“Splendid Palace” 22. janvārī notika pirmizrāde, kur prieks mijās ar gandarījumu. Komanda un aktieri sanāca kopā, lai svinētu paveikto.
Krāšņa aktieru buķete: Gundars Āboliņš, Rihards Zelezņevs, Juris Strenga, Lāsma Kugrēna, Kaspars Znotiņš, Dace Everss, Jānis Jarāns, Guna Zariņa un Vilis Daudziņš. Tāpat arī Olga Dreģe, Ģirts Jakovļevs, Ivars Kalniņš, Alise Dzene, Kaspars Dumburs, Artūrs Skrastiņš un daudzi citi. Trīs talantīgi režisori: Marta Elīna Martinsone, Andis Mizišs un Dāvis Sīmanis, kā arī komanda, kas palīdzēja, lai rakstnieka Anšlava Eglīša romāns “Pansija pilī” tiktu ekranizēts. Un ekranizēts spoži, iedziļinoties katrā mazākajā detaļā.
Anšlava Eglīša (1906 -1993) romāns “Pansija pilī” ir autobiogrāfisks darbs, ko raksturo spraigs sižets, lieliska humora izjūta un īpaša attieksme pret muižu Inciemā jeb pilī, kā rakstniekam to labpatīk dēvēt.
Tas viss ir izdevies, jo skatītājiem ir iespēja izsekot vienas vasaras notikumiem, kur topošais rakstnieks Anšlavs Eglītis kopā ar brāli Vidvudu, tēvu Viktoru un viņa dzīvesbiedri Hildu Vīku sāk muižas atjaunošanu, vienlaikus atverot pansiju, kas kļūst par apkārtnes iedzīvotāju pagātnes rēgu, pilsētas viesu un latviešu inteliģences attiecību krustpunktu.
Tā ir viena vasaras skatuve 20. gadsimta 20. gadu Latvijā. Kopā tās ir septiņas spilgtas sērijas, bet noslēdzošā astotā - dokumentālā sērija, kuras režisors ir Gints Grūbe, vēstīs par rakstnieka Eglīša dzimtas likteni un vēsturisko Inciema muižu.
Režisors Andis Mizišs uz skatuves veltīja pateicību aktieriem un komandai:
Vēlos pateikt milzīgu paldies producentiem Inesei un Gintam par to, ka viņi spēja sapulcināt tik radošus un talantīgus cilvēkus. Jā, es nebaidos teikt šos skaļos vārdus, jo mēs varējām tik milzīgu darbu paveikt kopā.
Es joprojām ģībstu no tā, kad es lasu titros aktieru sarakstu, ar ko mums, visiem trīs režisoriem, ir bijusi izdevība kopā strādāt.
Tas, ko es visvairāk vēlētos seansos, lai jūs neesat vienaldzīgi, lai jūs smejaties, lai jūs līdzi pārdzīvojat, jo darbs, ko ielika katrs aktieris, ir neizmērojams. Paldies arī cilvēkam, kurš bija uz laukuma visu filmēšanas periodu un, kurš visus mūs saturēja kopā. Tas ir filmas operators Andrejs
Režisore Marta Elīna Martinsone neslēpa savu aizkustinājumu:
Mēs ar lielu cieņu izturējāmies pret šo darbu, jo tas ir viens no maniem mīļākajiem romāniem latviešu literatūrā.
Tāpēc milzīgs paldies Gintam un Inesei, ka man devāt iespēju piepildīt bērnības sapni.
Tāpat režisors Dāvis Sīmanis, kurš režisēja septīto sēriju, pirmizrādē skatītājiem solīja pārsteigumus:
Notiks daudz kas. Viss, kas notiek pansijā, tas ir liels piedzīvojums. Un kā jūs zināt, dzīve bez piedzīvojumiem nevar būt jēgpilna. Tāpēc aicinu visus sekot līdzi šo neprātīgo varoņu gaitām. Un piedzīvot neprātīgi jaunas dzīves.
Vienu no galvenajām lomām spēlē aktieris Gundars Āboliņš, kurš pēc pirmizrādes aizkulisēs atzina, ka filmā visi ieguldīja sirdi:
Viss darbs bija izaicinājums. Visi ieguldīja sirdi un, kad jūti, ka viens kolēģis, otrs kolēģis, trešais, ne tikai aktieri, bet arī tehniskie darbinieki dara ar prieku, tad tas prieks pārņem arī tevi. Protams, aina ar žurkām bija liels izaicinājums. Kadrs, kur žurka man ielīda mutē gan nav, bet tā arī bija filmēšanā. Man nepatīk šie dzīvnieki, lai gan mani brīdināja, ka viņi neko ļaunu nedara. Tāpat šis man bija grūti pārvarams.
Tiem šķēršļiem, kas bija filmēšanas laikā (pieminētās žurkas), bija jātiek pāri, jo nebija citas izejas.
