Vācu automašīnu vēsture līdzinās lielas ģimenes vēsturei, kur attālākie radinieki slēdz vienošanās, 4 pakāpes māsīcas pret 10 pakāpes brālēniem, uzrodas kāds noklīdis radinieks. Tādi ir slaveno spēkratu Mersedes, Audi, Porshe, BMW, Volkswagen, Opel dzimtas koki.
Šis nebūs stāsts par to, cik jaudīgs motors ir jaunajam mersedesam vai par četru riteņu pilnpiedziņu BMW. Pat ne par auto dizainu. Gribu iepazīstināt ar mašīnu pirmsākumiem un interesantiem faktiem, kas laika gaitā noteikuši šo automašīnu attīstību. Jo ikdienā mēs, pērkot automašīnu, ņemam vērā ne tikai cenu, bet galvenokārt kvalitāti. Un kas gan šajā ziņā var pārsist vāciešus?
1886.gada 29. janvārī Karls Benzs iesniedza pieteikumu patenta saņemšanai savam "automobilim, ko darbina ar gāzes dzinēju". Patentu ar numuru 37435 var uzskatīt par automašīnas dzimšanas apliecību. 1886. gada jūlijā laikraksti ziņoja par pirmo publisko izbraukumu ar trīsriteņu Benz Patent Motor Car, modeli Nr. 1. Izmantojot uzlabotu versiju un vīram nezinot, Benza sieva Berta un abi dēli Eižens (15) un Ričards (14) kādā 1888. gada augusta dienā devās autobūves vēsturē pirmajā tālsatiksmes ceļojumā. Maršrutā bija iekļauti daži apvedceļi un aizveda viņus no Manheimas uz Forcheimu, Bertas dzimšanas vietu. Ar šo 180 kilometru garo braucienu, ieskaitot braucienu atpakaļ, Berta Benza demonstrēja automobiļa praktiskumu visai pasaulei. Bez viņas (un viņas dēlu) uzdrīkstēšanās un no tās izrietošajiem izšķirošajiem stimuliem, nebūtu bijusi iedomājama turpmākā Benz&Cie Manheimā izaugsme, lai kļūtu par tā laika lielāko automobiļu rūpnīcu pasaulē.
Tajā pašā gadā tikai 100 kilometru attālumā Gotlībs Daimlers prezentēja savu auto, kas tika uzskatīta par pasaulē pirmo četrriteņu automašīnu.
Gadiem ejot tika slēgtas savstarpēja savienība starp Benzu un Daimleru, ko šodien pazīstam kā Mercedes-Benz.
Periodā līdz pirmajam pasaules karam tika slēgtas daudzas savienības ar dažādu valstu inženieriem un finansistiem abās okeāna pusēs, mašīnas kļuva ātrākas un drošākas.
Pasaule bija izsalkusi pēc lielākas jaudas un lielākas veiktspējas. Tādējādi Mercedes-Benz mēģināja radīt transportlīdzekli, kas varētu apmierināt ikdienas cilvēkus un lai veiktu uzlabojumus piesaistīja tā laika gudrākos inženierus. Starpkara posmā vienu no pirmajām sporta automašīnām izstrādāja 52 gadus vecais inženieris Ferdinands Porše. Tā bija pēdējā automašīna, ko viņš radīja trīsstaru zvaigžņu zīmolam.
Un tā 1931.gadā dzima Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG jeb Porsche automobiļu ražotne, kas sākotnēji specializējas augstas veiktspējas sporta automobiļu un ar laiku arī apvidus auto un sedanu ražošanā.
Opel uzņēmuma sākums datējams ar 1863. gada 21. janvāri, savukārt automobiļu ražošana uzņēmumā sākās 1899. gadā.
Audi automobiļu kompānijas vēsture aizsākusies 1909. gadā 16. jūlijā, kad konstruktors Augusts Horhs reģistrēja kompānijas nosaukumu. 1932. gada 29. jūnijā uzņēmuma — Horch, Wanderer, DKW un Audi — iestājās vienotā koncernā, ko nosauca par Auto Union GmbH, tādējādi radot mūsdienās tik plaši pazīstamo emblēmu, kur savienoti četri apļi.
