Mēdz teikt, ka vīrieši savu īsto dabu atklāj mazliet nekaunīgā vienkāršībā. Tad nu NRA Dzīvesstils dosies šajā ekspedīcijā, lai atklātu, kas slēpjas aiz Latvijas talantīgajiem, šarmantajiem un spēcīgajiem vīriešiem. Jautājumi, kas mazliet atgādina vecās, labās, bet jau aizmirstās dienasgrāmatas, kur ikviens varēja būt viņš pats. Līdz pašām sirds dzīlēm!
Markus Riva nonācis kino prožektoru gaismās, filmējoties dažādās filmās, piepildot savu bērnības sapni, taču patlaban mūziķis strādā pie jaunām dziesmām - latviešu, angļu un ukraiņu valodās, kas nozīmē, ka jau pavisam drīz viņa talanta cienītāji tiks iepriecināti. Tāpat grēks nepieminēt Latvijā jau iemīļoto projektu “X Faktors”, kas finiša taisni piedzīvos jau šodien, uzzinot jauno uzlecošo zvaigzni.
Vai bērnībā podus gāzi?
Es biju diezgan mierīgs, paklausīgs bērns, taču vecākiem aiz muguras darīju visādas pārdrošas lietas, kas likās pašsaprotamas, bet nelikās maniem vecākiem tik drošas. Man bija lielas idejas galvā. Vēlējos daudz atklāt un uzzināt. Biju liels izzinātājs.
Mīļākās bērnu grāmatas?
Man bērnībā patika grāmatas “Nezinītis uz Mēness” un “Karlsons, kas dzīvo uz jumta”. Atminos, ka braucu uz Rīgu un devos uz Operetes teātri, lai šo izrādi redzētu savām acīm un dzīvā formātā.
Mīļākā tradīcija ģimenē, ko atminies kopš mazotnes?
Manai vecmāmiņai 10. maijā bija gan dzimšanas diena, gan vārda diena. Viņa bija - Maija. Un tie bija forši svētki, kuros daudz radinieki sanāca pie viena galda, lai apsveiktu un ēstu pīrāgus, plātsmaizes un pavadītu laiku kopā. Mana vecmamma bija arī mans vislielākais atbalstītājs.
Kad izaugšu liels, es …
Teorētiski es vēlējos kļūt par skatuves cilvēku, par mūziķi, bet publiskā atbilde, ko es teicu arī, piedaloties konkursā “Sabiles Cālis”, bija šāda: “Kad izaugšu liels, es vēlos kļūt par aktieri. Un tagad varu teikt, ka tā ir sanācis, jo nesen kā iznāca filma “Ekstāze”, kurā arī man ir loma. Pēc Jaunā gada iznāks TET seriāls “Produkts”, kurā es arī spēlēju nelielu lomu, vēl nofilmējos vienā šausmu filmā. Ceru, ka nākamgad būs vēl vairākas filmas, kur varēšu dot savu pienesumu. Lai gan būt mūziķim un izstāstīt stāstu, manuprāt, arī ir aktiera darbs.”
Esi rīta vai vakara cilvēks?
Esmu rīta cilvēks, kas nespēj sagaidīt martu un aprīli, kad sāksies skaistie rīti, kas mani motivē.
Tava sliktākā rakstura īpašība?
Mana sliktākā rakstura īpašība ir neizlēmība. Es gan nezinu, vai tas ir saistīts ar manu horoskopa zīmi, jo esmu Svari, bet es bieži svārstos - domās, izvēlēs. Ir bijis, ka arī restorānā nespēju izšķirties, piemēram, par salātiem, ko pasūtīt.
Skaistākā valsts, kur esi bijis līdz šim?
Līdz šim visvairāk man patika Grieķijā. Uzrunāja Grieķijas zilais ūdens, baltās mājiņas, klintis, akmeņi, daba, siltums, saule. Grieķija man ļoti, ļoti, ļoti patīk, taču man nav nevienas citas valsts, kur nebūtu paticis būt.
Tavi spēka vārdi, kad nolaižas rokas?
Nepadodies, paskaties uz sevi no malas, atceries visus deviņus gadus “Supernovā”! Nolaist rokas nevar, ir jāiet! Es mēdzu doties uz sporta zāli, lai pameditētu un tad atgriežas enerģija. Cenšos iziet arī ārā, piemēram, pastaigāt mežā, klusumā.
Trīs rakstura īpašības, ko cieni cilvēkos?
Cieņa, labestība un laipnība.
Mīļākais apģērbs ziemā?
Vilnas zeķes! Bez tām nevar doties ārā.
Cik daudz ikdienā lasi ziņas? Vai skaties tās televīzijā?
Es lasu ziņas. Ieeju kādā ziņu portālā, apskatu virsrakstus un tad izlasu. Sociālos tīklos arī sekoju līdzi, kas notiek. Ziņas televīzijā es neskatos. TV es maz patērēju. Vienīgi, lai noskatītos kādu filmu, koncertu. Tas ir reti, jo cenšos strādāt pie savu ideju realizācijas, kā arī lasu grāmatas.
Pēdējā laika vērtīgākā atziņa sev pašam?
Tas, ka ir jābūt patiesam pret sevi. Arī attiecībā uz apkārtējo pasauli tas, kā tu jūties, ir svarīgi.
Kurās kurpēs jūties vislabāk? Dziedot vai vadot pasākumus?
