“Es esmu kļuvis nāve – pasauļu iznīcinātājs (I am become death, the destroyer of worlds)” – ar šādiem vārdiem pasaule iepazina pirmo atombumbas izveidotāju – Dž. Robertu Openheimeru.
Izcils zinātnieks, domu biedri un kolēģi viņu aprakstīja kā ģēniju, kuru pēc Hirosimas un Nagasaki uzspridzināšanas 2. pasaules kara beigās sagrāva neizsakāma vainas apziņa, atstājot tikai čaulu no cilvēka. 2023. gada biogrāfiskā drāma “Openheimers” (Oppenheimer) jau ir sagrāvusi pasauli, uzspridzinājusi internetu līdz pašiem dziļākajiem nostūriem, kļūstot par vienu no gada visgaidītākajām filmām. Precīzi 3 stundas garā filma par Dž. Roberta Openheimera dzīvi un dalību Manhetenas projektā perfekti atspoguļo komplicēto, bet ģeniālo fiziķa prātu.
Openheimers ir dzimis 1904. gadā Ņujorkā turīgu ebreju ģimenē. Bērnību kopā ar savu brāli Frenku Openheimeru pavadījis rančo Ņūmeksikā. Dēl brāļa iesaistes komunistiskajā partijā pirmskara un kara laikā arī Robertu Openheimeru FIB sasaistīja ar komunismu, spiegiem un nodevību. Kā cilvēkiem bija teicis pats Openheimers, lai gan viņa uzskati bija vērsti uz demokrātiju (tā laika), viņš nekad nav bijis daļa no komunistiskās partijas. Viņa draugs Hākons Čevaliē un sieva Ketrīna “Kitija” Puninga savas dzīves laikā kādu brīdi gan bija komunistu partijas biedri.
Absolvējis Hārvardas universitāti 1925. gadā, viņš devās uz Vāciju studēt kodolfiziku un kvantu fiziku. Par fizikas profesoru Openheimers kļuva 1936. gadā, bija pazīstams ar nozīmīgiem ieguldījumiem astrofizikā, kvantu fizikā un teorētiskajā fizikā. Viņš iesaistījās teorijas izveidē par melnajiem caurumiem, neitronu zvaigznēm un kvantu lauka teoriju.
1942. gadā ASV valdība Robertu Openheimeru piesaistīja Manhetenas projektam - plāns bija apsteigt nacistus un komunistus kodolieroču izveidē. Par slepenās laboratorijas izveidi viņš izvēlējās Los Alamos - nomaļu vietu Ņūmeksikas štatā. Pēc triju gadu ilgiem pūliņiem, kāpumiem un kritumiem, morāles un ētikas pārkāpumiem 1945. gada 16. jūlijā Openheimers ar savu komandu palaida pirmo atombumbas testu “Trīsvienība” (Trinity), kas bija pirmais veiksmīgais tāda veida izmēģinājums.
Tikai nepilnu mēnesi pēc tam - 1945. gada 6. un 9. augustā - Amerika izmantoja jaunizveidotos ieročus Japānas pilsētās - Hirosimu un Nagasaki, kopā nogalinot no 129 000 līdz 226 000 cilvēkus, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji. Vainas apziņa Robertu Openheimeru vajāja visu dzīvi. Prezidentam Trūmenam viņš vizīte bija teicis: “Man ir sajūta, ka manas rokas ir mērcētas asinīs,” par ko prezidents vēlāk zinātnieku bija nosaucis par “rauduli zinātnieku.” Openheimers gribēja panākt arī kodolieroču aizliegšanu, lai gan mēģinājumi bija nesekmīgi.
