Mēs dzīvojam seksa uh un ah laikmetā, taču bieži vien mūsu ekspektācijas neatbilst patiesajai realitātei. Rezultātā, mēs varam diezgan smagi vilties gan sevī, gan savos partneros un ievērojami traumēt savu izpratni par veselīgu seksualitāti.
Kā teica Oskars Vailds: “Viss šajā pasaulē ir par seksu, izņemot sekss.”
Droši vien būsiet pamanījuši, ka vīrieši samērā reti piedalās sarunās par seksu. Mēs visi esam informēti par aktuālākajiem makšķernieku stāstiem un to, kurš ir labākais šāvējs rajonā, mums patīk apspriest sievietes aprises, bet ne konkrētus notikumus gultā. Tam var rast zinātnisku izskaidrojumu - pētījumi norāda, ka apmēram 52 procenti pasaules vīriešu piedzīvo vai kaut reizi ir saskārušies ar seksuālās disfunkcijas problēmām. Visbiežāk tas ir saistīts ar priekšlaicīgu ejakulāciju un nespēju sasniegt pietiekami adekvātu erekciju vai nespēju to sasniegt vispār. Vīrietim šīs ir ļoti jūtīgas tēmas, par kurām viņš nelabprāt runā pat urologa kabinetā. Jā, izrādās, ka vīrieši tomēr ir ārkārtīgi jūtīgas un emocionālas būtnes un šādi sarunu temati viņos izraisa lielu diskomfortu vai pat stresu.
Hanss Seljē, kanādiešu endokrinologs un rakstnieks, kā arī stresa teorijas autors, reiz ir teicis: “Ja Tu esi bez stresa, tad Tu esi miris. Un ne jau stress ir tas, kas tevi nogalina, bet reakcija uz to.” Mēs dzīvojam stresa laikmetā, mēs stresojam par visu - par vakardienu, šodienu, rītdienu, naudu, politiku, attiecībām un arī sekss nav nekāds izņēmums.
Ja ar ikdienas problēmām saistīto stresu iespējams diezgan vienkārši atrisināt, pieslēdzot racionālo domāšanu - veicam situācijas analīzi, pieņemam pragmatiskākos lēmumus un kaut kā nonākam pie risinājuma, tad attiecību jomā, īpaši jautājumos, kas saistīti ar seksuālo tuvību, jau ir daudz sarežģītāk. Salīdzinājumā ar ikdienišķām problēmām, kur mēs varam kļūdīties, noskurināties un doties tālāk, pēc seksuāla rakstura neveiksmēm mums ir daudz grūtāk atkopties. Ja vienai neveiksmei seko otra, tad tas ļoti kaitē cilvēka paštēlam, pašapziņai, kas tālāk ķēdes reakcijā ietekmēs citus dzīves aspektus un lēmumus. Šāda negatīva pieredze bieži vien provocē konstantu neapmierinātību ar sevi, savu partneri, attiecībām, kas savukārt var veicināt tālāku neveselīgu seksuālo uzvedību vai arī dažādu atkarību veidošanos.
Saistībā ar vīriešu seksuālajām disfunkcijām pamatā tiek runāts par diviem stāvokļiem - priekšlaicīgu ejakulāciju un erektīlo disfunkciju. Bet šie stāvokļi jau ir rezultāts, un maz tiek runāts par cēloņiem un kā šos cēloņus risināt. Daudzus gadus strādājot uroloģijā un izzinot seksuālās disfunkcijas iemeslus, esmu aizdomājies par tādu terminu kā performances stress. Šo terminu pierasts vairāk lietot saistībā ar publisko runu, aktiermeistarību, sportu, būtībā par situācijām, kad tavā dzīvē ir notikumi, kas izraisa paaugstinātu stresu. Šis ir zināms kā Jerkas Dodsona likums, kad optimālam rezultātam ir nepieciešams optimāls stresa daudzums. Tas uzlabo sagaidāmos rezultātus, taču, ja stress ir pārmērīgi liels, rezultāts un pati performance būs negatīva, citiem vārdiem sakot - mēs sadegam bez rezultāta. Ekspektācijas netiek sasniegtas un mēs piedzīvojam vilšanos. Un tad ir jautājums - cik reizes mēs esam gatavi vilties un ko mēs esam gatavi darīt, lai mazinātu šo performances stresu? Ko mēs varam darīt, lai salāgotu ekspektācijas ar rezultātu?
Līdzīgi ir arī ar seksu. Mēs dzīvojam seksa “uh un ah” laikmetā un bieži vien mūsu ekspektācijas īsti neatbilst patiesajai realitātei. Rezultātā mēs varam diezgan smagi vilties gan sevī, gan arī savos partneros un rezultātā ievērojami traumēt savu izpratni par veselīgu seksualitāti. Ekspektāciju ziņā vīrieši saskaras ar milzīgu spiedienu, jo pierasts sagaidīt, ka vīrietim jābūt vīrišķīgam, dominantam, proaktīvam, dažkārt pārākam, seksuāli izveicīgam un spējīgam. Šāds uzstādījums var radīt pamatīgu stresu, jo uz spēles tiek likts vīrietim pats svarīgākais - viņa vīrišķība un pašcieņa.
Ar vīriešiem ir tā, ka viņi diezgan reti grib apmeklēt ārstus un patiesībā pat nezin, kuros virzienos viņiem vajadzētu meklēt atbildes uz šiem ar veselību saistītajiem jautājumiem. Bieži šī neziņa, dažkārt bailes vai kauns risināt šos dzīves kvalitātes jautājumus noved pie situācijas, ka šos jautājumus noliek malā vai atliek uz nenoteiktu laiku. Šāda prokrastinācija jeb problēmas atlikšana rada vien nevajadzīgus pārdzīvojumus un tikai sarežģī situāciju.Patiesībā seksuālās disfunkcijas jautājumi ir risināmi stāvokļi. Arī performances stresu, kas saistīts ar šiem stāvokļiem, var iemācīties diezgan labi kontrolēt un vadīt.
Jāsaprot, ka, izliekoties, ka problēmas nav, viena disfunkcija var novest pie nākamās, piemēram, nepilnvērtīga erekcija var radīt tik lielu stresu, kas izprovocē priekšlaicīgu ejakulāciju vai citā gadījumā nespēju novest procesu līdz galam. Labā ziņa ir tā, ka, atrisinot vienu problēmu, mēs varam atrisināt citu pie noteikuma, ka šīs problēmas netiek ignorētas. Ir patiešām daudz risinājumu labas erektīlās funkcijas nodrošināšanai. Taču sākumā, protams, ir jāizvērtē, kādi ir iespējamie cēloņi konkrētajai problēmai.
Pie cēloņiem var minēt šādus aspektus, kurus, iespējams būtu labi pārrunāt ar savu ģimenes ārstu:
Citu slimību klātbūtne. Erektīlās disfunkcijas sākšanās var norādīt uz citu slimību klātesamību vai apslēptu sākumu, kā, piemēram, cukura diabētu, kardiovaskulārām saslimšanām, neiroloģiskām vai hormonālām kaitēm.
Medikamentu lietošana. Biežākās slimības, ar kurām saskaras mūsdienu vīrieš, ir kardiovaskulārās saslimšanas. Tās ir arī biežākais priekšlaicīgas nāves iemesls vīriešiem. Attiecīgi kaut kādā vecumā mēs sākam lietot medikamentus, kas būtiski var ietekmēt seksuālo funkciju un novest līdz seksuālas disfunkcijas problēmām.
Alkohols un citi kaitīgie ieradumi. Ja jaunībai piestāv trakums un dažkārt arī sevis dedzināšana, tad nobriestot mums jāsāk apzināties, ka šāds dzīvesveids kādā brīdī vairs nebūs savienojams ar veselīgu seksualitāti.
Stress. Ikdienā vajadzētu ieviest stresu mazinošas aktivitātes, jo, kā jau minēju, stress izteikti negatīvi ietekmē seksuālās funkcijas un veselīgu seksualitāti.
Attiecību kvalitāte. Nemitīgi konflikti un naidīgas savstarpējās attiecības nekādi neveicinās veselīgu seksualitāti. Diezgan jocīgi šķiet ielaišanās intīmā tuvībā ar cilvēku, kurš tevi kaitina vai ar kuru dzīvo kopā neveselīgā spriedzē.
Miegs. Ar to diemžēl daudzi grēko, bet tam ir tieša saistība ar labu seksuālo dzīvi. Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc izvēlamies izlaist gultas priekus, ir pārmērīgs nogurums. Pētījumi liecina, ka miega bads samazinu iekāri un uzbudinājumu.
Fiziskās aktivitātes. Mazkustīgs dzīvesveids veicina aptaukošanos, tas savukārt veicina dažādu blakus slimību attīstību vai progresēšanu un negatīvi ietekmē arī seksuālo funkciju.
Novecošana. Visbiežāk ar erektīlās funkcijas problēmām vīrieši var sākt saskarties vecumā ap 40 gadiem; 45 plus. Tas nozīmē, ka pastiprinātu uzmanību ir jāsāk pievērst ne tikai savai seksuālajai veselībai, bet kopējam veselības stāvoklim. Tā teikt, jāveic sava dzīvesveida un ikdienas ieradumu revīzija. Un jāatceras, ka novecošana arī ir eleganti vadāms process.
Runājot par seksu, viens no lielākajiem mītiem ir tāds, ka novecojot automātiski nomirst arī visa seksuālā dzīve. Protams, nevar noliegt, ka seksuālās disfunkcijas palielinās līdz ar vecumu, bet, runājot ar saviem pacientiem, es redzu to, ka daudziem no vīriešiem seksuālās dzīves kvalitāte aug līdz ar vecumu. Pamatojumu tam varētu meklēt tajā, ka, vīrietim novecojot, viņš nobriest un patiesībā kļūst daudz vīrišķīgāks, pārliecinātāks par sevi un iekšēji stabilāks. Viņš ir spējīgs objektīvāk novērtēt sevi un bezjēdzīgie performances stresi paliek otrajā plānā. Un arī tad, ja tie ir, viņš spēj tos veiksmīgi risināt. Ir normāli, ka reizēm kaut kas var nestrādāt, bet, ja vīrietim palaimējies ar tik pat nobriedušu partneri un ja viņa to saprot un ir atbalstoša, kas nodrošina daudz lielāku tuvību un seksuālu saticību, kā arī kopumā tas uzlabo attiecību kvalitāti.
Bet tas ir prāta stāvoklis, līdz kuram jānobriest un jāizaug, un tas prasa laiku, enerģiju un savu devu stresa. Katram savs sāls puds ir jāapēd, lai tiktu pie laba rezultāta.
