Prieks acīm un dvēselei - operas un baleta iestudējumi LNOB repertuārā, kas noteikti jāredz

© Publicitātes foto

Laime slēpjas balansā, esmu par to pārliecināta. Darbam ir jābūt proporcionālam atpūtai, ir labās dienas un ne tik labas, asaras mijas ar smiekliem un papildus materiālajam piepildījumam ir jārod arī garīgais. Dvēsele ir jāpabaro. Ja attiecības ar teātri vienmēr ir šķitusi tāda pašsaprotama lieta, tad ar operu un baletu ir citādāk.

Arī novērojumi liecina, ka “līdz operai ir jāizaug”. Taču vairāki uzvedumi, ko pašlaik piedāvā Latvijas Nacionālā Opera un Balets (LNOB), ir lieliska iespēja, ja ne izaugt, tad vismaz pamēģināt. Ja pazīstiet kādu, kas operu un baletu mīl, droši dāviniet biļeti - pašlaik repertuārs ir ļoti plašs, stilistiski maksimāli daudzveidīgs un vizuāli krāšņs. Tā būs lieliska dāvana svētkos.

Vakars teātrī ir kā mazi svētki. Pieklusinātās gaismas, skaisti cilvēki, vismaz pāris stundas bez mobilā telefona un smalka kūkas pauze kafejnīcā. Ar sārtā samta sajūtu pirkstu galos, katrs apmeklējums ir …

Veltīgā uzmanība” (La fille mal garde)

balets visai ģimenei 3 daļās, ilgums 2h 45min

Publicitātes foto

Publicitātes foto

“Veltīgā uzmanība” ir šīs sezonas jauniestudējums, kas pirmizrādi piedzīvojis novembra sākumā. Ārkārtīgi krāšņs un dzīvesprieka pilns darbs. Laiks paiet nemanot, uzvedums ir viegls, tīrs un ar franču humora devu. Labākajās klasiskā teātra tradīcijās izrādes scenogrāfijā ir izmantoti lieli fonu gleznojumi un vizuālais noformējums vietām atgādina bērnības laika 3D pasaku grāmatas.

Angļu horeogrāfa Frederika Eštona (Frederic Ashton) darbs, kas pirmizrādi piedzīvoja 1960. gadā Londonas Karaliskajā baletā. Viens no izteiksmīgākajiem autora darbiem, kur par pamatu ir ņemts ievērojamā franču horeogrāfa Žana Dobervala (Jean Dauberval) 1789. gadā radītais darbs. Skatāms Žana Kristofa Lesāža (Jean Christophe Lesage) inscenējumā.

Klasiskā baleta epicentrā ir kāda jauna pāra mīlas stāsts, kas pārvarot visus šķēršļus, tomēr laimīgi salaulājas. Brīnišķīga izrāde un atsevišķi gribētos atzīmēt solistes Jūlijas Braueres sniegumu.

Tuvākās izrādes: 01.12., 20.12., 02.03., 26.04.

“Ņižinskis”

balets 1 cēlienā, ilgums 1h 30min, ieteicams no 16 gadiem

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Pasaules pirmizrādi laikmetīgā baleta iestudējums Ņižinskis piedzīvoja 2016. gadā Gauthier Dance dejas kompānijā Štutgartē. Kopš tā laika tas plaši izrādīts visā pasaulē un saņēmis arī apbalvojumus.

Baleta izrāde ir veidota ap baletdejotāja un horeogrāfa Vaclava Ņižinska (Vaslav Nijinsky) personību. Vācu horeogrāfa Marko Gekes (Marco Goecke) iestudējums ataino Ņižinska dzīves nozīmīgākos brīžus gan uz skatuves gan ārpus tās, īpaši izceļot mākslas un neprāta saikni.

Lai pilnīgāk izprastu šo baletu, ir labi zināt kaut nedaudz faktu par tā galveno tēlu.

