Pirmo reizi Latvijā viesojās un ar orķestra “Rīga” mūziķiem sadarbojās pasaulē pieprasītais džeza mūziķis, diriģents, komponists un saksofonists no Vācijas Štefens Šorns (Steffen Schorn).
Festivāla “WINDSTREAM” atklāšanas koncertā klausītājiem tika piedāvāta koncertprogramma ar gaumīgu akadēmiskās un džeza mūzikas eklektiku.
Koncerta pirmajā daļā klausītājus pārsteidza orķestra “Rīga” pūtēju koncertorķestra sastāvs. Nozīmīgu solo lomu sniedza viens no spožākajiem un izcilākajiem latviešu džeza mūzikas jaunās paaudzes pārstāvjiem - trompetists Kristians Kalva, kurš skolojies pie Eiropas vadošajiem džeza trompetistiem Hāgas konservatorijā.
Otrajā daļā ar improvizācijas prasmēm priecēja vairāki solo mākslinieki un tika izcelts orķestra “Rīga” bigbends, atskaņojot Štefena Šorna oriģinālmūziku un aranžējumus.
Pavasara festivāls “WINDSTREAM” ir dibināts 2010. gadā un to ik gadu organizē un producē orķestris “Rīga”. Tas ir lielākais, nozīmīgākais un ilgnoturīgākais orķestra “Rīga” producētais festivāls.
Festivāls allaž sākas ar astronomiskā pavasara atnākšanu un iekļauj Lieldienu laiku un tā devīze ir “Mosties un atceries, dzirdi un baudi!”. Šis ir vienīgais festivāls Latvijā, kur uzmanības centrā ir profesionāls pūtēju orķestris ar tā visdažādākajiem paveidiem.
Orķestris “Rīga” gan kā moderns, mūsdienīgs pūšaminstrumentu koncertorķestris, gan kā bigbends, kas mijiedarbē ar citiem spožiem izpildītājmāksliniekiem un diriģentiem tiecas papildināt kultūrainu Latvijā un starptautiskā mērogā ar savai nozarei un reģionam unikālu saturu, jaunrades pienesumu un radošu izcilību.
Pēc koncerta diriģents un komponists Štefens Šorns dalījās ar sajūtām, atzīstot, ka Latvijā mūziķi ir lieliski.
Esmu pirmo reizi Rīgā un šeit jūtos brīnišķīgi. Jūtos šeit gaidīts. Lai gan neesmu neko daudz paspējis apskatīt, jo man bija divu dienu intensīvi mēģinājumi ar orķestri un bigbendu, turklāt tikai nesen noslēdzās mana iepriekšējā koncerttūre, taču jau tagad zinu, ka šeit, Latvijā, noteikti atgriezīšos vēlreiz.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija tas, ka man neatnāca instrumenti, ar tiem bija aizķeršanās. Tāpat bija grūti izvēlēties programmu, jo tā ir plaša. Man bija jāsaprot, ko es vēlos ar savu koncertu pateikt. Un uz kādām instrumentu grupām vēlos likt uzsvaru. Reizēm tas bija trakākais. Divu stundu programmā pateikt visu, ko vēlos.
Es pazīstu vienu no solistiem Robertu Martini, jo viņš savulaik pie manis studēja, taču arī par pārējiem varu pateikt tikai to, ka viņi visi ir profesionāļi. Lieliski mūziķi. Viņi visi ir apdāvināti ar aizrautību un izcilu improvizācijas mākslu.
Trompetists Kristians Kalva atklāja, ka bija gods piedalīties šajā koncertprogrammā.
Mājās vienmēr ir labi. Ārzemēs uzstāties ir citādāk, jo tur esmu ārzemnieks, bet mājās spēlēt ir forši. Latvijā vienmēr esmu juties kā mājās, jo mūsu tirgus ir tāds, kāds tas ir.
Pirms koncerta mēs kopā ar diriģentu ģērbtuvēs jokojāmies, tādā veidā noņemot spriedzi, uztraukumu, kas īstenībā palīdzēja. Manuprāt, man ar diriģentu izveidojās ļoti laba saikne. Koncerta laikā nebija nekādu klupšanas akmeņu.
Uz koncertiem ir jānāk, lai kur mēs arī atrastos - laukos, Rīgā, ārzemēs, jo dzīvā mūzika nevar pazust. Sevišķi tagad, kad ir festivāls, kur uzaicina uz Latviju tik augstas klases mūziķi, tas ir jānovērtē. Man ir liels gods uzstāties un dalīties ar savu trompetes prasmi.
Diemžēl Latvijā nav tik daudz mūziķu, kas tā muzicē, tāpēc man ir milzīgs gods. Es biju pārsteigts, kad man piedāvāja uzstāties.
Saksofonists Roberts Martini, kuram vakara gaitā bija uzticēti vairāki solo un improvizācijas, neslēpa savas pārdomas par kopā radīto koncertu.
Diriģentu pazīstu personīgi, jo studēju pie viņa “ERASMUS” ietvaros, Vācijā. Viņš bija viens no maniem pasniedzējiem.
Kad mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns saprata, ka šogad festivālā vēlas džeza programmu, tad diriģents Štefens Šorns bija pirmā mana doma. Sapratu, ka ir jāuzaicina mans pasniedzējs, jo viņš ir ļoti fanātisks mūzikā, ko arī var dzirdēt viņa kompozīcijās.
Diriģents, ņemot vērā mūsu instrumentus, aranžēja un uzrakstīja koncertprogrammu, kas, manuprāt, ir ekskluzīva iespēja.
Improvizācija manās acīs ir spontāna. Tu klausies arī, ko citi spēlē, klausies pavadījumu. Tā ir saruna. Protams, uztraukums arī ir, bet tas ir tāds patīkams uztraukums.
Mēs kopā veidojam stāstu un, manuprāt, mums izdevās. Ja ir kāds pasaules klases mūziķis, diriģents, tad mums ir jātver šī iespēja. Tā ir unikālā iespēja sajust un pārliecināties, cik virtuozs viņš ir, kā viņš sevi pasniedz, kā sadarbojas ar mūziķiem. Un to visu var redzēt.
Es iesaku jebkuram atbrīvot kādu nedēļas nogali un apmeklēt koncertus. Sajust tos.
Nākamais koncerts festivāla “WINDSTREAM” ietvaros notiks 25. martā Rīgas Domā, kas veltīts komunistiskā genocīda upuru piemiņai.
Pie orķestra “Rīga” diriģenta pults stāsies Jurģis Cābulis, lai kopā ar koriem - Rīgas kamerkori “Ave Sol” un Rīgas Doma kora skolas jaukto kori, kā arī vokālajiem solistiem Jolantu Strikaiti-Lapiņu, Ilzi Grēveli-Skaraini, Mārtiņu Zvīguli un Rihardu Mačanovski atskaņotu V. A. Mocarta Rekviēmu. Rekviēmu mūzikā tradicionāli velta mirušo piemiņai. Mocarta Rekviēms re minorā ir viens no slavenākajiem pasaules mūzikā, kas cauri laikiem aizkustinājis cilvēku sirdis un rosinājis uz klusinātām pārdomām par dzīvi, nāvi un mūžību.
