Dienu pēc Valentīndienas VEF Kultūras pilī orķestris "Rīga" diriģenta Valda Butāna vadībā kopā ar Latvijā jau iemīļotajiem solistiem - dziedātāju Aiju Vītoliņu un aktieri Raimondu Celmu - atskaņoja latviešu mīlas dziesmas. Programmas gaitā aplausi nerimās un pēc koncerta skatītāji "nelaida" māksliniekus projām, veltot skaļas ovācijas un prieka gaviles.
Solisti atskaņoja gan solo dziesmas, gan duetus, kas skanēja mūzikas aranžējumos orķestra pavadījumā. Šajā koncertā pirmo reizi izskanēja orķestrim “Rīga” veltīts Viļņa Šmīdberga aranžējums Ulda Marhilēviča dziesmai “Lūgums”, ko koncertā smalkjūtīgi izdzīvoja Aija Vītoliņa, bet komponists Jēkabs Jančevskis radījis jaunu instrumentāciju pats savai kompozīcijai “Tu guli manās rokās”, ko dziedāja Raimonds Celms.
Simbolisks šā koncerta vadmotīvs bija krāšņie Latvijas gadalaiki, kas vijās caur koncertprogrammā iekļautajām mīlas dziesmām un simbolizēja mīlestības cikliskumu, kā arī mainību dažādu paaudžu dzīvesstāstos.
Koncerta pirmā daļa izskanēja retro mūzikas noskaņā, atceroties pagājušā gadsimta populārās mūzikas lielmeistarus - Elgu Igenbergu, Ringoldu Ori, Alfrēdu Vinteru, Edmundu Goldšteinu. Mīla spoguļojās dabas simbolos, sirsnīgās un dzīvesprieku apliecinošās dziesmās “Pie ezera”, “Sniegpulkstenīte” , “Pavasara dziesmiņa” un citās.
Koncerta otrajā daļā bija iekļauta mūsdienu latviešu komponistu mūzika. Skanēja Maestro Raimonda Paula dziesmas “Upei pāri”, “Tu esi ceļš”, Imanta Kalniņa poētiskās “Jau ziediem rotātas pļavas” un “Klusiņām”, kā arī Mārtiņa Brauna, Ulda Marhilēviča, Valta Pūces un Jēkaba Jančevska mūzika.
Aija Vītoliņa atklāja savus lielākos izaicinājumus, gatavojoties šai koncertprogrammai:
Valdis Butāns mums abiem ar Raimondu Celmu piedāvāja koncertprogrammu un mēs satikāmies. Viņam jau bija skaidrs, ko vēlas dzirdēt. Kad mums iedeva materiālu, tad sākām iepazīties un saprast, kas būs.
Šis materiāls bija kaut kas nedzirdēts, kaut kas skaists, kaut kas tik intīms un dziļš. Bija arī savi izaicinājumi, jo dziesmām, īpaši pirmajā daļā, man bija jāiemācās daudz vārdu. Dziesmām vārdi neatkārtojās, visu laiku mainījās un bija jātiek ar tekstu galā. Citu variantu nebija.
Arī dziedāšanas rokraksts bija citādāks par ierasto, tāpēc bija jāpielāgojas un jāatrod sevi šajā programmā. Intensīvs bija arī mēģinājumu process, daudz palīdzēja diriģents Valdis Butāns. Ar Raimondu Celmu sastrādāties vienmēr ir bauda. Viņš ir profesionālis. Es jutu, ka man ir partneris uz skatuves, kas ir pats svarīgākais, jo, kad esi uz skatuves divatā, tad zini, ka tev ir plecs, vari justies droši. Otrs partneris bija orķestris un diriģents Valdis Butāns, kas mums abiem ar Raimondu bija stipra aizmugure.
Programma ir brīnišķīga. Arī aizskatuvē, kad Raimonds dziedāja “Tu guli manās rokās”, kas bija mana programmas mīļākā dziesma, tad pēc tās, lai kāptu uz skatuves, bija grūti savākties. Koncerts ritēja viegli un tajā bija daudz aizkustinošu mirkļu. Ceru, ka klausītājiem kaut kas sirsniņā notrīsēja. Tāpat ceru, ka šī programma vēlreiz nonāks pie klausītājiem.
Raimonds Celms pēc koncerta neslēpa savu aizkustinājumu par paveikto:
Protams, man sirdi rāva pušu, dziedot šīs mīlas dziesmas. Man ir cerība, ka šī programma tiks atskaņota vēlreiz, jo pagaidām šis bija vienreizējs pasākums.
Mēs jau laikus sākām gatavoties, Valdis rūpīgi atlasīja un izvēlējās īsto repertuāru, pērnā gada beigās jau sākām cītīgi gatavoties. Šī programma ir diriģenta Valda Butāna nopelns un tas, kā tā ir rezultējusies, lielākais “Bravo!” viņam.
Koncerta gaitā es citēju sengrieķu filozofu Platonu, tad tagad teikšu vēlreiz, atbildot, kā tas ir, dziedāt mīlas dziesmas uz skatuves: “Vissvētlaimīgākais mīlestības Dievs ir Erots, tāpēc mums ir jācildina un jādzied dziesmas viņam, jo viņš ir dziedājis dziesmas mums.” Tas ir mūsu pienākums. Tagad atdarīt.
Orķestra “Rīga” diriģents Valdis Butāns cer, ka šī programma liek daudzpunktu, nevis punktu:
Programmu ierosināja Baiba Tilhena, kas ir mūsu mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja, bet es ideju pārķēru.
Šī ir viena no programmām, kur esmu salicis dziesmas, kas man pašam patīk. Zināmā mērā tāds egoisms, bet princips ir tāds, ja tev pašam patīk, tad visticamāk, ka patiks arī citiem.
Dziesmas nav vienveidīgas. Kopā ar solistiem spriedām, ka katra dziesma ir dažāda. Katra ar savu stāstu, noskaņu, emocijām. Arī abas koncerta daļas ir citādākas. Man liekas, ka tie aspekti, kas ir par un ap mīlestību, ir plašs spektrs šajā koncertā, kas man liekas vērtīgi. Ne tikai no muzikālās puses, bet arī no satura.
Katru gadu Valentīndienai par godu mēs cenšamies veltīt kādu koncertu saviem klausītājiem. Labās idejas par programmām nav gaisā pieejamas. Tā ir laime, ja izdodas laba programma.
Runājot par solistiem, tad jāsaka, ka publika parādīja, cik ļoti viņiem patika šis duets. Pati svarīgākā solista kvalitāte, manuprāt, nav tikai, lai ir skaista balss, bet gan tas, kā mākslinieks spēj vest sev līdzi publiku. Kā viņš spēj izstāstīt stāstu un liek noticēt tam, ko dzied. Nodziedāt dziesmu ar skaistu balsi, manuprāt, ir tikai 40 % no panākumiem. Protams, tas arī ir svarīgi, visas tehniskās nianses, bet ir jāaizrauj ar balsi un skatītājs jāaizved šajā ceļojumā.
Aija Vītoliņa ir vērtība. Ar viņu ir prieks sadarboties. Zinu, ka nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad mēs veidojam kopā programmas. Aijas balss, iejušanās un attieksme ir apbrīnojama. Toties Raimonds Celms vairs neietilpst kategorijā “dziedošais aktieris”, kā mēs esam pieraduši viņu redzēt. Manā skatījumā viņš ir nākamais līmenis gan balss materiāla ziņā, gan kā personība.
