Kas modē vīriešiem? Atbild saksofonists Roberts Martini

© Foto no personiskā albuma

Mēdz teikt, ka vīrieši savu īsto dabu atklāj mazliet nekaunīgā vienkāršībā. Tad nu, NRA Dzīvesstils, dosies šajā ekspedīcijā, lai atklātu, kas slēpjas aiz Latvijas talantīgajiem, šarmantajiem un spēcīgajiem vīriešiem. Jautājumi, kas mazliet atgādina vecās, labās, bet jau aizmirstās dienasgrāmatas, kur ikviens varēja būt viņš pats.

Jelgavas Bigbendam būs divi koncerti par godu Raita Ašmaņa 60 gadu jubilejai - gan Jelgavas kultūras namā 12.maijā, gan mūzikas namā “Daile” - 16.maijā. Tāpat arī orķestris “Rīga” rīkos divus koncertus bērniem, “Supervaroņi” notiks 17.maijā kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un 18.maijā kultūras centrā “Imanta”. Visos šajos pasākumos muzicēs arī saksofonists Roberts Martini. Uz tikšanos!

Pasaka, ko bērnībā varēji klausīties un klausīties?

Neteikšu, ka man bija kāda konkrēta pasaka, bet bērnībā māte man uzdāvināja grāmatu ar Kārļa Skalbes pasakām. Atceros, ka ik vakaru to lasīju pirms gulētiešanas.

Foto no personiskā albuma

Mīļākā bērnības atmiņa?

Bērnībā man bijas dalītas jūtas. Atceros, ka man ļoti patika spēlēt basketbolu. Paralēli tam gāju arī uz mūzikas skolu. Un bija brīži, kad basketbola turnīri sakrita kopā ar konkursiem mūzikas skolā. Esmu no muzikālās ģimenes, tāpēc virsroku ņēma mūzikas skola un tās pasākumi. Protams, pats dusmojos, ka nevarēju pilnvērtīgi trenēties un piedalīties basketbola sacensībās.

Bet tā patīkamākā daļa ir tad, kad piedalījos konkursos, bija iespēja dzirdēt arī citus ļoti talantīgus audzēkņus.

Teikšu tā, ka pati mīļākā bērnības atmiņa ir būt kopā ar talantīgiem vienaudžiem.

Foto no personiskā albuma

Mācību priekšmets, kas skolas laikā nepadevās?

Jā, to es atceros ļoti labi. Visgrūtāk man gāja ķīmijas stundās. Lai vai kā es censtos, bet es nevarēju galvā dabūt elementu nosaukumus. Nedz tos, kurus elementus var savienot un otrādi. Kaut gan man ļoti patika, kad skolotāja demonstrēja kā elementi savstarpēji reaģē. Labi, ka man pagadījās ļoti forši un izpalīdzīgi klasesbiedri, ar viņu palīdzību spēju nokārtot visus pārbaudījumus šajā mācību priekšmetā.

Kādu mūziku klausies ikdienā?

Līdz ar vecumu mana mūzikas gaume krietni paplašinājusies. Ja agrāk savā jauniešu vecumā klausījos Hip Hop, rock un POP, tad tagad mani ļoti interesē Jazz, Blues, Indie, Free, Avantgarde un, protams, klasiskā mūzika.

Vai esi kādreiz laimējis kādā loterijā?

Neesmu liels loteriju piekritējs, bet mūsu ģimenē ir tāda tradīcija. Ziemassvētkos vai Vecgada dienā iegādājamies vairākas momentloterijas biļetes un kopīgi tās veram vaļā. Tad skatāmies un priecājamies, ja kāds ir kaut ko laimējis.

Iecienītākais ēdiens?

Grūti spriest, kas būtu tāds viens favorītēdiens… Es teiktu divi - ribiņas un burgers.

Foto no personiskā albuma

Ko dari savā brīvajā laikā?

