Latviešu valodā Ziemassvētkiem ir vienkāršs tulkojums – ziemas svētki – un nosaukumam nav reliģiska sasaiste ar svētku centrālo notiku jeb iemeslu, kāpēc mēs svinam šos svētkus.
Ziemassvētkus svin, lai atcerētos Jēzus Kristus dzimšanu, kuru kristieši uzskata par Dieva Dēlu. Savukārt angliski nosaukums Christmas cēlies no Kristus Mises. Mises dievkalpojums bija vieta, kur kristieši atceras, ka Jēzus nomira un pēc tam augšāmcēlās. Dievkalpojums “Kristus Mise” bija vienīgā, kas drīkstēja notikt pēc saulrieta (un pirms nākamās dienas saullēkta), tāpēc to noturēja pusnaktī. Tā iegūts nosaukums Kristus Mise, kas saīsināts līdz Christmas.
Ziemassvētkus tagad cilvēki svin visā pasaulē neatkarīgi no tā, vai viņi ir kristieši vai nē. Tas ir laiks, kad ģimene un draugi sanāk kopā un atceras labās lietas. Cilvēkiem un īpaši bērniem patīk arī Ziemassvētki, jo tas ir dāvanu dāvināšanas un saņemšanas laiks.
Neviens nezina īsto Jēzus dzimšanas dienu. Bībelē nav norādīts datums, tad kāpēc lielākā pasaules daļa to svin 25. decembrī? Pirmajiem kristiešiem noteikti bija daudz argumentu par to, kad to vajadzētu svinēt. Arī Jēzus dzimšana, iespējams, nenotika 1. gadā, bet nedaudz agrāk, kaut kur starp 2. p.m.ē. un 7. p.m.ē., iespējams, 4. p.m.ē. Pirmais “oficiālais” reģistrētais Ziemassvētku datums, kas svinēts 25. decembrī, bija 336. gadā Romas imperatora Konstantīna laikā (viņš bija pirmais kristiešu Romas imperators). Taču šajā laikā tie nebija oficiāli Romas valsts svētki. Tomēr ir daudz dažādu tradīciju un teoriju par to, kāpēc Ziemassvētkus svin 25. decembrī.
Ļoti agrīna kristiešu tradīcija vēstīja, ka diena, kad Marijai tika paziņots, ka viņai būs ļoti īpašs bērniņš Jēzus (saukts par Pasludināšanas dienu), bija 25. martā, un to vēl šodien svin 25. martā. Deviņus mēnešus pēc 25. marta ir 25. decembris.
25.marts bija arī diena, kad daži agrīnie kristieši domāja, ka pasaule tika radīta. Kā arī diena, kad Jēzus nomira un kad tika ieņemts ir vienā tajā pašā dienā. Jēzus nomira 14.nisanā pēc ebreju kalendāra - ebreju Peshā svētku datumā. Ebreju kalendārs ir Mēness kalendārs (pamatojoties uz Mēnesi, nevis uz fiksētiem datumiem) un tāpēc tas ir mainīgs, salīdzinot ar datumiem “fiksētajos” kalendāros, piemēram, Gregora (vai agrākā Jūlija) kalendārā.
Galvenais datēšanas avots par Jēzus ieņemšanu 25. martā bija agrīnās baznīcas vēsturnieks Sextus Julius Africanus (ap 160.g.-240.g.), kurš to ierosināja 221. gadā. Svētais Efrems Sīrietis (306.g.- 373.g.) mācīja, ka Jēzus ieņemts 10. nisanā. Tātad 25. marts kļuva par “fiksētu” datumu, lai atzīmētu šos “pārvietojamos” datumus ebreju kalendārā.
Ziemas saulgrieži ir diena, kad ir visīsākais laiks starp saules lēktu un saules rietēšanu. Tas notiek 21. vai 22. decembrī ziemeļu puslodē. (Dienvidu puslodē šis laiks ir Vasaras saulgrieži, un ziemas saulgrieži notiek jūnija beigās.)
Pirmskristiešiem/pagāniem tas nozīmēja, ka dienas sāks kļūt gaišākas un garākas un naktis kļūs īsākas, iezīmējot gadalaiku maiņu.
Lai svinētu, cilvēkiem bija ziemas vidus festivāls, lai atzīmētu saules uzvaru pār ziemas tumsu.
Šajā laikā bieži tika nogalināti dzīvnieki pārtikai, lai tie nebūtu jābaro visu ziemu, bija arī dzērieni, kas bija gatavoti kopš rudens ražas novākšanas un šajā laikā bija gatavi dzeršanai.
Skandināvijā un dažās citās Ziemeļeiropas daļās laiks ap Ziemas saulgriežiem ir pazīstams kā Yule. Ar šo vārdu apzīmēja dienas ap Ziemas saulgriežiem vai ilgāku ziemas periodu (laika periodu, ko mēs tagad saucam decembrī un janvārī). Austrumeiropā ziemas vidus festivālu sauc par koledu.
Irānas un persiešu kultūrā ziemas saulgrieži ir zināmi kā Yalda nakts vai Shab-e Chelleh un tas ir laiks, kad ģimenes un draugi sanāk kopā, lai ēstu, dzertu un skaitītu dzeju. Shab-e Chelleh nozīmē četrdesmit naktis, jo tas notiek četrdesmit naktis ziemā. Vārds Yalda nozīmē dzimšana un cēlies no agrīnajiem kristiešiem, kas dzīvoja Persijā, un ap šo laiku svinēja Jēzus dzimšanu. Yalda/Chelleh svētkos ir svarīga ēšana - augļi, rieksti, granātāboli un arbūzi, Yalda kūkas, kas izskatās pēc arbūziem! (Lai gan Yule un Yalda izklausās līdzīgi, starp tām nav saiknes).
Romas Saturnālijas festivāls notika no 17. līdz 23. decembrim un godināja romiešu dievu Saturnu. Arī romieši domāja, ka Saulgrieži notika 24. un 25.decembrī. Tiek arī uzskatīts, ka 274. gadā Romas imperators Aurēliāns izveidoja Dies Natalis Solis Invicti (kas nozīmē “Neuzvarētās saules dzimšanas diena”), ko sauc arī par Sol Invictus un tas bija 25. decembrī.
Daži pētnieki datumu dēļ uzskata, ka kristieši “pārņēma” 25. decembri no šiem romiešu svētkiem.
Tomēr ir ieraksti no Sextus Julius Africanus, kas sniedzas apmēram 221. gadā (vai agrāk) par agrīnajiem kristiešiem, kas savienoja Nisanu no 14. līdz 25. martam.
Tātad 25. decembris bija kristiešu festivāls daudzus gadus pirms Sol Invictus. Jaunāki pētījumi arī atklāja, ka Sol Invictus saistība parādījās tikai 12. gadsimtā, un tas ir vienā rokrakstā uzrakstītas piezīmes lapas malās. Ir arī pierādījumi, ka daudzas Sol Invictus svinības notika oktobrī. Nevis decembrī.
Ziemassvētkus svinēja arī agrīnā baznīca 6. janvārī, kad svinēja arī Epifānijas dienu (kas nozīmē atklāsmi, ka Jēzus bija Dieva Dēls) un Jēzus kristības. Tāpat kā iepriekš norādītais 25. decembris tika balstīts uz Jēzus nāves - ieņemšanas aprēķinu. Tagad Epifānija jeb Latvijā Zvaigznes diena galvenokārt tiek svinēta, kā trīs gudro ierašanās pie Jēzus bērniņa.
Ebreju gaismas festivāls Hanuka sākas Kislevas 25. gada priekšvakarā (mēnesis ebreju kalendārā, kas ir apmēram tajā pašā laikā kad decembris). Hanuku svin atzīmējot, kad ebreju tauta varēja atkārtoti iesvētīt un pielūgt savu templi Jeruzalemē atkal pēc daudziem gadiem, kad viņiem nebija atļauts praktizēt savu reliģiju.
Jēzus bija ebrejs, tāpēc tas varētu būt vēl viens iemesls, kas palīdzēja agrīnajai Baznīcai izvēlēties 25. decembri par Ziemassvētku datumu.
Lielākā daļa pasaules izmanto Gregora kalendāru, ko ieviesa pāvests Gregors XIII 1582. gadā. Pirms tam tika izmantots romiešu jeb Jūlija kalendārs (nosaukts Jūlija Cēzara vārdā). Gregora kalendārs ir precīzāks nekā romiešu kalendārs, kur gadā bija pārāk daudz dienu. Veicot pāreju, tika zaudētas 10 dienas, tāpēc diena, kas sekoja 1582. gada 4. oktobrim bija 1582. gada 15. oktobris.
Daudzas pareizticīgo baznīcas joprojām izmanto Jūlija kalendāru, tāpēc Ziemassvētkus svin 7. janvārī. Un Armēnijas apustuliskā baznīca to svin 6. janvārī.
Dažās Apvienotās Karalistes daļās 6. janvāri joprojām sauc par “vecajiem Ziemassvētkiem”, jo šī būtu diena, kad Ziemassvētki būtu svinēti, ja kalendārs nebūtu mainīts. Daži cilvēki nevēlējās izmantot jauno kalendāru, jo uzskatīja, ka tas viņiem ir izkrāpis 11 dienas.
