Dziedātājs Lauris Valters 24. martā atzīmēja savu 40 gadu dzimšanas dienu, no tiem 25 gadi pavadīti uz skatuves.
Paveikts ir daudz, un jaunākais albums “Ārpus laika” ir mūziķa atskaites punkts par izdarīto. Pēc koncerta emocijas vēl sita augstu vilni un sarunā mūziķis atklāj, ka sajūtas ir brīnišķīgas.
Jubileja aiz muguras un pirmie trīs lielie koncerti arī. Kādas ir sajūtas?
Jubilejas koncerti ir aizvadīti, 24.marta jubileja ir pagājusi un pēcgarša ir brīnišķīga. Pirmkārt, jo ir pavasaris, kas ir mans mīļākais gadalaiks. Tieši pavasarī es allaž izjūtu enerģijas pieplūdumu. Man bija prieks muzicēt kopā ar lielisku sastāvu.
Ar taustiņinstrumentālistu Jāni Miltiņu, ģitāristu Reini Briģi, bundzinieku Mārtiņu Lindi, basģitāristu Jāni Olekšu un arī divām dāmām, kas pievienojās - Madara Orola, kā arī ar savu balsi vienā dziesmā priecēja mana krustmeita, kurai ir 10 gadi, Dārta Magdelēna.
Man bija prieks redzēt cilvēkus smaidīgus.
Vai viss izdevās, kā cerēji un gatavojies?
Manuprāt, viss izdevās. Labu laiku, protams, domāju par dziesmām, ko iekļaut šajā koncertprogrammā “Ārpus laika”, jo muzikālā materiāla bija daudz, kas sakrāti šo daudzo gadu garumā. Tas tāpēc, ka no 40 dzīves gadiem 25 gadi ir pavadīti mūzikā un uz skatuves, 13 no tiem ar grupu “Ēnas”, un 12 kā solo māksliniekam.
Ir tik daudz dziesmu, kas ir ierakstītas un izdotas. Ir tik daudz videoklipu, kas ir filmēti. 22 dziesmas bija koncertprogrammā - no albuma “Mirklī ieklausies”, kur bija mana labāko dziesmu izlase no 2012. līdz 2019. gadam, no jaunā albuma “Ārpus laika”, kas bija pamatā. Koncertā skanēja arī grupas “Ēnas” dziesmas un pa vienai dziesmai no albumiem “Guliet, mazie!”, “Sirds kā bākuguns” un “Savādā meitene”, kur ir mana tēva Egona Valtera sarakstīta mūzika ar Aleksandra Čaka dzeju.
Jā, viss izdevās. Tas, kas bija plānots - skaisti, viegli un gaiši muzicēt, dodot no sirds.
Cik svarīgi ir dalīties ar cilvēkiem mūzikā, kas tev pašam nozīmē tik daudz?
Dalīties mūzikā ar cilvēkiem ir mana būtība. Es to daru visu savu apzinīgo mūžu. Kopš sāku rakstīt dziesmas, es vienmēr esmu dalījies. No sākuma tā bija mana ģimene, radinieki, mani draugi. Pēc tam jau skolas biedri un vienaudži. Tas viss ir attīstījies un audzis plašumā. Arī skatuve ir arvien vairāk nozīmējusi.
Tā ir mana būtība un šīs dzīves sūtība - dalīties ar to, kas ir atnācis pie manis. Man ir gods, par ko esmu pateicīgs, ka pats varu rakstīt - gan dziesmu vārdus, gan melodijas, gan arī pats tās izpildīt.
Ja vēl pievienojas fantastiski mūziķi, tad tas ir pats labākais, kas vien var būt.
Tu izpildīji ne tikai jaunā albuma dziesmas, bet arī grupas “Ēnas” hītus. Kā bija atcerēties tos laikus uz skatuves?
Šobrīd mans mūžs uz skatuves ir sadalījies precīzi divās daļās. No 1999. gada līdz 2012. gadam un no 2012. līdz 2024. gadam. Protams, ka varēju ielikt vēl vairāk grupas “Ēnas” dziesmu, jo bija tādas, kas klausītājus uzrunāja tolaik, piemēram, “Par šo un to”, “sirC”, “Seven”. Varēju vismaz četras, piecas likt klāt koncertprogrammai, bet es gribēju līdzsvaru.
Man ir prieks dziedāt dziesmas, kurām ir 15 gadu un vairāk, jo dziesmas tiek radītas un izpildītas un ja tās uzrunā, tad nav svarīgi, vai cilvēks dziesmu klausās piekto, 105. vai 1005. reizi 15 gadu laikā. Dziesmām ir sava enerģija.
Jaunais albums “Ārpus laika” tikai apliecina, ka mūzika tev ir iekodēta uz mūžu. Vai gandarījums jūtams?
Jaunais albums “Ārpus laika” ir man ārkārtīgi nozīmīgs, jo tas ir jaunākais un tas ir arī viengabalainākais.
