Mākslinieks Kristians Brekte: Tumsonība ir tepat

© Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Kristians Brekte ir latviešu mākslinieks, kas pazīstams ar saviem provokatīvajiem darbiem.

Šoreiz viņa māksla ir sociālā projekta “Caur ērkšķiem uz…” sestajā sezonā. Mākslinieks radījis T kreklu, ko jau paspējušas novērtēt projekta dalībnieces, kā arī citi “Caur ērkšķiem uz…” iesaistītie.

Vēstījums par jaunu sievieti

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

“Caur ērkšķiem uz” T kreklu dizainā esmu izvēlējies Lukrēcijas tēlu, kuras stāsts risinājās 6 gadsimtā pirms mūsu ēras un vēlāk popularitāti guva caur Lūkasa Krānaha (Vecākā) gleznām.

Tas ir traģisks vēstījums par jaunu sievieti, kurai vardarbīgi tiek laupīta lemtspēja pār savu ķermeni. Pēc piedzīvotā pāridarījuma Lukrēcija atņem sev dzīvību.

Šo pašnāvības aktu, daži var traktēt kā padošanos, citi savukārt tajā var saskatīt drosmi un kontroles atgūšanu. Es to attēloju kā simbolisku rituālu - brīdi pirms jauna sākuma.

Pagātnes pāridarījumi kavē

Ne tikai projekta dalībnieces, bet daudzus no mums kavē pagātnes pāridarījumi. Tie atstāj ne tikai fiziskas, bet arī emocionālas pēdas, kas, izliekoties par mūsu brīvo gribu, ietekmē mūsu lēmumus.

Uzdrīkstēties iziet cauri sāpēm, pārizdzīvot pagātnes ciešanas, drosmīgi konfrontēt sevi, izturēt, piedot un pārdzimt. Atgūt kontroli. Mēs visi zinām, ka caur ērkšķiem - uz zvaigznēm, bet es novēlu caur ērkšķiem - pie sevis. Pie īstās, dziļās un citu neaplaupītās.

Projekts ir apsveicams

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Kad mani uzrunāja, tad patika ideja, jo formāts ir tieši krekls. Mani iepriekš jau bija uzrunājuši projektā, bet es atteicos, jo toreiz trūka laika.

Par kreklu radās divi varianti, ko varētu taisīt, un darbs atnāca viegli. Man pašam bija par to pārsteigums.

Esmu skatījies otro “Caur ērkšķiem uz…” sezonu un tad, kad man piezvanīja un teica, ka jau ir sestā sezona, man bija jautājums: “Jau sestā?”

Man ir prieks, ka projekts turpinās. Tas ir apsveicami, jo tas nav šovs, tā ir realitāte.

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Tumsonība ir tepat. Tāpēc arī savā mākslā to radu, taču ir liela sabiedrības daļa, kas to nemaz neredz un ignorē.

Cilvēks ir tik tālu rutīnā iegājis, piemēram, kad ziņās ierauga, ka tantiņa ir sacirsta, bet nākamajā dienā viss tiek aizmirsts. Skatīšos arī šo sezonu un kā saka: “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm!”

Atceries, kas notika...?

Svarīgākais