Filmas “Openheimers” režisoru Kristoferu Nolanu iedesmoja Pulicera balvu ieguvusī grāmata “Amerikāņu Prometejs”, kuru sarakstīja Kai Birda un Martins Dž. Šērvins, kas ir Roberta Openheimera dzīves biogrāfija. Šī ir Nolana ambiciozākā filma, kā saka parts Oskaram nominētais režisors: “Tas, ko es gribēju panākt, bija ievest publiku tā cilvēka, kurš sēdēja lielākās pasaules maiņas absolūtā centrā, prātā un pieredzē. Gribat vai nē, Dž. Roberts Openheimers ir vissvarīgākais cilvēks, kurš jebkad ir dzīvojis. Viņš uzbūvēja pasauli, kurā mēs pašlaik dzīvojam - labāku vai sliktāku. Un viņa stāsts ir jāredz, lai tam noticētu.” Tie, kas ir pazīstami ar Nolana iepriekšējiem darbiem “Starp zvaigznēm” (Interstellar), “Inception” (Inception) vai “Tenet” (Tenet) zina, cik neierasts ir Nolana filmas stāstījums - nelineārs laiks, sižets, kas liek prātam mežģīties. Šī filma ir visu viņa filmu apvienojums.
Filma rāda Openheimera (kuru atveido īru aktieris Kilians Mērfijs) dzīvi daudzos posmos - mācības Gottingenas universitātē Vācijā, darbs pie pirmās atombumbas izveides un FIB centieni fiziķi atmaskot kā komunistu gan no paša Openheimera, gan arī viņa bijušā kolēģa Luisa Štrausa (Roberta Daunija Juniora) skatpunkta. Interesanti ir tas, ka filmas režisors Štrausa skatījumu uz situāciju ir iekrāsojis melnbaltu, taču Openheimera - krāsainu, palīdzot skatītājam iepazīt abu varoņu vienas situācijas divējādas interpretācijas.
Simboliska bija arī Openheimera tikšanās ar Albertu Einšteinu pie ezera - pirmo reizi Roberts pie viņa vērsās ar teoriju, ka, ja nospiedīs pogu atombumbas palaišanai, tas var sadedzināt visu pasauli. Otrreiz filmas beigās Openheimers ar Einšteinu tikās jau pēc 2. pasaules kara. Enšteins viņam atgādināja par teoriju, kuras dēļ Openheimers pie viņa pirmo reizi vērsās. Openheimers viņam atbild: ”Atceries, kā es tev teicu, ka ir tāda iespēja, ka nospiežot to pogu mēs sadedzināsim atmosfēru un iznīcināsim pasauli? Tā notika - mēs iznīcinājām pasauli.”
Kas zin, ja Openheira saindēto zaļo ābolu būtu apēdis viņa nīstais profesors, varbūt pasaule būtu citādāka.
Roberta Openheimera lomas atveidotājs Kilians Mērfijs ir piedalījies 5 Nolana filmās - “Tumšais Bruņinieks triloģijā”, “Inception” un “Dunkirkā”. Lai sagatavotos lomai, aktieris izstudēja “Amerikāņu Prometeju” un daudzas citas grāmatas par Openheimeru, skatījās stundām garus videomateriālus. “Mēs vienmēr dzināmies pēc Openheimera sarežģītības, jo viņš nebija vienkāršs cilvēks,” atzīst Kilians Mērfijs. Protams, šo filmu papildina vēl citi izcili aktieri - Openheimera sievu Kitiju Openheimeru (Puningu) spēlēja Emīlija Blunta, ASV ģenerāli Lesliju Grūvu atveidoja Mets Deimonds, Luisu Štrausu - Roberts Daunijs Juniors, Openheimera draugu Ernestu Lorensu - Džošs Harnets. Filmā arī parādās Florensa Pjū, Kenets Branags, Benijs Safdijs, Garijs Oldmans.
Openheimers kādā intervijā par atombumbas izvedi teica: “Mēs zinājām, ka pasaule vairs nebūs, kā agrāk. Daži cilvēki smējās, daži cilvēki raudāja, lielākā daļa klusēja. Es atcerējos rindiņu no Hindu raksta Bhagavad Gita. Višnu mēģina pierunāt Princi pildīt savus pienākumus un, lai atstātu iespaidu uz viņu, uzvelk savu daudzrocīgo formu un saka: “Esmu kļuvis Nāve, pasauļu iznīcinātājs.” Es pieņemu, ka mēs visi tā nodomājām, tā vai savādāk.”