Iespaids ir svaigs. Tikko redzējām uz lielā ekrāna. Ziniet, kad dzirdu zālē reakciju, tad ir gandarījums.
Nomnieku ģimenes galvu atveido aktieris Vilis Daudziņš, kurš pirms seansa arī labprāt dalījās ar filmēšanas aizkulisēm:
Tā bija ļoti interesanta vasara. Bija daudz filmēšanās un man tā nebija bijis, ka gandrīz visu vasara bija jābrauc uz Paduri, reizēm jāpaliek divas dienas, reizēm viena diena. Tas bija vesels process. Un interesanti tāpēc, ka bija dažādi režisori.
Katra filmēšanās ir burvīga satikšanās. Mēs, aktieri, esam aizņemti ļaudis katrs savā teātrī un filmēšana ir tās reizes, kad satiecies ar citiem aktieriem un tev nekur nav jāsteidzas. Tie ir brīži, kad tevi nefilmē, bet esi uz laukuma. Tava epizode vēl tikai būs, bet ir laiks papļāpāt par dzīvi, kā iet. Tie ir brīnišķīgi mirkļi.
Vēl īpašāk ir pārliecināties, cik ļoti cilvēki mīl teātri un kino, kad satiecies ar tiem, kas ir pieteikušiem masu skatiem. Tie ir visdažādākie cilvēki. Un interesanti bija arī satikt tos, kuri bija atbraukuši ar zirgiem, ratiem, motocikliem, dažādām vēstures restaurācijām, bet bija arī ļaudis, kas vēlējās piedalīties. Arī viņiem katram ir sava vēsture, savs stāsts, sava filma, bet viņi piedalās vienā lielā filmā. Tas man bija interesanti.
Satraukuma man nav, bet man ir gandarījums. Būtu bēdīgi, ja tik liels darbs, tik karsta un brīnišķīga vasara būtu izrādījusies veltīga, vai ne? Esmu priecīgs par to, ka uz laukuma bija sirsnīga, darbīga un disciplinēta, bet reizē brīva atmosfēra. Kad baudi to, ko dari, tad darbs izdodas un to uz ekrāna var redzēt.
Aktrise Alise Dzene aizkulisēs neslēpa izaicinājumus. Viens no tiem bija vadīt simtgadīgu motociklu:
Šajā filmēšanā man vislielākais izaicinājums bija braukt ar motociklu. Kad izlasīju scenāriju, tieši šis moments tēla raksturojumā man radīja satraukumu, un es sapratu - jāsāk gatavoties.
Tika piesaistīts moto instruktors. Tāpat bija jāapgūst braukšana ar motociklu, lai nebūtu bijis tā, ka sākam, filmējam, bet es nesaprotu, kurš kloķis ko vispār dara. Es trenējos ar mūsdienu motociklu, bet filmā bija veclaicīgais motocikls, simtgadīgs un, pie tam, ar blakusvāģi, kas, saprotams, strādā citādāk.
Tas bija ļoti satraucoši. Kad gāju cauri filmēšanas grafikam un sapratu, ka tuvojas tās dienas, kurās jābrauc ar moci, tad kaut kas vēderā sagriezās. Man pat ir aizdomas, ka tajās dienās, kad moci nevarēja pielaist, tas vienkārši juta manu lielo degsmi un izbīli vienlaikus, un tāpēc vienkārši nestrādāja.
Pirmajā testa braucienā es pat iebraucu grāvī, ko nu jau atceros ar smaidu uz lūpām, lai gan tajā brīdī nepavisam nebija smieklīgi.
Lai nu kā, sastrādāties ar visu komandu, bija feini. Tā bija vasara, kur mēs nonācām pilnīgi citādākā, manuprāt, autentiskā vidē. Īstā lauku idillē! Un to mēs arī izbaudījām.
Pa dienu es izstaigāju pļavas, padzīvojos saulītē un tad, kad bija jāfilmē, tad biju sajutusi vidi, atmosfēru. Es jau dzīvoju filmas noskaņās. Tagad, atskatoties uz vasaru, pārņem nostaļģiskas sajūtas. It kā mēs būtu nonākuši Rīgas kinostudijas vecajās filmās. Arī filmēšanas laukumā par sevi uzzināju to, ka tad, kad vajag, varu izdarīt. Neskatoties uz to, ka ir sākumā bijis bail. Bailes pazūd, kad sāk filmēt.
No 22. janvāra ir iespēja noskatīties filmas 1. un 2. sēriju. No 8. februāra būs skatāma 3. un 4. sērija, bet no 22. februāra 5., 6. un 7. sērija. Noslēdzošā dokumentālā sērija būs skatāma speciālos seansos pēc 22. februāra. No šodienas “Pansija pilī” skatāma Latvijas lielākajos kinoteātros, bet no 12. februāra būs redzama Go3 televīzijā.