Savu brīvo laiku cenšos pavadīt pēc iespējas vairāk ar savu ģimeni. Dodamies pārbraucienos vai vienkārši ejam pastaigāties pa pilsētu vaiparku. Kā jau minēju iepriekš, ka skolas laikā trenējos basketbolā, bez šīs nodarbes nevaru iztikt. Spēlēju amatieru basketbola līgā. Ir ļoti patīkama sajūta, kad spēlē kopā ar draugiem un klasesbiedriem.

Ko paspēji izdarīt aizvadītajā mēnesī?

Aprīlī var paspēt nomainīt automašīnai ziemas riepas uz vasaras riepām, kā arī 30.aprīlī nosvinēt starptautisko džeza dienu.

Vai grila sezona jau atklāta?

Nē, grila sezona nav vēl atklāta. Ar nepacietību gaidu, kad būs nedaudz siltāks laiks.

No kā tu baidies?

Foto no personiskā albuma

Es baidos no nekā nedarīšanas.

Tavs sapnis?

Mans sapnis jau ir piepildījies - būt kopā ar saviem mīļajiem - ģimeni. Nodarboties ar lietu, kas sirdij tuvs - mūzika. Pārējās lietas ir tikai kā bonus.

Esi kritisks pret sevi?

Laba un pamatota kritika ir ļoti nepieciešama lieta, lai kļūtu labāks un progresētu.

Foto no personiskā albuma

Vienmēr esmu cienījis cilvēkus, kuri izsaka savu kritiku tieši, nevis caur “puķītēm.

Tādā veidā ir skaidri saprotams, pie kā vairāk jāpiestrādā. Bērnībā trenējos basketbolā, tāpēc kritika bija ikdiena. Tas mani motivēja kļūt labākam. Līdz pat šodienai kāda asāka un skarbāka, bet pamatota kritika mani joprojām motivē vēl vairāk.

Nosauc trīs sliktākās rakstura īpašības, kas tev piemīt?

Foto no personiskā albuma

Pirmkārt, aizmāršība. Bieži aizmirstās par elementārām lietām, ko man palūdz izdarīt vai sagatavot.

Otrkārt, pārāk ātri “aizsvilstos” par kaut ko. Citreiz tas ir labi, bet citreiz tas galīgi nepalīdz ne darbā, ne arī privātajā dzīvē.

Trešā īpašība varētu iet roku rokā ar otro. Pēc dabas esmu straujš. Ātri runāju, līdz ar to man vajag ātru atbildi. Nevaru ciest, ja pretim kāds minstinās vai pārāk ilgi domā un sagatavo atbildi. Man vajag tagad un tūlīt!

Kā izvēlējies spēlēt saksofonu?

Tas bija ļoti spontāni. Pabeidzu klavieru klasi Ventspils Mūzikas skolā. Lai iestātos vidusskolā, bija nepieciešama pamatizglītība. Tāpēc pa šiem 2 gadiem es izdomāju, ka jāpamēģina kāds cits instruments. Sēdēju omes kabinetā, dzirdēju saksofonu kvartetu vienu stāvu augstāk. Ja nemaldos, tad viņi spēlēja kādu Benny Goodman skaņdarbu. Tas bija enerģisks, jautrs un interesants. Tas mani ļoti “paķēra”. Tādēļ pats uzgāju uz nākamo stāvu, pieklauvēju pie durvīm, piegāju pie skolotāja un teicu: “Es gribu spēlēt saksofonu!” Tā arī nonācu pie šā brīnišķīgā instrumenta.

Foto no personiskā albuma

Esi arī orķestra Rīga mūziķis. Kā nonāci tur?

