Jau pavisam drīz, 19. martā pirmizrādi piedzīvos režisoru Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas dokumentālā filma "Patrīcija".
Filmu demonstrēs kinoteātros visā Latvijā. Filmas veidotāji atklāja, ka tā ir veidota par visu laiku labāko Latvijas slēpotāju Patrīciju Eiduku un viņas ģimeni - tēvu, kurš no mazotnes gatavoja meitu olimpiskajām spēlēm, un brāļiem, kuri kļuva par viņas spēcīgo atbalstu.
Filma ir par dzīves pārbaudījumiem, sporta aizkulisēm, kā arī par jaunas sievietes gribasspēku.
Filmas komanda ir izveidojusi vizītkarti par sportisti, atklājot viņas panākumus salīdzinoši agrā vecumā.
Patrīcija Eiduka nāk no septiņu bērnu ģimenes Aizkraukles novada Vecbebros. Viņa jau 18 gadu vecumā bija iekļauta Latvijas komandas sastāvā startam 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā.
Patrīcija ir pirmā Latvijas slēpotāja, kurai izdevies izcīnīt medaļu Pasaules čempionātā - viņa izcīnīja sudrabu 2022. gada U-23 Pasaules čempionātā. Gadu vēlāk viņa Pasaules Kausa izcīņā kļuva par uzvarētāju jauno (U23) sportistu ieskaitē.
Pasaules kausa posmos viņa divreiz ir izcīnījusi piekto vietu, kā arī ieguvusi 8. vietu prestižā daudzdienu slēpojuma Tour de Ski kopvērtējumā. Tie visi ir pirmreizēji sasniegumi Latvijas distanču slēpošanā.
Dokumentālās filmas “Patrīcija” režisori ir Dāvids Ernštreits un Inese Kļava, kuri dokumentālajā kino ir jau zināmi, jo izveidojuši vairākas dokumentālās filmas. Galvenais filmas operators ir Normunds Pavlovskis, montāžas režisore - Inese Kļava. Mūziku filmai radījis Otto Auniņš, skaņu režisors ir Artis Lūsis, producenti Elīna Gediņa - Ducena un Gints Grūbe. Filma veidota filmu studijā “Mistrus Media”, kā arī tā tapusi ar Nacionālā kino centra un Latvijas televīzijas atbalstu.
Dāvids Ernštreits iepriekš veidojis dokumentālās filmas - “Dukuru zelta līnija”, “Trillium”, “Mūsējie”, “Leģenda Jānis Lūsis”, “Inese pirmā”, “Dukuru mezgls”, savukārt režisore Inese Kļava iepriekš ir radījusi vairākas dokumentālās filmas - “Brisele”, “Eks Āmens”, “Es”, “Gatavs”, kopā ar Ivaru Zviedri veidojusi režiju filmai “Dokumentālists”, kā arī bija scenārija autore un montāžas režisore daudzām citām dokumentālajām filmām, kas apliecina, ka dokumentālais kino abiem režisoriem ir labi pazīstams.
Režisori uztic savas pārdomas, atklājot dokumentālās filmas aizkulises. Idejas autors, režisors un žurnālists Dāvids Ernštreits stāsta, ka filmas sākotnējā iecere bija dokumentēt Patrīciju vidusskolas pēdējā gada laikā, tomēr viss izvērtās pavisam citādāk un šajā gandrīz sešu gadu maratonā dzīve lika mainīties arī pašai filmai.
“Eiduku ģimeni iepazinu pirms 18 gadiem - 2005. gada decembrī, kad viens no Eiduku dēliem Valts gatavojās debijai olimpiskajās spēlēs. Filmējām treniņā, vēlāk olimpiskajās spēlēs, tomēr Valts izlēma par labu mācībām un nevis sportošanai. Tolaik Valtam apkārt lipa viņa mazākie pieci brāļi un arī vienīgā māsa Patrīcija.
Nākamā tikšanās notika 2018. gada februārī olimpiskajās spēlēs Pjončhanā, uz starta jau bija talantīgā Patrīcija. Tikko sasniegusi 18 gadu vecumu, viņa ieguva augstāko vietu olimpiskajās spēlēs Latvijas sporta vēsturē.
Tomēr sarunās Korejā atklājās, ka viņa nav pārliecināta, vai turpinās profesionālās sportistes karjeru. Patrīcija bija izvēles priekšā - līdzīgi kā brālis Valts pirms 12 gadiem. Tolaik Patrīcija vēl mācījās 12. klasē un jauniete bija trīs izvēļu priekšā - profesionālais sports, medicīnas studijas vai studiju stipendijas izmantošana ASV, pārstāvot koledžu slēpošanas sacīkstēs. Tomēr Patrīcija kopā ar tēvu Ingu bija izlēmusi par labu slēpošanai visaugstākajā profesionālajā līmenī.”