Atzīsts par 20.gs. izcilāko baletdejotāju un teju ģēniju, Vaclavs Ņižinskis (1889-1950) bija leģendārā Sergeja Djagiļeva vadītā baleta vadošais solists un horeogrāfs. Viņa apbrīnojamā virtuozitāte un harizma burtiski apbūra. Savas dzīves pēdējos 30 gadus Ņižinskis pavadīja garīgās veselības ārstniecības iestādēs.

Dramatisks un emocionāli piesātināts iestudējums, ko pastiprina scenogrāfijas un tērpu minimālisms un dejotāju līdz ārprātam noslīpētas, tehniski sarežģītas kustības. Šis balets viennozīmīgi ir viens no maniem favorītiem.

Tuvākās izrādes: 17.02., 12.06.

Serenāde. Carmina Burana”

balets 2 daļās, ilgums 2h 15min

Spilgts un vizuāli ārkārtīgi interesants uzvedums, kur abas tā daļas lieliski viena otru papildina gan vizuālo pretstatu gan dejas ziņā. Ja Džordža Balančina (George Balanchine) Serenāde ir klasisks, poētisks un salīdzinošo mierīgs balets, tad Edvarda Kluga Carmina Burana ir dinamiska modernās horeogrāfijas piemērs. Uz skatuves satiekas 20. un 21. gadsimta klasika.

Džordžs Balančins uzskatāms par 20. gadsimta ietekmīgāko klasiskā baleta horeogrāfu un neoklasiskā baleta pamatlicēju.

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Edvarda Kluga laikmetīgās horeogrāfijas pamatā ir vācu komponista Karla Orfa (1895-1982) leģendārā oratorija Carmina Burana, kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. Mariboras baleta mākslinieciskais vadītājs Edvards Klugs ir starptautiski atzīts rumāņu laikmetīgā baleta horeogrāfs. Latvijas publikai jau bijusi iespēja iepazīt Kluga horeogrāfiju 2016. gada Pērs Gints ar Edvarda Grīga mūziku. Serenāde un Carmina Burana nominēta "Dejas balvai 2021-2022" kategorijā "Baleta iestudējuma vai notikums".

Tuvākās izrādes: 08.02.,15.03., 31.05.

Dons Karloss”

opera 3 daļās, ilgums 4h 30min

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Itāļu komponista Džuzepes Verdi (Giuseppe Verdi) emocionāli piesātinātās operas Dons Karloss notikumi risinās 16. gadsimta Francijā un Spānijā. Šis ir viens no Verdi vērienīgākajiem darbiem un ir teātra jauniestudējums. Operas sižets risinās ap mīlestību, politiku un reliģiju un ir ilgākā izrāde, kuru esmu piedzīvojusi, taču šajā gadījumā (protams, subjektīvi) laiks burtiski paskrien.

Vācu režisora Klausa Gūta (Claus Guth) veidotais operas Dons Karloss iestudējums Etjēna Plisa (Etienne Pluss) scenogrāfijā un Petras Reinhartes (Petra Reinhardt) radītajos kostīmos ir vērienīgs - iespaidīga scenogrāfija, apvienojumā ar lieliskiem tērpiem, veido pārdomātu līdz detaļām kompozīciju. Izrāde aizrauj un vēl ilgi paliek atmiņā.

Tuvākās izrādes: 18.01., 20.01., 21.01., 28.03.

Adriāna Lekuvrēra”

opera 2 daļās, ilgums 3h

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Frančesko Čilea (Francesco Cilea) opera Adriāna Lekuvrēra (Adriana Lecouvreur) pirmo reizi izrādīta Milānā, 1902.gadā. Latvijas Nacionālajā operā šis ir jau trešais iestudējums un tā autors ir režisors Vensāns Busārs (Vincent Boussard ) un viņa radošā komanda no Francijas. Skatītāji jau iepriekš augsti novērtējuši šīs komandas lielisko darbu operas “Karmelīšu dialogi” sniegumā.

