Starptautiskais mākslas festivāls “Divi Jūliji. Straume. 150” iedrošina baudīt lietišķo mākslu visai ģimenei

Speciāli izstādei “Straume caur laikiem un kultūrām” sienas gleznojumu J.Straumes noskaņās veido māksliniece, Gulbenes mākslas skolas skolotāja Laura Vecmane-Bartleta. © Foto: publicitātes

Pilsētas svētki Gulbenē notiks reizē ar 7.Starptautisko mākslas festivālu “Divi Jūliji”, par kura norisi rūpējas Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs.

Festivāls savu skanējumu sāks piektdien, 26.jūlijā, un turpinās arī nākamajā dienā. Pirmajā dienā paredzēta zinātniskā konference "Divi Jūliji. Straume. 150" (iepriekš reģistrētiem dalībniekiem), kura visu dienu no pulksten 11.00 noritēs Vecgulbenes muižas konferenču zālē un kur uzstāties 11 lektori no Gruzijas, Azerbaidžānas, Uzbekistānas, Apvienotās Karalistes un Latvijas. Konference noslēgsies ar diskusiju.

Izstāde “Straume caur laikiem un kultūrām”

Speciāli izstādei “Straume caur laikiem un kultūrām” sienas gleznojumu J.Straumes noskaņās veido māksliniece, Gulbenes mākslas skolas skolotāja Laura Vecmane-Bartleta. / Foto: publicitātes

26. jūlijā dienas vidū, pulksten 13.20 visi interesenti būs aicināt uz tematiskās izstādes “Straume caur laikiem un kultūrām” atklāšanu novada vēstures un mākslas muzejā.

Speciāli izstādei “Straume caur laikiem un kultūrām” sienas gleznojumu J.Straumes noskaņās veido māksliniece, Gulbenes mākslas skolas skolotāja Laura Vecmane-Bartleta.

“Gleznojumam jābūt iesāktam un it kā nepabeigtam. Līdzīgi kā J.Straumes pašrocīgi veidotai skicei, metam. Skatītajam ienākot šajā telpā, tieši pretī būs redzamas sienas gleznojums, kurā ieskanas motīvi no viņa iecerēm paklājam “Medības”, jūtams latviskā un gruzīniskā temperamenta savijums, jo, kā zināms, J.Straumes dzīves daļa ir saistīta ar Gruziju.

Centrā ir zieds vai saule, bet arkā, kuras aprises aizgūtas no Kaukāza Mājamatniecības muzeja ēkas, iezīmējas ļoti latviskais austras koks,” stāsta māksliniece.

L.Vecmane-Bartleta saka: “J.Straumes mākslu un personību labi esmu iepazinusi tieši ar festivāla “Divi Jūliji” palīdzību. Redzu šim festivālam turpinājuma un attīstības iespējas. Domāju, ka tam vajadzētu notikt vismaz reizi divos gados. Ļoti bēdīgi ir dzirdēt, ka pašvaldība neatbalsta šā festivāla rīkošanu ne 2025., ne 2026.gadā.

Tieši šāds pasākums ar zinātnisko konferenci, ar izstādēm, ar mākslas norisēm ir kā piesaiste kultūras tūristiem un vietējiem radošajiem jauniešiem, kuri asociē sevi ar Gulbenes novadu un kuri vēlas atrast savu vietu šeit.”

Laura veido izstādes "Straume caur laikiem un kultūrām" vizuālo noformējumu - brīvrokas sienu gleznojumu, kas asociatīvi attēlo Jūlija Straumes panākumus Kaukāzā - Kaukāza Mājamatniecības muzeju un paklāju "Medības".

Izstāde tiek organizēta, atzīmējot Jūlija Straumes 150. gadadienu un akcentē meistara dažādās profesionālās un privātās dzīves šķautnes. Straume - pedagogs, mākslinieks, izstāžu kurators, etnogrāfs, pedagogs, vīrs savai mīļajai Augustai un, pirmkārt, jau - Druvienas puisis, mūsējais. Izstādi finansē Valsts kultūrkapitāla fonds.

Laura Vecmane-Bartleta ir Talsos dzimusi maksliniece, kas pēc 12 gadu dzīves Austrālijā ir atgriezusies Latvijā, Gulbenes novadā. Pa šiem gadiem māksliniece iepazinusies un praktizējusi arī īslaicīgās mākslas praksi.

Lauras gleznas un īslaicīgās mākslas darbi līdz 2024.gada, septembra beigām apskatāmi Stāmerienas pilī kopizstādē “Dabiski”, kuru māksliniece īstenojusi sadarbībā ar gleznotaju Neonillu Medvedevu. / Foto: publicitātes

“Mani piesaista organisko materiālu estētikas izpēte to daudzajos attīstības posmos, sākot no sēklām līdz sadalīšanās procesam. Daudzveidīgajām formām, krāsām, ritmiem, tiek dota iespēja atklāt jaunu stāstu. Es ceru, ka šie attēli aicina skatītāju kļūt ziņkārīgam par apkārtējās pasaules apslēptajiem dārgumiem,” saka māksliniece. Lauras gleznas un īslaicīgās mākslas darbi līdz 2024.gada, septembra beigām apskatāmi Stāmerienas pilī kopizstādē “Dabiski”, kuru māksliniece īstenojusi sadarbībā ar gleznotaju Neonillu Medvedevu.

Priekšplānā - paklājs, kas muzejam glabāšanā nodots uz trīs gadiem, ir no privātas kolekcijas. Izstādes telpu rotā arī J.Straumes dizaina krēsli. Gruzijā gādāta soma, kura domāta cilvēkam, kurš sēž zirga sedlos. Tepat aplūkojami arī J.Straumes spieķīši. / Foto: publicitātes

Šajā izstādē grīdu klāj paklājs, kas ir analogs, bet tikai izmēra mazāks, citam paklājam, kas savulaik pēc J.Straumes meta bija austs un Rīgā rotājis Latviešu biedrības namu, kuru tautā sauc par Māmuļu.

Šis paklājs, kas muzejam glabāšanā nodots uz trīs gadiem, ir no privātas kolekcijas. Izstādes telpu rotā arī J.Straumes dizaina krēsli. Gruzijā gādāta soma, kura domāta cilvēkam, kurš sēž zirga sedlos. Tepat aplūkojami arī J.Straumes spieķīši.

Notiks meistarklases un izstādes

Festivāla ietvaros novada muzeja telpās oranžērijā, Sarkanajā pilī un Klētī apskatei būs izliktas aušanas darbnīcas “Indra” senās Latgales skalu segas, varēs redzēt Vecgulbenes etnogrāfisko tautu tērpu, būs aplūkojamas Vidzemes tradicionālās villaines un šatiera segas.

Tāpat būs skatāmi Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” skalu dvieļi.

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja «Klētī» apmeklētāju apskatāmas senās Latgales segas, kas atceļojušas no aušanas darbnīcas «Indra». Darbnīca atrodas Indrā, Indras pagastā, Krāslavas novadā un mērojušas tālu ceļu līdz Gulbenes muzeja apmeklētājiem. Izstādē izliktas septiņas autentiskas un Latgalei tradicionālas segas, kas ir vecāku un radinieku mantojums vai dāvinājums paaudzēs. / Foto: publicitātes

Sestdien, 27.jūlijā, no pulksten 10 līdz 15 notiks meistarklases, kur varēs apmeklēt ikviens interesents par brīvu. Varēs izmēģināt spējus akmens mozaīku un ebru darbnīcā. Tiks piedāvāts iepazīt aušanu skalu tehnikā. Varēs aust muzeja klētī.

Noritēs Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja radošā darbnīca “Jūlija ziedi” ar Ivonnu Zīli. Būs iespēja uzzināt visu par dzijas krāsošanu dabas krāsvielās ar Aneti Karlsoni. Būs arī andele-demonstrācijas.

Sarkanās pils mansardā būs izstāde «Jaunā Straume», kur būs redzami Līgas Langrates, Maigas Ilvesas, Terēzes Jansones, Rasmas Pušpures, Elīzas Māras Kamradzes-Tūteres, Lauras Vecmanes-Bartletas u.c. mākslinieku darbu izstādi. / Foto: publicitātes

Vecgulbenes muižas apbūves teritoriju pieskandēs gruzīnu, azerbaidžāņu, setu un latviešu dziesmas un dejas. Sarkanās pils parkā varēs vērot viduslaiku cīņas, rotaļas, baudīt raksturīgos ēdienus un izprast seno dzīvesveidu. Par to rūpēsies Livonijas nometne kopā ar Vēstures izpētes un rekonstrukcijas klubu “Rodenpoys” no Ropažiem.

Foto: publicitātes

Festivāla nosaukums ir dots par godu diviem ar novada vārdu saistītiem māksliniekiem, kuriem abiem vecāki ir devuši Jūlija vārdu. Tie ir Vecgulbenē dzimušais Madernieks (1870-1955) un Druvienā dzimušais Straume (1874 - 1970). Abu radošais mūžs ir bijis saistīts interjera dizainu. Viņu atstātais mākslinieciskais mantojums latviskās identitātes apliecinājums.

Svarīgākais