Vislabāk man, protams, patīk dziedāt un rakstīt mūziku, jo es rakstu savu mūziku, veidoju savu repertuāru, tās ir dziesmas, kas man pašam liek justies emocionāli. Tās, ko esmu izdzīvojis uz savas ādas. Caur dziesmām izstāstīt savu stāstu un piedzīvojumus, tas ir patīkamākais. Protams, man patīk vadīt arī pasākumus. Es priecājos, ka to varu darīt. Un vadīt - gan latviski, gan angliski. Prieks, ka cilvēki man uzticas.
Vai pirms tiešraidēm tev ir lampu drudzis?
Man ir mazs lampu drudzis. Protams, ka tā ir tiešraide, tas viss ir dzīvajā ēterā. Tur nav iespējas divas reizes pārrakstīt, ierunāt, līdz ar to, man tas viss patīk. Tas uzdzen pat foršu adrenalīnu. Piemēram, “X Faktora” projektā tieši tiešraižu posms ir vismīļākais. Iespēja uzvilkt uzvalkus un dzīvot līdzi jaunajiem talantiem. Var satikt draugus un kolēģus. Tas ir nenormāli skaists laiks un žēl, ka tas viss tūlīt 10. decembrī diemžēl beigsies, jo būs pēdējā tiešraide.
Kā vērtē Latvijas šovbiznesu?
Man liekas, ka Latvijas šovbizness, salīdzinot ar tiem šovbiznesiem, kur vismaz es esmu bijis ārpus mūsu robežām, tajā skaitā arī Ukrainas, ir tāds pieticīgāks un nav tik spožs. Lai gan tas nav domāts sliktā nozīmē. Tā vienkārši ir mūsu mentalitāte. Turklāt daudz ko nosaka šovbiznesa apjomi.
Vai “Instagram” esi tāds pats, kāds esi dzīvē?
Jā! Es cenšos neko netēlot.
Vai esi prasīgs pret sevi?
Esmu prasīgs pret sevi. Jāteic, ka es diezgan bieži visu atlieku uz pēdējo brīdi un tad nākas visu saraut tempā.
Mīļākā grāmata?
Man nav vienas mīļākās grāmatas. Man patīk lasīt pašiedvesmas un izglītojošās grāmatas. Šobrīd lasu nesen izdoto Arnolda Švarcnegera grāmatu “Be Useful”, kas rakstīta par piedzīvoto, tajā ir motivācijas deva. Pagaidām lasu un patīk!
Kad pēdējo reizi pikojies no sirds? Un ar ko?
Labs jautājums! Pat neatceros, taču labā ziņa ir tā, ka to šogad var paspēt izdarīt.
Vai ikdienā lieto plānotāju?
Es nelietoju. Tik, cik izmantoju telefonu, kur ir kalendārs un kur ir sarakstītas visas tikšanās, pasākumi un visas ieplānotās lietas. Teorētiski, jā, bet digitāli.
Kad pēdējo reizi nosūtīji kādam vēstuli pa pastu?
Hmm. Arī tas nav bijis nesens gadījums. Visticamāk, ka tas bija ļoti, ļoti sen. Es atminos, ka bērnībā man patika rakstīt vēstules un sarakstīties ar vēstuļu draugiem. Tīņu žurnālos pa visu Latviju varēja iepazīties un atrast vēstuļu draugus.
Ko tev nozīmē būt uz skatuves?
Tā ir mana dzīve. Mans darbs, prieks, piepildījums. Skatuve man ir svarīga. To es novērtēju.
Mīļākā Ziemassvētku dziesma?
Mīļākā Ziemassvētku dziesma ir “Driving Home for Christmas”. Nav tradicionālākā, bet tajā ir melanholiska noskaņa un ritms. Melodija iedvesmo.
Kam dod priekšroku - suši vai ceptiem kartupelīšiem?
Ceptiem kartupelīšiem! Tos es arī mēdzu mājās uztaisīt, pieliekot vēl pupiņas, marinētas bietes, avokado. Tas man garšo, jo vairāk nekā četrus gadus esmu vegāns, līdz ar to diezgan bieži uztaisu kartupelīšus.
Tava miera osta?
Jau pieminētais mežs. Pastaiga gar jūru. Izslēgt telefonu, izņemt austiņas no ausīm, ieklausīties dabā, tajā, kas ir apkārt. Meditēt, domāt un atslēgties no visa.
Kāda ir šā gada vērtīgākā atziņa?
Būt patiesam pret sevi, jo bieži vien ir tā, ka mēs izdabājam citiem cilvēkiem, tikai lai viņiem būtu labāk. Tas skan, protams, mazliet egoistiski, bet tā ir.
Ar kaimiņiem esi draudzīgās attiecībās?
Kad iepriekš dzīvoju citā vietā, tad man bija draudzīgas attiecības ar kaimiņiem. Mēs mēdzām pat pie durvīm nolikt dažādas dāvaniņas, īpaši Ziemassvētku laikā. Es pērn pats biju sacepis piparkūkas un salicis pie durvīm, un tikai pēc kāda laika kaimiņi atklāja, ka tas biju es. Šobrīd, kur es dzīvoju, man kaimiņos ir vairāk ārzemnieku, bet mēs sveicināmies, iepazīties tuvāk vēl gan neesam paspējuši, bet varbūt pienāks laiks.
Novēlējums sev nākamajā gadā?
Tik uz augšu, tik uz priekšu. Nepadoties! Cienīt sevi, cienīt citus. Lai veselība un lai rokas nenolaižas!
