20.jūnijā uz Dzintaru koncertzāles skatuves uzstājās pasaulslavenā amerikāņu operdīva Džoisa Didonato. Jūrmala kļuvusi par priekšpēdējo vietu viņas pasaules tūres maršrutā ar “Grammy” balvai nominēto programmu EDEN (“Paradīze”).
Divu gadu laikā pasaules operas zvaigzne Džoisa Didonato izrādījusi EDEN programmu prestižās zālēs - Carnegie Hall Ņujorkā, Théé tre des Champs-Elysées Parīzē, Barbican Hall Londonā, Elbphilharmonie Hamburgā, Concertgebouw Amsterdamā, Megaron Atēnās, Teatro Real Madridē.
Par to, ka šajā sarakstā iekļuvusi Jūrmalas koncertzāle “Dzintari”, jāpateicas Jevgēņijam Vinturam - ekskrievijas, bet tagad Latvijas producentam (viņš aizbrauca no Krievijas pēc tam, kad tika arestēts par piedalīšanos pretkara mītiņā.)
“Sākumā Latvijas viesizrāžu maršrutā nebija,” stāsta Jevgēņijs. “Man bija jākūrē koncerti Maskavā un Sanktpēterburgā. Bet notika tas, kas notika, un Krievija pasaules tūrē netika iekļauta. Man radās ideja iekļaut Jūrmalu, un mums izdevās burtiski ielēkt pēdējā vagonā. Pēc koncerta Latvijā šovs noslēgsies Milānas teātrī La Scala.”
Katrā valstī, kur uzstājās Džoisa, uz skatuves kāpa arī bērni, turklāt nevis profesionāli sagatavoti koristi, bet gan skolas koru dalībnieki. Latvijā šis gods bija Rīgas 6. vidusskolas skolēniem.
“Parasti bērnu skaits Džoisas koncertos bija no 20 līdz 70, taču Latvija uzstādīja rekordu - 200 koristus,” stāsta Jevgēņijs, “jau janvārī sākām gatavoties šim projektam. Februārī sākās mēģinājumi: bērniem bija jāiemācās dziesma “Cerību sēklas” angļu valodā, kas tika izveidota speciāli šim projektam. Tobrīd vēl ne visi saprata, kas ir Džoisa un kas notiek. Taču pamazām gan bērni, gan viņu vecāki sāka apzināties pasākuma vērienu. Rezultātā interesentu, kas vēlējās piedalīties projektā, kļuva arvien vairāk. Visbeidzot ģenerālmēģinājumu brīdī 15. un 16. jūnijā mēs pateicām “stop” un vairs nevienu korī neuzņēmām. Tas jau tā izrādījās milzīgs - 200 cilvēku. Pedagogi ar bērniem nodarbojās pēc vecuma: atsevišķi - ar mazuļiem, atsevišķi - ar vecāko klašu skolēniem. Esmu viņiem ļoti pateicīgs, jo viņi šajā ambiciozajā projektā visu izdarīja teicami.”
Bērni ne tikai nodziedāja ar Džoisu dziesmu angļu valodā, bet arī izpildīja divas latviešu tautasdziesmas, tajā skaitā “Pūt, vējiņi!”. Džoisa dziedāja līdzi bez vārdiem.
EDEN programma, kurā skan visdažādāko laikmetu komponistu darbi, veltīta ekoloģijas tēmai. Bērniem, kas piedalās šovā, šis ir ne tikai atbildīgs koncerts kopā ar pasaules līmeņa zvaigzni, bet arī izglītojošs projekts: speciālie spīkeri ar viņiem rīkoja meistarklases par vides aizsardzību un atbildīgu attieksmi pret mūsu planētu.
Ekoloģijas tēmas apspriešanā iesaistījās arī publika. Cerību sēklas, par kurām tika dziedāts koncerta noslēguma daļā, skatītājiem dāvāja kā suvenīrus - īpašā iesaiņojumā ar Džoisas portretu uz paciņas atradās sarkano magoņu sēklas. Dziedātāja piedāvāja tās izaudzēt, lai padarītu pasauli mazliet skaistāku un kaut nedaudz tuvinātu to paradīzei.
Magones izvēlētas ne velti. Šis zieds, kas atgādina asiņainas lodes pēdas, XX gadsimta sākumā bija simbols Pirmā pasaules kara upuru piemiņai. Vēlāk tas pārvērtās par simbolu visu militāro un civilo bruņoto konfliktu upuriem.
Jevgēņijs Vintūrs ar Dzīvesstila lasītājiem dalījās Džoisa raidera detaļās: “Prasības viņai bija maksimāli vienkāršas. Nekādu niķu vai īpašu prasību par viesnīcu, transportu, ēdienu. Grimētavā jābūt ūdenim un vieglai uzkodai - riekstiņiem, nedaudz vienkāršiem augļiem, vienai veģetārai sviestmaizei. Ne eksotisku augļu, ne dārga šampanieša, ne kokteiļu ar vienradža asarām. Džoisa pat atteicās no frizieres un vizāžistes pakalpojumiem, sakot, ka viņai vienkāršāk visu izdarīt pašai. Šis ir pirmais gadījums manā pieredzē, kad šāda mēroga zvaigzne izrāda tādu pieticību. Džoisa negrib nevienu apgrūtināt. Viņa ne tikai dzied par ideālo pasauli, bet arī pati dzīvo tā, it kā šī pasaule jau eksistētu.”