Automobiļu ražotāja BMW oficiālais dibināšanas datums ir 1916. gada 7. marts, kad tika nodibināts lidmašīnu ražotājs Bayerische Flugzeugwerke (iepriekš Otto Flugmaschinenfabrik ). Šis uzņēmums 1922. gadā tika pārdēvēts par Bayerische Motoren Werke (BMW). BMW pirmais produkts bija sešu lidmašīnu dzinējs ar nosaukumu BMW IIIa. Pēc Pirmā pasaules kara beigām BMW turpināja darboties, ražojot motociklu dzinējus, lauksaimniecības aprīkojumu, sadzīves priekšmetus un dzelzceļa bremzes. Uzņēmums ražoja savu pirmo motociklu BMW R32 1923. gadā. Un 1928.gadā radīja savu pirmo automašīnu.
Volkswagen ideja dzima 1933. gada rudenī vienā no Berlīnes viesnīcām. Tur satikās Ādolfs Hitlers, Jakobs Verlins, Daimler-Benz pārstāvis, Roberts Lejs, Vācu Darbaspēka Frontes vadonis un Ferdinands Porše. Hitlers izvirzīja prasību izveidot vācu tautai uzticamu automobili, kas nebūtu dārgāks par 1000 reihsmarkām. Vēl automobilis ir jāražo jaunā jauno Vāciju apzīmējošā rūpnīcā. Uz lapiņas viņš uzskicēja metu, apzīmēja programmas pamata punktus un lūdza nosaukt konstruktora vārdu, kurš būs atbildīgs par valsts pasūtījuma izpildi. Jakobs Verlins piedāvāja Ferdinanda Poršes kandidatūru. Nākamo automobili nodēvēja par Volks-Wagen — tautas automobilis.
1934. gada 17. janvārī Ferdinands Porše nosūtīja "tautas automobiļa" prototipa rasējumus, kas tika izveidots uz agrāk izstrādātā Porsche Typ 60 bāzes. Un tā dzima slavenais Volkswagen Beetle.
Vācu automašīnas regulāri saņem Gada auto balvas, un divas no tām - Volkswagen Beetle un Porsche 911 - ir gadsimta auto balvas ceturtajā un piektajā vietā.
Šeit arī 2022.gada tops, kur savas valsts ražotās mašīnas, ierindojuši Vācijas iedzīvotāji. Tops publicēts 2023. gada 19.aprīlī:
1.BMW 3. sērija
2.Mercedes E klases universālis
3.Porsche 911
4.Volkswagen Golf
5.BMW iX
6.Volkswagen Tiguan
7.Audi R8
8.Porsche Taycan
9.Mercedes A-klase
10.Audi RS3
Savukārt arī mašīnas krāsas izvēlē ir praktiska kā pats auto, jo vairāk nekā trīs ceturtdaļas autovadītāju Vācijā un arī Latvijā izvēlas balto, melno vai pelēko/sudraba krāsu.
Pelēka/sudraba joprojām ir populārākā auto krāsa: šo izvēlas gandrīz katrs trešais pircējs.
Otrajā vietā ir melnais, ko izvēlējās vairāk nekā katrs ceturtais jeb 26,3%.
Savukārt baltas krāsas mašīnas, kura notur stabilu trešo pozīciju, pērk līdz 20% autobraucēju. Gandrīz katrs desmitais autovadītājs izvēlas zilo krāsu. Savukārt sarkanās mašīnas izvēlas vidēji 6% pircēji.
Visnepopulārākā krāsa ir ceriņkrāsa jeb violetā, tad dzeltenā un brūnā dala topa priekšpēdējo pozīciju. Trešā nepopulārākā ir oranža krāsa, kuru izvēlas tikai 1,1% .
