Kā kļūt par pasaulē lielākā kora dalībnieku, kur notika Latvijā vienīgie Dziesmu svētki kara laikā un ar ko slavens ir virsdiriģenta Jāņa Dūmiņa ozollapu vainags? Portāls nra.lv apmeklēja izstādes par godu gada galvenajam kultūras pasākumam.
Latviešu mākslinieka Māra Bišofa 12 zīmējumi, kas veltīti Dziesmu svētkiem, tapuši jau pirms pieciem gadiem un kopš tā laika kļuvuši par īstu hitu, ar tiem pat izdots kalendārs. Šo darbu oriģināli tagad skatāmi Mežaparka Lielās estrādes ekspozīcijas zālē.
Māris Bišofs ir pasaulslavens latviešu mākslinieks, kurš lielāko mūža daļu nodzīvojis ārzemēs, viņa darbi publicēti uz “The Washington Post”, “The New York Times”, “The Wall Street Journal” un uz citu prestižu izdevumu vākiem. Interesanti, ka šīs sērijas tapšanas brīdī Bišofs nebija Dziesmu svētkos gandrīz 50 gadus, bet, protams, lieliski apzinājās visu šā Latvijai nozīmīgākā pasākuma vērienu. Zīmējumi veidoti viņa firmas manierē - ar mīlestību pret mazo cilvēku un ar zināmu ironijas devu. Piemēram, vienā no viņa darbiem pa pilsētu iet Dziesmu svētku kolonna. Izskatās, ka tajā visi pilsētas iedzīvotāji (citas ielas ir tukšas), izņemot divus cilvēkus, kuri mīlējas kādas mājas bēniņos. Bišofs uzskata, ka tas ir vienīgais attaisnojošais iemesls, kāpēc var aizmirst par svētkiem.
Māra Bišofa izstāde notiks līdz 31. maijam, bet jau 1. jūnijā Mežaparka Lielās estrādes izstāžu zālē tiks atklāta unikāla - pirmā un lielākā latviešu Dziesmusvētku tradīcijai veltīta pastāvīga ekspozīcija - Dziesmusvētku telpa. Apmeklējot šo ekspozīciju, jūs ne tikai uzzināsiet daudz ko jaunu par Dziesmu svētkiem, bet arī kļūsiet par to interaktīvo dalībnieku.
Pirmais, kas jūs šeit sagaida, ir Līgo karogs, galvenais svētku simbols, kas tapis 1873. gadā. Tiesa, tā ir kopija, oriģināls viņa cienījamā vecuma dēļ glabājas Vēstures un kuģniecības muzejā. Tieši zem šā karoga notiek svētku dalībnieku svinīgais gājiens pa Rīgas ielām.
Lielākā ekspozīcijas daļa — interaktīvā dārgumu siena “Laika upe”. Tajā — Dziesmusvētku dalībnieku balsis un sejas (fotogrāfijas, video, audioieraksti), kā arī taustāmi artefakti — prievītes, saktas, jostas.
Ir arī vērtīgas dāvanas. Piemēram, diriģenta Jāņa Dūmiņa ozollapu vainags. Tieši pateicoties šim cilvēkam, XVII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 1977. gadā skanēja Raimonda Paula dziesma ar Jāņa Petera vārdiem “Manai dzimtenei”, kas vēlāk kļuva par Atmodas himnu.
Ekspozīcijā arī ir Vairas Vīķes-Freibergas galvassega, ko viņa muzejam uzdāvināja 2021. gadā. “Šī meistares Otīlijas Mežules darinātā Bārtas tautastērpa cepure ir bijusi man galvā Dziesmusvētkos gan savulaik trimdā, gan Latvijā. Ar šo dāvinājumu vēlos godināt arī meistares piemiņu. Ceru, ka galvassega muzejā glabāsies nevis gadiem, bet gadsimtiem!” par dāvinājumu sacīja Vaira Vīķe-Freiberga.
Visi šie eksponāti liecina, ka Dziesmu un deju svētki nav tikai reizi piecos gados notiekošs kultūras notikums, bet gan nebeidzams radošs process, kas ienācis latviešu gēnos un nodod no paaudzes paaudzē.
Izstādes neparastākā daļa ir multimediju instalācija “Lielākais koris pasaulē”. Tā ļaus jums pārcelties uz Mežaparka Lielo estrādi un būt klāt Dziesmu svētku finālkoncertā. Turklāt jūs varēsiet izvēlēties sev skatītāja vai korista lomu soprānu, tenoru, altu vai basu grupā. Katrs no mums var pievienoties vasaras saulgriežu iedvesmotajai Emiļa Melngaiļa kordziesmai “Jāņuvakars”, kulminējot izcilā latviešu komponista Mārtiņa Brauna himniskajā dziesmā “Saule. Pērkons. Daugava.”.
Un vēl šajā izstādē piedāvā meditēt, paliekot kopā ar latviešu kora mūzikas pērlēm. Atslābinoties īpašos audio krēslos, jūs burtiski izšķīdīsiet laikā un telpā.
Ekspozīcijas par godu Dziesmu svētkiem atvērtas arī vairākos reģionālajos muzejos. Viena no lielākajām - Liepājā, Kurzemes tautastērpu informācijas centrā. Izstāde ir veltīta Lejaskurzemes dziesmu svētkiem, kas pirmo reizi notika 1928. gadā. Starp citu, Liepāja bija vienīgā vieta Latvijas teritorijā, kur Dziesmu svētkus izdevās rīkot pat otrā pasaules kara laikā 1943. gadā. Izstādē būs iespēja ielūkoties šo svētku vēsturē un apskatīt dažādus tērpus, piemiņas lietas, nošu burtnīcas un citus eksponātus. Izstāde būs atvērta no 19. maija līdz 31. jūlijam, ieeja - bez maksas.
Un, visbeidzot, 1. jūlijā Rīgā atklās grandiozu izstādi “Mēs”, kas pārstāv Latvijas amatnieku - audēju, kalēju, juvelieru, kokgriezēju, keramiķu utt. darbus. Šī izstāde notiks līdz 30. jūlijam Sporta ielas 2 radošajā kvartālā.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv