Viņi visi ir stalti vīri, kuri dara lielas lietas. Tajā pašā laikā ir tik dažādi, taču viņus vieno vārds - Jānis. Kāds pārmantojis paaudzēs, bet kādam iedots skanējuma dēļ. Līdz pat Jāņu dienai iepazīstinājām ar dažiem Latvijas Jāņiem. Uzzinājāt, kā tas ir svinēt vārda dienu tradīciju ugunskura un dziesmu pavadībā.
Mūziķis un ģitārists Jānis Kalniņš pēdējos gadu Jāņus pavada, muzicējot uz skatuves, un allaž viņu sumina ar ozollapu vainagu galvā. Un lai arī ģitāras virtuozs atzīst, ka jau ir pierasts, ka mūziķiem svētku dienas biežāk ir darba dienas, svētki no tā necieš.
Bērnībā laukos manam vecākajam brālim labākais draugs bija Jānis. Tāpēc brālis uzstāja, ka mazākajam brālītim arī ir jābūt - Jānim, un tā es arī tiku pie šā vārda. Sajūtu līmenī, man ir grūti pateikt - vai man vārds patīk vai nepatīk, es vienkārši esmu Jānis.
Un šis vārds, kas man ir iedots, ir bieži sastopams. Pats vārds, protams, ir labs, bet, kad ikdienā esi starp tik daudziem Jāņiem, tad sajūta, ka vārds ir ielikts, lai tas vienkārši būtu.
Pats personīgi pazīstu vismaz piecus savus vārda un uzvārda brāļus, nemaz nerunājot par visiem Jāņiem, cik pazīstu. Un zinu, ka uzvārds - Kalniņš Latvijā ir otrais vai trešais populārākais uzvārds. Un ja vēl esi Jānis Kalniņš!
Jau no bērnības viss ir savijies kopā - gan vārda diena, gan Jāņi, kas ir kopīgi ģimenes svētki, bet tas jau ir sirsnīgi, ka ģimene var sanākt kopā. Tādā ziņā es nekad neesmu juties apdalīts. Es drīzāk jutos apdalīts skolas gados. Tas tāpēc, jo mana vārda un arī dzimšanas diena ir vasarā, es nevarēju aiznest uz skolu konfektes un pacienāt klasesbiedrus.
Runājot par Jāņu spilgtākajām atmiņām, tad labi atceros 1996. gadu, kad pie mums ciemos atbrauca vecmammas un tēta radi no Austrālijas. Tas bija piedzīvojums, jo viņi nekad nebija piedzīvojuši tādus Jāņus, kā svin Latvijā.
Vēl par tradīcijām turpinot, kad vēl laukos bija govis, tad paši uz Jāņiem sieru taisījām un arī alu brūvējām. Tāpat arī ugunskurs vienmēr ir bijis pašā centrā. Jāņi manās acīs vienmēr ir bijuši skaisti svētki tieši ģimenei, sanākot visiem kopā.
Šodienas Jāņi, kas jau ir vairāku gadu garumā, man ierasti aizrit uz skatuves. Parasti mani sumina publiski un tad man un citiem Jāņiem liek galvā ozollapu vainagu. Esmu arī pieradis, ka svētki tiek aizvadīti muzicējot. Turklāt manā gadījumā ir labi, ka vārda diena ir nevis 23., kad visi svin, bet 24. jūnijā.
Parasti nākamajā dienā pēc koncerta es braucu uz laukiem pie savējiem. Mēs iekurinām ugunskuru, spēlējam sporta spēles un pavadām laiku kopā. Tāda parasti ir mana Jāņu diena. Savējiem uzspēlēt ģitāru sanāk ļoti reti, 24. jūnijā parasti nē.
Biežāk es spēlēju Ziemassvētkos, kad salavecis ir atnācis. Protams, kopīgas ģimenes sadziedāšanās manā ģimenē ir dzimšanas dienās un arī Jāņos, kad tētis, kas ir arī vairāk svētku kurators, ar akordeonu taisa diseni. Novēlu visiem šogad brīnišķīgi pavadīt laiku ar savējiem - priecājoties, saticībā un mīlestībā. Priekā!