Jā, spēlēju orķestrī “Rīga”, kas ir vienīgais profesionālais pūtēju orķestris Baltijas valstīs. Jau pārceļoties uz Rīgu, vēlējos spēlēt šajā sastāvā. Tiklīdz parādījās brīva vakance uz saksofona vietu, es nekavējoties pieteicos. Bija konkurss. Diemžēl sākotnēji mani nepaņēma, jo tas bija laiks, kad devos Erasmus+ apmaiņas programmā uz Nirnburgu Vācijā. Kad mana apmaiņas programma gāja uz beigām, saņēmu zvanu no orķestra - piedāvāja uz tenora saksofonista vietu. Bez minstināšanās piekritu. Tā nu nonācu un aktīvi spēlēju šajā orķestrī līdz pat šodienai.

Pats aizraujošākais, kad esi uz skatuves?

Teikšu tā, jebkuram radošās profesijas pārstāvim patīk uzmanība. Tāpēc atrasties uz skatuves, publikas priekšā, mani aizrauj un dod man prieku.

Tā ir enerģijas apmaiņa starp mākslinieku un publiku. Un tas brīdis, kad esi pabeidzis savu priekšnesumu, un, ja publikai tas patīk, tu saņem applausus, ovācijas, pateicību par paveikto. Tas būtu pats aizraujošākais mirklis, atrodoties uz skatuves.

Foto no personiskā albuma

Ko tev nozīmē mūzika?

Mūzika manā dzīvē ieņem ļoti svarīgu lomu. Tā ir mana dzīve. Ir tāds sakāmais: “Ja tu parūpēsies par mūziku, mūzika parūpēsies par tevi”.

Vai esi veiksmīgs?

Domāju, ka esmu veiksmīgs. Dzīvoju ar sakāmo no iepriekšējā jautājuma.

Kā ikdienā lutini tos, kas tev dārgi?

Mana ģimene man ir ļoti dārga. Kā jau radošās profesijas pārstāvis, mūsu darbs ir ļoti dinamisks un slīdošs. Esam tādi kā hameleoni, kuri pielāgojas apstākļiem. Tāpēc, cik vien tas ir iespējams, cenšos pavadīt laiku kopā ar savējiem. Mums patīk pārbraucieni. Tiklīdz ir kāda iespēja nozust uz pāris dienām, mēs to izmantosim.

Foto no personiskā albuma

Vai pazīsti padošanās garšu?

Nē, ir vienmēr kāds risinājums, vienmēr!

Pašmāju saksofonisti, ko cieni?

Uj, Latvijā ir tik daudz labu saksofonistu. Viņi visi ir tik dažādi un meistarīgi, ka man būtu grūti kādu izlaist un nepieminēt.

Vēlos atzīmēt manu pirmo saksofonu skolotāju, kura dēļ es iemīlēju šo instrumentu. Tas ir Ziedonis Zaikovskis. Tālāk cilvēks, kurš iepazīstināja mani ar džeza pasauli - Deniss Paškevics. Ar bigbenda mūziku mani iepazīstināja Renārs Lācis un Kārlis Vanags. Kā arī fenomenāls saksofonists, improvizētājs un arī šā instrumenta meistars Gints Pabērzs ir manā cieņas sarakstā.

Foto no personiskā albuma

Gribu pieminēt arī lielisku klasiskās mūzikas pārstāvi, kas man ir ļoti labs draugs, Oskaru Petrauski.

Un, protams, cilvēks, kas šo lielisko instrumentu padarīja, kā saka, oficiāli apgūstamu Latvijā, tas ir Artis Sīmanis. Gribu teikt, ka es cienu ikvienu šā instrumenta pārstāvi, kolēģus. Katrs no viņiem ir lielisks!

Tava vērtīgākā atziņa pēdējā laikā?

The “Earth” without “Art” is just “Eh”.

Dzīvesstils

Zobu tīrīšana ir daļa no mūsu ikdienas rūpēm par savu personīgo higiēnu. Par zobiem ir jārūpējas, ikdienā tos kārtīgi tīrot, jau no brīža, kad ir izšķīlies pirmais zobiņš. Turklāt tieši zobi gan pieaugušajiem, gan, jo īpaši bērniem, kad personība tikai vēl veidojas, ir viens no labas pašsajūtas un pašapziņas veidotājiem.