Dokumentālās filmas režisore un filmas montāžas režisore Inese Kļava atklāj savas pārdomas par piedzīvoto filmas tapšanas laikā:
Veidojot filmu, es izjutu patiesu apbrīnu par Patrīcijas gribasspēku, darba spējām un visu lielo Eiduku ģimeni. Es varu teikt viennozīmīgi, ka tā ir ģimenes filma.
Lai arī filma ir par Latvijas labāko slēpotāju, būtu maldīgi domāt, ka tā ir par sportu. Filma ir par ģimenes atbalstu, mīlestību, rūpēm citam par citu, neatlaidību un spēku turpināt pat visgrūtākajos dzīves brīžos.”
Tāpat režisori atklāj lielākos filmas izaicinājumus. Viens no tiem bija uztaisīt emocionālu filmu par cilvēkiem, kārtīgu latviešu ģimeni, kas īstās emocijas reti rāda uz āru. Inese Kļava atklāj:
Pirmās montāžas bija ļoti garas. Tas, ko es sapratu montāžā, ka filma ir par jaunu meiteni, ļoti mērķtiecīgu meiteni un par viņas pieaugšanu. Mēs nekad nezinājām, kurās sacensībās viņa saļims, kurās viņai trīcēs rokas un kurās viss būs kārtībā. Tas lielais materiāls, kas ir safilmēts, ir pamatots. Es no sporta stāvu ļoti tālu. Dāvids ir tuvu sportam, es atkal tālu, bet kopā mēs atradām vidusceļu. Ceru, ka tas arī mums izdevās.”
Savukārt Dāvids Ernštreita stāsta, kas viņu, režisoru, aizķēra, liekot aizdomāties:
“Esmu priecīgs, ka, Inesei pieliekot roku, esam izkāpuši no šīs kastītes, ka tā ir tikai sporta filma. Protams, sportā ir tas, uz ko mēs fokusējamies - vieta sacensībās un citas svarīgas nianses, bet tas ceļš uz izcilību visās dzīves jomās ir līdzīgs.
Katru reizi, kad es skatos filmu, tad man kaut kas cits nosēžas, bet tagad, skatoties filmu vēlreiz, aizķērās tas, ka spēles laikā noteikumi mainās. Un otrs, ko vēlos izcelt, ir tas, ka Valts, Patrīcijas brālis skrēja līdzi māsai Pekinas olimpiskajās spēlēs un teica: “Es tepat esmu!”
Cik forši, ka tev ir blakus kāds, kas pakausī saka, ka esmu tepat, līdzīgi, kā Patrīcijai bija blakus tētis. Daudzi Patrīcijas dzīves brīži, kas arī ir filmā, ir bijuši fiziski mokoši. Viņa daudz ar sevi ir cīnījusies.
Pirmajā gadā vadošais operators Normunds Pavlovskis man teica, ka ienīst Patrīcijas tēvu, jo tad, kad kaut kas notika, viņš uzreiz pagrieza pakausi. Ir tādi cilvēki, kas jūt kameru un nepatīk, viss. Bija grūti ielīst viņa dvēselē, lai arī ģimene piekrita filmēties. Tas bija izaicinājums mums visiem, taču mums izdevās.
Lai arī filma ir par Patrīciju Eiduku, jāsecina, ka tētim arī ir īpaša loma šajā stāstā.
Patrīcijas tētis Ingus Eiduks ar sirdi bija sportā, arī savus bērnus viņš virzīja sportā, trenējot slēpošanā un ar slēpošanu saistītājā biatlonā. Labie gēni un prasīgais darbs deva augļus, jo tika sasniegti augsti rezultāti.
Filmā Patrīcijai ir blakus tētis, kas viņu atbalsta sportā. Taču diemžēl Ingus Eiduks devās mūžībā 2021. gada 2. novembrī. Laikā, kad filma tapa. Tēta bēru diena ir dokumentēta šajā filmā un šī sāpīgā realitāte apliecina, ka Patrīcijai bija jāsāk viss no nulles.
Sadzīvot ar to, ka viņai pāragri bija atņemts tētis, kas bija arī viņas treneris, kurš atbalstīja viņu katrās sacensībās, katrā svarīgajā dzīves posmā, bija smagi, to var redzēt arī filmā. Patrīcijas tētim bija tikai 61 gads, tagad viņš meitas sasniegumiem seko līdzi no mākoņu maliņas.
19.martā, kad būs filmas pirmizrāde, Patrīcija būs Latvijā un skatīsies dokumentālo filmu kopā ar ģimeni, brāļiem un mammu. Skatīsies savu stāstu, bet kas atliek mums?
Tiem, kam Patrīcijas Eidukas dzīves līklocis ir ieinteresējis? Sekot līdzi viņas sasniegtajam sportā, ticot viņai un atbalstot, ka Latvijā ir sportiste, par kuru vēl daudz dzirdēsim. Tagad viss ir viņas pašas un to treneru rokās, kuru profesionālais ceļš iet kopā ar Patrīciju. Lai izdodas sasniegt uzstādītos mērķus!
