Rīgā norisinās lielākais dekoratīvi lietišķās mākslas notikums — 7. starptautiskā tekstila un šķiedras triennāle.
Esam pieraduši, ka tekstilmāksla ir gobelēni, tapetes, paklāji. Kaut kas silts, mājīgs, patīkams pieskārieniem — tas, ko var piekārt pie sienas vai izlikt uz grīdas. Aizmirstiet to! Mūsdienu tekstila un šķiedru objekti jau sen zaudējuši tīri lietišķo nozīmi un pārvērtušies par pašpietiekamiem mākslas objektiem. Tie var būt veidoti no visneierastākajiem materiāliem - polietilēna un alumīnija, koka un vecām avīzēm... Un nebūt ne vienmēr tie ir plakani.
Rīgas starptautiskā tekstila un šķiedras triennāle notiek kopš 2001. gada. Pasākums ir ļoti prestižs, tajā piedalās ievērojami mākslinieki no visas pasaules. Šogad triennālē tika iesūtīti 237 pieteikumi. Žūrija izvēlējās 79 mākslinieku darbus no 30 valstīm — no ASV līdz Japānai, no Brazīlijas līdz Taivānai. Plaši pārstāvēti arī Latvijas meistaru darbi, kas tradicionāli augstu kotējas starptautiskajā tirgū.
Diāna Janušone-Bojāre, “Laika cilpa”.
Triennāles tēma šogad ir “Quo Vadis?” (“Kurp ejam?”) — frāze, ko apustulis Pēteris teica Jēzum Kristum. Autori savos darbos apspriež svarīgas problēmas, kas jārisina gan visai cilvēcei, gan katram konkrētam indivīdam.
Ekspozīcija tiek demonstrēta uzreiz divās vietās — Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un mākslas muzejā “Rīgas Birža”. Pirmajā — darbi ir apjomīgāki pēc izmēriem un universālāki pēc tematikas, otrajā — asāki un politizētāki. Būtu jāredz abas daļas — tās lieliski papildina viena otru. Biļete abām ekspozīcijām ir vienota un maksā tikai 5 eiro (studentiem un pensionāriem — 3 eiro).
Ukraiņu mākslinieces Anastasijas Podervjanskas darbs, kas atgādina tradicionālo izšūto dvieli, saucas “Borodjanka un Mariupole”. Tajā bez grūtībām var pazīt sabombardēto Ukrainas ēku siluetus, kuru bildes apceļojušas visu pasauli.
Darbs ar nosaukumu “Rokdarbi”, ko radījusi meistaru grupa no Viļņas, ir izšūtas rindas no ukraiņu dzejnieces Haļinas Krukas dzejoļa — arī par kara tēmu.
Spēcīgu pretkara ziņojumu raida Lietuvas mākslinieces Severijas Inčirauskaites-Kraunevičienes darbs “Gaisā ir pavasaris” — izšūtas benzīna kannas.
Ungāru mākslinieces Katikas “Gulētāji” veltīti ukraiņiem, kuru mierīgo miegu 2022. gada 24. februārī pārtrauca Ukrainas pilsētu bombardēšana.
Īsta ģeopolitiskās katastrofas metafora izskatās lietuviešu mākslinieces Loretas Švaikauskienes radītais darbs “Dzelzs priekškars”. Šo grandiozo filca gobelēnu māksliniece sāka veidot drīz pēc kara sākuma Ukrainā — ne tikai tāpēc, lai savas emocijas pārveidotu par kaut ko materiālu, bet arī tādēļ, lai vienkārši strādātu un nekoncentrētos uz bailēm. Šis darbs izcīnīja galveno triennāles balvu.
Otrajā vietā ir zviedru mākslinieces Kerstīnas Lindstrēmas darbs “Lai spēks ir ar mums”, kas skar ekoloģijas problēmas.
Par trešās vietas ieguvēju kļuva jaunais poļu mākslinieks Jonatans Jurkovskis, kura darbs “Mandorla uz debesīm” veltīts viņa radiniekiem, kuru dzīvības aiznesa koronavīruss.
Vienu no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja simpātijas balvām saņēma Ilzes Godļevskas darbs “Venēra” — ar lāzeru izgriezti raksti no filca.
Izstādē netrūkst arī tradicionālo gobelēnu, bet ar netradicionālām tēmām. Rumāņu mākslinieces Gabrielas Kristu darbs “Mirkļa dienasgrāmata”.
Itāļu mākslinieka Domeniko Tataro “Skūpsts”, kur sižets - pāris, kas skūpstās - veidots ar neļķēm izvilktiem diegiem.
Taivānas mākslinieks Čens Čuns Tajs izstādē prezentējis objektu “Pazudušais”, kas veidots no vecām telefonu grāmatām.
“Miers ir īss mirklis nebeidzami ilgos karos” — Latvijas mākslinieces Ievas Krūmiņas darbs, kas veidots no krāsota polietilēna.
Latvijas lietišķās mākslas klasiķis Pēteris Sidars savu objektu “Iztrūkstošais skats ainavā” trash art žanrā veidojis no parastiem plastmasas vāciņiem. Katru reizi, kad šis darbs nonāk jaunā vietā, tas ieņem jaunu formu.
Pašam māksliniekam tā ir ziedoša pļava, bet katrs skatītājs tajā saskata kaut ko savu.
* Triennāles izstāde būs skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un Mākslas muzejā “Rīgas Birža” līdz 17. septembrim.