti nesanāca, jo, kad viens režisors pabeidza darbu un komanda, tad devāmies tālāk pie nākamās sērijas, bet viss bija labi.
Producenta darbs nav tik glamūrīgs, kā liekas, jo visas problēmas, kas skar, tās ir manas problēmas, kas jāatrisina. Vai nu atrodi kādu, kas atrisina, vai risini pats.
Ja filmēšanas laukumā ir jābūt bedrei, tad atrodi kādu, kas raks, ja nē, tad roc pats. Ņem lāpstu un roc. Līdz tam gan netiku, bet pats arī fiziski pastrādāju, piemēram, bija jāpiepumpē daudz laivu, jānes un daudz citu tehnisku darbu.
Un, kad man kāds jautā: “Ko dara producents?”, atbildu, ka ir dažādi. Ir dienas, kad strādā ar līgumiem, ir dienas, kad ved zupas katlu uz filmēšanas laukumu vai fiziski strādā.
Šausmu filmas nav ierastākais žanrs Latvijā, ko rada nozares profesionāļi, tāpēc liels paldies “TET”, ka viņi mums uzticēja šo projektu.
Prieks par komandu, jo patiesībā daudzi nāca uz projektu ar lielu entuziasmu. Mēs sadarbojāmies ar lieliem vārdiem un viņiem likās, ka nav kārtējā “drāma”, bet pilnīgi kaut kas pretējs, negaidīts.
Iesaku noskatīties visas epizodes, jo katra ir citādāka, kāda sērija liekas šausmīga, cita smieklīga. Katrs atradīs kaut ko, īpaši šajā, rudens tumšajā laikā.
