Jau rītdien sāksies ilgi gaidītais Valmieras vasaras teātra festivāls, kas norisināsies trīs dienas. Režisori, aktieri, mākslinieki, radošā komanda un organizatori ir strādājuši ilgu laiku, lai izrādes pārsteigtu teātra cienītājus.
Režisore Iveta Pole, kura šogad festivālā piedalās pirmo reizi kā izrādes autore, neslēpj, ka pats gatavošanās process likās aizraujošs un vērtīgs. Turklāt skatītājs festivālā varēs iegūt vairāk, nekā būs cerējis.
Pirms tam Valmieras vasaras teātra festivālā biju kā skatītājs, nekādus darbus nebiju radījusi. Šī man ir pirmā pieredze, kā darba veidotājai. Un, atklāti sakot, sajūtas ir ļoti labas. Arī ar aktieriem ātri atradu vienu valodu, jūtamies saliedēta komanda.
Vairāk vai mazāk, protams, viens otru arī pirms tam jau pazinām, tāpēc iepazīšanās periods bija viegls un ātrs.
Ir brīnišķīga komanda, mums ir izveidojusies laba saskaņa savā starpā. Arī organizatoriskajā pusē viss ir lieliski, jo ir sajūta, ka viss ir tā viegli un patīkami.
Kopā bijām mēģinājuši jau Rīgā, pirms mēs atbraucām uz Valmieru, kur mums pārsteidzoši labi gāja.
Es nebiju pat sagatavojusies, ka būs tik labi, jo parasti jau ej kaut kādām radošām grūtībām cauri un bieži vien kaut kas sākumā nemaz nesanāk, bet līdz šim brīnumainā kārtā iet labi, kas man liekas mazliet aizdomīgi.
Taču nesen bija tā diena, kad viss atkal bija slikti. Katra diena atnes ko savu. Katru rītu sākam ar iesildīšanos. Mums ir neliela meditācija pirms darba, lai sagatavotu aktiera psihofizisko darbu.
Festivāla virstēma ir dzīvība. Un mēs šo tēmu faktiski apskatām diezgan burtiski.
Mēs varētu teikt, ka kontemplējam dzīvības rašanās fenomenu, nevis, ko tas nozīmē, bet gan aplūkojam, kas tas ir par brīnumu, kad rodas jauna dzīvība.
Izrādei ir divas daļas. Viena ir tā, kas ir apkopota no mūsu personīgajiem stāstiem, ko tas ir nozīmējis kļūt par vecākiem mums pašiem, un radīt jauno dzīvību, iznēsāt bērniņu. Vairāk šeit izrādei ir dokumentālā puse.
Toties otrā izrādes daļā mēs vairāk strādājam ar arhetipisko, mītisko teritoriju, ko ir grūti vārdos nodefinēt, bet tajā reizē tā ir kaut kāda ļoti trausla zemapziņas telpa, kur mēs meklējam, reflektējam par šo pašu tēmu, bet jau citā teritorijā, kas sniedzas tālāk par cilvēcisko.
Izrādes tapšanas laikā ir grūti nodefinēt, kas tā ir par zonu, bet tieši tāpēc tas ir interesanti, jo mēs nezinām līdz galam.
Tie ir tēli, kas nāk no zemapziņas, mēs reflektējam par šo tēmu, kas ir dzīvība, to arī stāstīsim izrādē. Man pašai dzīvība ir mana meita, daba.
Izrādes gaitā apskatām arī anatomiski, kā veidojas divu šūnu saplūšana, kā šūnas sāk dalīties, no 2 paliek 4, no 4 paliek 8. Tas arī ir anatomisks process.
Festivāls ir teritorija, kur var eksperimentēt. Arī tādā ziņā izrādes, kas notiek ārpus ierastajām telpām, skatītājs var pieredzēt cita veida teātri.
Novēlu sev, kā režisoram, lai man sanāk laba izrāde.
Semi - dokumentāla izrāde ar dramatiski komiskiem elementiem “Daudz laimes dzimšanas dienā”
Režisore un autore: Iveta Pole
Dramaturģe: Sandija Santa
Scenogrāfe: Austra Sniķere
Muzikālais konsultants: Jēkabs Nīmanis
Režisores asistents: Aksels Kaulakāns
Izpildproducente: Elza Siliņa
Aktieri: Elīna Hanzena, Anta Aizupe, Madara Reijere, Rūdolfs Gediņš
Norises vieta: Jumaras iela 195, Vidzemes slimnīcas kādreizējā veļas māja
“Izrāde piedāvā dzīvības rašanās fenomena izpēti, sākot no mikroskopiskā, vieliskā, matēriskā līdz eksistenciālajam. Mēs centīsimies iedziļināties delikātajā dzīvības rašanās procesā un pašā rašanās brīnumā kā tādā. Mēs aplūkosim, ko nozīmē kļūt par vecākiem un aptversim šī jautājuma dažādas perspektīvas un pieredzes. Kā senā šūpuļdziesmā tiks apvienots radīšanas un rašanās process , tam izskanot poētiskā vispārinājumā par esības mistēriju.”
Izrāde top sadarbībā ar Vidzemes slimnīcu.
Valmieras vasaras teātra festivāls notiek no 2. līdz 4. augustam.