Adriāna Lekuvrēra ir patiesos notikumos balstīta opera par mīlestību, greizsirdību un tās sekās 18.gadsimta Francijā. Augstvērtīgs pasaules līmeņa iestudējums ar Klāras Pelufo Valentīni (Clara Peluffo Valentini) galvureibinošiem kostīmiem, ārkārtīgi interesantu Vensāna Lemēra ( Vincent Lemaire) scenogrāfiju un videomāklsinieka Nikolā Irtevāna ( Nicolas Hurtevent) noformējumu.

Tuvākās izrādes: 21.12., 24.01., 18.02., 02.05.

Jenūfa”

opera 3 daļās, Ilgums 3h15min

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Jenūfa ir čehu komponista Leoša Janāčeka slavenākā opera, pirmo reizi izrādīta 1904.gadā Brno. Latvijas Nacionālajā operā šis ir trešais Jenūfas iestudējums un tā autors ir Alvis Hermanis. Pirmo reizi opera izrādīta 2014. gadā Briselē.

Jenūfa ir skaudra satura drāma par godu, mīlestību un piedošanu kādā Morāvijas ciematā. Tiem, kas šo operu vēl nav redzējuši, viennozīmīgi iesaku to izdarīt. Hermaņa iestudējums ir kas neredzēts, spilgts un drāmas pilns, turklāt tā ir vienreizēja iespēja redzēt leģendārās horeogrāfes Allas Sigalovas veikumu - solistu dziedājumu izrādē papildina arī baleta dejotāji. Nevainojams vizuālais noformējums, ko papildina Inetas Sipunovas radītās videoprojekcijas un izteiksmīgi Annas Votkinsas (Anna Watkins) kostīmi.

Tuvākās izrādes : 23.11., 24.11., 26.11

Hamlets”

opera 2 daļās, Ilgums 2h 30min

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Viens no spožākajiem latviešu mūzikas darbiem - Jāņa Kalniņa traģēdija Hamlets. Opera tika pabeigta 1935.gadā. Jaunuzvedumu režisējusi Kristīne Vuss (Kristina Wuss), scenogrāfijas autors ir mākslinieks Andris Eglītis, kas īpaši uzvedumam radījis lielformāta gleznu panno. Kostīmu māksliniece ir Kristīne Pasternaka, izrādes muzikālais vadītājs un diriģents ir Mārtiņš Ozoliņš.

Tuvākās izrādes: 08.12.

(Ne)stāsti man pasakas. Hamlets.”

balets, ilgums 2h 20min

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Šis baleta uzvedums sastāv no diviem atsevišķiem darbiem. Nestāsti man pasakas ir Elzas Leimanes iestudējums, kas veidots iedvesmojoties no dzejnieka Imanta Ziedoņa krāsaino pasaku mākslinieciskās valodas un tēliem. Baletu papildina Jāņa Šipkēvica (Shipsea), Matīsa Čudara un Kaspara Kurdeko dzīvā mūzika. Kostīmus izrādei veidojusi aktrise un kostīmu māksliniece Madara Botmane, scenogrāfijas autors Andris Freibergs.

Savukārt Hamlets ir baletdejotāja un horeogrāfa Antona Freimaņa darbs. Baleta izrāde risina dzīves un nāves attiecības. Mūziku veidojusi mūsdienu komponiste Linda Leimane un izmantoti arī Sergeja Rahmaņinova skaņdarbi. Hamleta kostīmu autori ir modes mākslinieki MAREUNROL's ( Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops).

Tuvākās izrādes: 14.12., 15.02.

Dzīvesstils

Lietus ūdens var saturēt baktērijas, piesārņotājus un parazītus, tāpēc pirms dzeršanas tas jāfiltrē un jādezinficē. Nav pierādījumu, kas liecinātu, ka lietus ūdens sniegtu papildu ieguvumus veselībai salīdzinājumā ar parasto ūdeni. Ūdens ir būtiska gandrīz visu dzīvības formu sastāvdaļa. Faktiski ūdens veido aptuveni 60% no cilvēka ķermeņa, raksta healtline.com