Pirms nedēļas draugs atsūtīja whatsapā ziņu: "Kur var dabūt smokingu?" Iegooglēju, redzu, ka kaut kur mūžīgo līgavu rajonā, ir smokingu nomas veikals. Yes! Ir arī telefona numurs. Nosūtu draugam.
Atraksta: “Kas tas?” saku uzzvani, pasaki, ka vajag smokingu. Vai tev pirkt vajag?
Draugs: Nu var īrēt, bet, ja seksīgs, tad var arī nopirkt!
Apmaināmies ar balss ziņām, ka viņš domājis, ko Bossīgu, bet nav pārliecināts, ka viņa augumam kas būs. Saku, ja jau Bossīgais turas pie 1939. gada tradīcijām, tad būs. Vienīgais, vai pats veikals nav pārcēlies no centra uz kādu no shopinga centriem, vai vēl sliktāk - pametis Latviju pavisam. Vēl ieminos, ka pie Esplanādes Elizabetes ielā ir divi vienīgie zīmola veikali Rīgā. Draugs atbild, ka padomās. Sarunājam no rīta tikties, iedzert kafiju un turpināt sarunu.
Nākamajā rītā, nedaudz pēc desmitiem, satiekamies drauga kafejnīcā. Sabučojamies, pasūtu sev flatwhitu, prasu: Kam viņam smokings - precēties taisās? Draugs uzsmaida, atbild: Nē, saņēmis ielūgumu, jāiet uz prezidenta inaugurāciju 8.jūlijā. Saku: O, perfekti, šādam pasākumam esmu gatava pieslēgties. Vienojāmies, ka draugs aizies uz sporta zāli, es - uz muzeju un pēcpusdienā iesim meklēt smokingu.
Izejot no kafejnīcas, jūtu, āķis lūpā. Muzejs pagaidīs, taisnā ceļa dodos uz Elizabetes ielas veikalu, kas ģeogrāfiski man ir vistuvāk. Atnākot, izrādās, ka no diviem veikaliem viens tik palicis, otru remontē. Ieeju. Mani sagaida skaists puisis. Jautāju vai ir smokingi, "vēl esot daži palikuši"- atbild izskatīgais puisis, tik kādu izmēru man vajagot. Sameklēju instagramā drauga bildi, parādu, saku, ka apmēram 189 centimetru garš, plecīgs, precīzu izmēru nezinu, tik varu pateikt, vajag seksīgu, ja nē, tad draugam nepatiks. Sarunai pieslēdzas otrs pārdevējs, kurš visā nopietnībā atbild, ka smokingi tam jau domāti. “Ideāli,” atbildu, “rādiet visu, kas ir uz vietas, fotografēšu, sūtīšu draugam, ja patiks, pēc treniņa ienāks.”
Kamēr viens nes ārā no noliktavas visu ekipējumu - kreklu, bikses, uzvalku, tauriņu, jostu, pogas, otrs stāsta, ka pie viņiem esot vislabākie smokingi pilsētā. Vakardien trīs esot pārdevis kungiem, kuri aicināti uz prezidenta inaugurāciju. Re, kā! Saku, ka draugs arī šim nolūkam pērk smokingu. Ziņkārības pēc apjautājos kā ar Bossīgo, smukais pārdevējs, nosmīn, saka, ka šiem jau nekā neesot, varbūt kāds smokinga krekls vēl ir vai labākajā gadījumā bikses. Lai tā būtu. Fotografēju, sūtu draugam.
Pēc dažām minūtēm atveras veikala durvis - draugs klāt, saka nevarot aiziet uz treniņu, manis sūtītās bildes neļauj koncentrēties. Sasmējos, saku draugam, ka turpmāk zināšu, kā viņam uzlabot omu - sūtīšu seksīgus smokingus.
Visi četri sirsnīgi atvadāmies, precīzāk mēs ar skaisto puisi pat apmaināmies ar telefona numuriem, ja nu noder? Draugs ar otru pārdevēju un visu smokingu jau pazuduši mērīšanas un pāršūšanas istabā.
Gandarīta par visu - dodos Galerija Rīga virzienā. Iepriekšējā dienā internetā, meklējot vīriešu apģērbu veikalus, uzdūros vienam, kurš iekārtojies manis minētajā centrā.
Uzbraucu ar eskalatoru 4.stāvā, ieeju veikalā. Joka pēc domāju, pajautāšu. Dodos pie pārdevējas - nopietna izskata sievietes. “Vai pie jums var nopirkt smokingu?” Viņa mani kārtīgi nopēta, tad izņem no kabatas konfekti, iztin no papīriņa, ieliek mute, un saka, ka šeit ir cienījams veikals un bomžus neapkalpo. Man, protams, tas viss uzsit smieklus, turos, saku, bet ko darīt, ja pie prezidenta jāiet un citu drēbju nav, jāpērk smokings, vēlams ar sarkanu oderi. "Laipnā" pārdevēja joku uztvēra nopietni, atbild, ka diez vai man būs 799 euro.
799 euro todien man tiešām nebija, toties draugs tika pie sava seksīgā smokinga un es šodien biju uz filmu - ar izskatīgo puisi.