Katra dziesma papildina nākamo un stāsts turpinās. Ne tik saskaldīts albums, kā reizēm gadās, bet gan vienots kopums, kura vadmotīvi ir gaišums, sirsnība, dzīvesprieks, enerģija, iedvesma, mīlestība, dalīšanās un kopā būšana.
Un tas viss ir jūtams gan vārdos, gan melodijā. Protams, albumā ir arī tāda dziesma “Mums vēl ir laiks”, kur ir apcerīgums, pārdomas un jauda. Spēks un arī smagnējums te ir, kas raisa pārdomas, pateicoties tekstam un dziesmas izpildījumam, bet kopumā viss ir gaiši un pacilājoši. Arī patriotiski, piemēram, dziesma “Gaismā rotāties”.
Man ir gandarījums par vēstījumu un paveikto pēdējos gadus. Paldies par to maniem draugiem un muzikālajiem kolēģiem - Jānim Miltiņam un Reinim Briģim.
Kur var iegādāties tavu jauno albumu?
Ja ir vēlme iegādāties manu jauno albumu “Ārpus laika” CD formātā un ir vēlme pēc mana autogrāfa, kāda jauka ieraksta, jo man ir īpašs zelta marķieris, kas ļoti piestāv šā albuma dizainam, tad var ar mani sazināties personīgi. Uzrakstot man sociālajās vietnēs. Protams, man ir arī mājas lapa www.laurisvalters.lv, kur var atrast manus kontaktus.
Diskus es pats nosūtu, jo mūsdienās ir tik daudz veidu, kā piegādāt. Vēl ir arī veikala tīkls “Latvijas pērles”, kur var iegādāties manu disku. Šie veikali ir Rīgā, Ogrē, Siguldā, Ādažos un citviet.
Pēc koncerta dalīji arī savu autogrāfu un bildējies kopā ar viesiem. Ko tev nozīmē, ka cilvēki nāk, priecājas un ir blakus tev. Cik svarīga tev ir atgriezeniskā saikne?
Saikne ar klausītājiem ir nepārvērtējama. Tā ir ārkārtīgi svarīga. Man, protams, ir arī prieks par sevi - apsēsties un uzdziedāt, bet tad, kad es varu saņemt atpakaļ atgriezenisko saiti no cilvēkiem un kad es redzu, ka izpildītās dziesmas un dzejoļi, liek aizdomāties, pasmaidīt, aplaudēt, tā ir degviela, kas ir nepieciešama un dzen uz priekšu.
Tieši tāpat arī pēc koncertiem, kad cilvēki pienāk un paspiež roku, meitenes pienāk klāt un iedod buču uz vaiga, apskauj, pasaka, ka “prieks, ko dari, prieks, ka dalies ar gaišumu un vieglumu” un tas mani iedvesmo.
Priecājos par šiem mirkļiem un vienmēr esmu bijis gatavs aprunāties, nofotografēties, dalīties ar savu autogrāfu, jo tas ir svarīgi, skaisti un ļoti piepildoši. Esmu atvērts komunikācijai un sarunai.
Tāpat arī ticu, ka koncerts liek komatu, nevis punktu. Kas padomā nākotnei?
Jā, jubilejas koncerti ir foršs atskaites punkts, jo katrs albums un dzejas grāmata, kas iznāk, tas ir darbu kopsavilkums. Lai būtu kaut kas tāds, uz ko pēc gadiem varētu atskatīties un sev pateikt, ka šis bija skaists periods. Labi, ka es to visu iemūžināju grāmatā, albumā un dziesmās.
Tas viss ir padarīts un tagad ir jāiet tālāk.
Es zināju, ka jubilejas koncerti aprīlī būs noslēgušies, tāpēc man jau ir padomā diezgan konkrēts ceļš. Tas ir darbs uz savu ceturto dzejas grāmatu. Dzeja aizvadītā pusotra gada laikā jau ir uzrakstīta, tāpēc jādodas tālāk.
Runājot par mūziku, liekas, ka pēdējo divu gadu laikā esmu diezgan daudz aizņēmis ēteru.
Ja 2022. gada martā iznāca dziesma “Saule zenītā”, tad kopš tā mirkļa ir izdotas septiņas dziesmas.
Šobrīd ir sajūta, ka vēlos pusgadu paņemt brīvu laiku un atvilkt elpu, lai gan dziesmas ir sarakstītas daudz.
Arī šajā posmā, kad devos tūrē, man klāt ir divas jaunas dziesmas. Man ir 40 gadu, bet tuvākos 10 es vēlos iet un darīt, lai pēc atskatītos, kas ir paveikts. Aizvadītie gadi, kas ir no 35 līdz 40 gadiem, man ir bijuši aktīvi un radoši gadi, par ko man ir prieks, jo es vēlos dalīties, muzicēt un priecēt arī turpmāk.
