Klāt ir noslēdzošā Valmieras vasaras teātra festivāla diena. Izrādes ir atstājušas pēdas un šodien festivāls ar gandarījumu izskanēs.
Prieks, ka latviešiem ir iespēja piedzīvot izrādes, ko veido arī režisori no citām valstīm. Izcils piemērs ir režisore no Igaunijas. Neti Nīganenas vārds teātra pazinējiem ir zināms. Viņa ir daudzsološa māksliniece, kura ne velti ir nonākusi arī Valmieras teātra festivālā.
Gatavošanās posmā režisore atklāja, kā jūtas Latvijā un neslēpa savu apbrīnu par gaisotni, ko sajuta festivāla laikā.
Mēs strādājām visas trīs kopā un šeit, Valmierā, esam pirmo reizi, bet mums te ļoti patīk. Šeit ir zirgu stallis, blakus zirgi, daba, ir skaisti.
Taču šī nav pirmā reize, kad esmu Latvijā. Esmu bijusi arī Rīgā, Liepājā. Valmierā ir jauki. Ir lieliski piedzīvot Baltijā vasaru. Mēs visas esam tūristes šeit Latvijā, bet ir labi šeit būt un strādāt. Apbrīnoju festivāla gaisotni. Spēju visus saliedēt, iespēju satikties, būt kopā, kopā radīt, kopā pieredzēt, kopā strādāt. Tā nav ikdiena, kas šeit notiek.
Esmu iemācījusies latviski vārdu “vasara”, jo iepriekš nesapratu, kāpēc Valmieras teātra festivālu sauc par vasaras festivālu, tagad saprotu kāpēc, jo augusts ir vasaras mēnesis.
Lielākais izaicinājums ir saplūst ar vidi, kā integrēt vidi izrādē. Sajust šo vidi, jo mēs esam trīs mākslinieces, kas šeit cenšas radīt ko vērtīgu un paliekošu. Ikviens redz, ka arhitektūra Valmiermuižas stallī ir iespaidīga. To redz visi, kas šeit nonāk.
Zirgi šeit dod savu sajūtu. Te ir kaut kas neaprakstāms. Prieks, ka esam nonākušas šeit. Tā ir pavisam cita veida pieredze. Domāju, ka skatītājiem arī tas būs kaut kas nebijis.
Izrāde tiek veidota par attiecībām. Tas ir sava veida ceļojums. Ceļojums piedzīvot dabu, apkārtni, paskatīties, kas ir blakus.
Saprast, kas notiek, kad nonāc kalnā augšup un kas notiek, kad dodies pa grants ceļu. Tās ir divas dažādas sajūtas, kas jāsajūt.
Izrādē būs daudz emociju, kas apliecina, ko nozīmē katram būt dzīvam. Ko nozīmē dzīvība. Mēs ceram, ka skatītāji būs nolasījuši to, ko vēlamies pateikt.
Vizuāla teātra izrāde “Smieklīgais kalns”
Režisore: Neti Nīganena (Igaunija)
Scenogrāfe, kostīmu māksliniece: Pire Sova (Igaunija)
Skaņu māksliniece: Mišela Kislinga (Austrija)
Izpildītāji: Neti Nīganena, Pire Sova (Igaunija), Mišela Kislinga (Austrija)
Norises vieta: Valmiermuižas stallis, Dzirnavu iela 15
“Zeme kā ogle, apvārsnis, ceļojums ar māju. Cieši turoties, netīriem papēžiem, tu pa līkumotu taku kāp stāvā klintī. Gravitācija velk lejup, bet tu tai pretojies: augšup kalnā, augšup pa izdangātu grants ceļu. Seko lēciens - virpuļojot, griežoties, sakļaujoties, plaušām savērpjoties un kuņģim metot kūleņus. Stingri piesprādzēts un noreibis tu rotē ap virpuļojošo māju. Laiks palēnina savu ritējumu. Turēdamies pie mājas, tu beidzot piezemējies uz bedrainā grants ceļa - neveikls trieciens! - uzjautrinoties par sadursmi. Sašķīdušas logu rūtis, iegruvis jumts un netīrs augšstilbs. Tepat blakus parādās šaura plaisa un aizstiepjas pāri plašajai plakankalnei, cik tālu vien sniedzas skatiens, pāršķeļot to uz pusēm.”
“Smieklīgais kalns” - izrāde, kas norisinās distopiskā vidē, - ir pētījums par vietas izjūtas zudumu ceļojuma pasaulē un par ceļotāja pārgalvību, ko atmodina nolemtības priekšnojauta.
Spilgts Austrumeiropas humors un poētika, kur bezgalīgais tukšums un izmisums sakņojas sabrukumā un pārtop darbībā.
Akcentējot dzīvu skaņu un nemitīgi mainīgu scenogrāfiju, Neti Nīganena aicina festivāla publiku iesaistīties un piedalīties jaunradītajā pasaulē.
Izrāde top ar Igaunijas Kultūras fonda atbalstu. Atbalsta Culture Moves Europe, ko finansē Eiropas Savienība.
Valmieras vasaras festivāls norisinās no 2. līdz 4. augustam.
