Kristīgajā tradīcijā Lieldienas simbolizē Kristus augšāmcelšanos no mirušajiem un uzvaru pār nāvi. Lieldienu gaidīšanas laiks parasti iesākas ar gavēni. Un kristiešiem šie ir vieni no nozīmīgākajiem gada svētkiem.
Tomēr Lieldienu svinēšanas tradīcijas pasaulē ir tik pat raibas un atšķirīgas kā Lieldienās krāsotās olas. Runā, ka paraža, dāvināt Lieldienās olas, esot radusies viduslaiku Eiropā. Daudzās kultūrās olas simbolizē jaunu dzīvi, atdzimšanu un auglību. Mūsdienās olu krāsošanu dažkārt jau var pielīdzināt mākslai - katra saimniece cenšas, lai viņas olas būtu pašas skaistākās un, protams, ir liels prieks to darīt kopā ar bērniem. Lieki piebilst, ka tieši krāsaino olu attēli šajos svētkos ir galvenais atrādīšanas un lielīšanās temats sociālajos tīklos.
No olu medībām līdz parādēm, no Lieldienu zaķa līdz Lieldienu ugunskuriem - ir daudz jautru un interesantu paražu, ko cilvēki ievēro šajos svētkos, taču galvenā tēma paliek nemainīga - tā ir dzīvības uzvara pār nāvi.
Kā Lieldienas svin citur pasaulē
Čehija - Pēršana un laistīšana
Čehijā vīrieši ar vītolu zaru slotiņām viegli ieper sieviešu kājas. Šī ir tradīcija, kas pazīstama ar nosaukumu "Pomlázka". Tā simbolizē jaunību un auglību. Sievietes pateicībā par šādu anti-aging procedūru savukārt cienā vīriešus ar krāsainām olām, smalkmaizītēm vai alkoholu. Dabā visam jābūt līdzsvarā.
Polija - Smigus-Dyngus
Polijā Lieldienu pirmdiena ir pazīstama kā "Smigus-Dyngus". Šajā dienā zēni meitenes aplej ar ūdeni un per ar vītolu zariem. Šī tradīcija simbolizē ķermeņa attīrīšanu. Pretī meitenes puišiem dāvina krāsainas olas vai šokolādi. Šī tradīcija pastāv jau kopš 14. gadsimta. Interesanti, kurš no kura ietekmējās - čehi no poļiem vai poļi no čehiem?
Grieķija - Degošais Jūda
Grieķijā Lieldienu sestdienā tiek izveidota Jūdas figūra, ko sadedzina. Tas simbolizē Jūdas sodu par to, ka viņš nodeva Jēzu. Tiek arī uzskatīts, ka figūras sadedzināšana neļaus iekļūt mājā nelaimei un ļaunajiem gariem.
Spānija - Semana Santa
Spānijā nedēļu pirms Lieldienām sauc par "Semana Santa". Šis ir reliģisko gājienu, parāžu un svinību laiks. Gājienu laikā tiek attēlotas ainas no Kristus sišanas krustā. Gājienu dalībnieki ir saģērbušies tradicionālajos tērpos, neatņemami atribūti ir sveces un vīraki.
Zviedrija - Lieldienu raganas
Zviedrijā bērni Zaļajā ceturtdienā pārģērbjas par raganām un apstaigā kaimiņus, lūdzot saldumus un konfektes. Šī tradīcija ir pazīstama kā "Påskkärringar" un tiek uzskatīts, ka tā radusies no pārliecības, ka raganas ceturtdienā pirms Lieldienām lidos uz vietu, ko sauc par "Blåkulla", lai ballētos ar velnu. Kāds tam visam sakars ar saldumu vākšanu, īsti nav skaidrs, ja nu vienīgi tāds, ka raganām ir cukura atkarība un ballīte ar velnu nav iedomājama bez kārtīgas saldumu devas.
Amerikas Savienotās Valstis - Lieldienu parāde
Amerikas Savienotajās Valstīs Lieldienu parāde ir tradīcija, kas sākās ap 1870. gadu. Iedzīvotāji sarģērbjas savās labākajās drēbēs un svinīgi defilē pa pilsētas ielām. Lielākā Lieldienu parāde tiek rīkota Ņujorkā, Piektajā avēnijā, kur cilvēki demonstrē savas smalkās cepures un krāsainos tērpus. Šiem gājieniem iespējams arī reliģisks raksturs, taču tas pilnīgi noteikti nav obligāti. Savukārt Baltā nama zālienā katru gadu notiek Lieldienu olu ripināšana. Bērni ripina krāsainās olas lejā no kalna, cenšoties panākt, lai tās aizripo pēc iespējas tālāk nesaplīstot.
Ungārija - laistīšana
Ungārijā Lieldienu pirmdienā zēni aplej meitenes ar smaržām vai ūdeni, lai parādītu savas simpātijas pret viņām (jācer, ka viņi šādām nodarbēm vismaz izvēlas dārgu parfimēriju). Šī tradīcija ir pazīstama kā "Vizbevetés". Pēc tam meitenes kā pateicību puišiem dod krāsotas olas vai konfektes.
Somija - Lieldienu ugunskuri
Somijā Lieldienu ugunskuri ir tradīcija, kas aizsākusies pagānu laikos. Ugunskuri tiek iedegti Lielajā sestdienā, un tie simbolizē ziemas beigas un pavasara sākšanos. Tiek uzskatīts, ka ugunskuriem ir spēks aizbiedēt ļaunos garus un nest ļaudīm veiksmi. Šāda paraža ir arī Vācijā.
Norvēģija - Lieldienu noziegums
Norvēģijā Lieldienas ir kriminālromānu lasīšanas laiks. Šī tradīcija, kas pazīstama ar nosaukumu "Paaskekrim", sākās 1923. gadā, kad kāds norvēģu izdevējs Pūpolsvētdienā laikraksta pirmajā lapā publicēja sludinājumu par jaunu kriminālromānu. Reklāma bija tik veiksmīga, ka kļuva par ikgadēju tradīciju, un tagad daudzi norvēģi pavada Lieldienu brīvdienas, lasot kriminālromānus.
Meksika - kaskaronu gatavošana
Meksikā cilvēki gatavo kaskaronus - tās ir olu čaumalas, kas pildītas ar konfeti. Svinību laikā kaskaroni virs dalībnieku galvām tiek pārplēsti, apberot viņus ar krāsainu konfeti lietu.
Bulgārija - kopīgā dejošana
Bulgārijā Lieldienas svin, dejojot horo — tradicionālo riņķa deju. Dejojot horo, dejotāju rokas ir savienotas un šai dejai raksturīgi konkrēti soļi un kustības.
Francijā- milzu omlete
Besjēras pilsētā Francijas dienvidrietumos katru gadu Lieldienu pirmdienā gatavo milzu omleti. Omletes cepšanai izmanto vairāk nekā 15 000 olu. Kad tā gatava, ar to cienā pilsētas iedzīvotājus un sabraukušos viesus.
Kuras no minētajām tradīcijām tu šogad iekļausi savā Lieldienu svētku plānā?
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv