Itāļu zinātnieki ir atklājuši sapņus, ko cilvēki piedzīvo pirms nāves. Lielākā daļa sapņu bija aizkustinoši un mierinoši. Tomēr dažiem pacientiem sapņos paveicās mazāk.
Nāve katram pienāk savā laikā. Tomēr zinātnieki turpina pētīt, ko tieši cilvēki piedzīvo pirms nāves.
Redžo Emīlijas universitātes "Azienda USL-IRCCS" pētnieki nolēma noskaidrot, ko cilvēki piedzīvo sapņos īsi pirms nāves. Aptaujas rezultāti publicēti žurnālā „Death Studies”.
Itāļu zinātnieki veica 239 paliatīvās aprūpes speciālistu aptauju. Viņi lūdza ārstiem, medmāsām, psihologiem un „hospisa” brīvprātīgajiem ziņot par sapņiem, par kuriem stāstījuši viņu pacienti.
Izrādījās, ka daudzi sapņi dzīves beigās ir vairāk mierinoši nekā biedējoši. Mirstoši cilvēki bieži ziņo par tikšanos ar mirušiem radiniekiem. Citi atceras simboliskus tēlus: viņi sapņo par kāpnēm, spožām gaismām un durvīm.
Daudzi atzina, ka vīzijas piedzīvo pat nomodā. Viņi juta, ka viņus apmeklē mirušais laulātais, vecāks, radinieks vai pat mīļots mājdzīvnieks.
Piemēram, viena paciente ziņoja, ka redzējusi savu mirušo vīru sakām: „Es tevi gaidu.” Zinātnieki uzskata, ka šādi simboliski un mierinoši sapņi un vīzijas palīdz cilvēkiem samierināties ar neizbēgamo un pieņemt nāvi.
Tomēr pacienti ziņo arī par cita veida vīzijām. Daži piedzīvo diezgan dīvainus un kinematogrāfiskus tēlus — piemēram, baltu zirgu, kas auļo gar krastu.
Daudzi pacienti sapņoja par lietām, kas saistītas ar ceļošanu. Piemēram, viņi redzēja sevi krāmējam somas ceļojumam vai braucam ar autobusu.
Daži sapņi bija diezgan biedējoši, par tiem ziņoja aptuveni viens no desmit cilvēkiem. Piemēram, viena paciente redzēja briesmoni ar mātes seju, kas viņu velk lejup.
Pētnieki uzskata, ka šādi biedējoši sapņi var liecināt par neapmierinātām klīniskām un emocionālām vajadzībām — sākot no neatrisinātiem konfliktiem un traumatiskām atmiņām līdz fiziskām sāpēm.
Zinātniekiem vēl nav precīzas izpratnes par to, kā rodas vīzijas uz nāves gultas, taču pastāv dažas teorijas, kas to skaidro.
