Producente Kristīne Broka: Šausmu filma, kas nav jāskatās ar acīm ciet

© Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Pie skatītājiem ir nonācis jauns un vēl nebijis TET oriģinālseriāls šausmu žanra cienītājiem – “Briesmīgi stāstiņi”. Producente Kristīne Broka sarunā atklāj, ka šī ir antoloģija.

Tas nozīmē, ka katra sērija ir par citu stāstu un katrā sērijā ir cits režisors. Tas pierāda, ka pašmāju kino var tapt ar vērienu un, kas ir pārsteidzošākais, salīdzinoši īsā laika sprīdī.

Filmēšanas process prasīja izaicinājumus

Es biju daudz dzirdējusi, ka brīdī, kad filmē šausmu filmas, dzīvē arī notiek daudz dīvainu lietu. Un tā tas arī notika ar mums, jo mēs reāli arī piedzīvojām daudz, sekoja viena lieta pēc otras, kas pārsteidza, ko negaidījām.

Tajā pašā laikā, varu atklāt, ka filmēšanas process bija ļoti izaicinošs, bet tas, kas man pašai personīgi liekas forši, ir tas, ka mēs visu laiku smējāmies. Mēs bijām visu laiku pacilātā noskaņojumā.

Man ir liels gandarījums par rezultātu, manuprāt, mums ir izdevies. Ir lepnums par visu komandu, jo pie šā projekta strādāja apmēram 100 cilvēku.

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Seriālam ir sešas sērijas, un katrai ir savs režisors, ir cits stāsts, citi aktieri, cita komanda, viss mainījās, un tas arī bija sava veida izaicinājums. Katrs režisors izceļ kaut ko citu savā sērijā.

Esmu šajā projektā jau no pirmsākumiem, kad lasīju scenāriju, man pašai bija savs skatījums, bet brīdī, kad iedod scenāriju režisoram, tad viņš pārvērš visu savā interpretācijā. Rokrakstus var manīt, tāpēc būs interesanti skatīties katru sēriju.

Šausmu filmas žanrs un komēdijas elementi

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Samiksējām žanrus kopā. “Briesmīgi stāstiņi” ir šausmu žanrs, bet paralēli ar komēdijas elementiem.

Man ir bail no šausmenēm, piemēram, kad skaties “Netflix” šausmenes, tad reizēm pat ar acīm ciet, bet mēs vēlējāmies radīt tādu šausmu filmu, kas nav jāskatās ar acīm ciet. Vari skatīties, iespējams, tu nobīsies, bet pēc tam sajūtas būs patīkamas, nebūs bail, piemēram, paskatīties spogulī.

Ceru, ka skatītājiem patiks, kas ir pats galvenais. Cerams, ka viņi redzēs, cik liels darbs ir ieguldīts un novērtēs, jo latviešiem par pašmāju kino reizēm patīk izteikties visādi.

Runājot par tempiem, jāsaka godīgi, ka ļoti ātri strādājām. Maijā tika uzrakstīts scenārijs, augustā un septembrī nofilmējām, bet tagad ir uz ekrāna. Temps bija liels, jo bija arī vēlme - paspēt uz Helovīniem. Tas izdevās!