Daži cilvēki apgalvo, ka redz mirušus tuviniekus, ilgi skatoties spogulī vāji apgaismotā telpā. Zinātnieki nolēma izpētīt, kādas cilvēka īpašības un vides apstākļi ir saistīti ar šādu pieredzi.
Pastāv prakse, ko sauc par "psihomanteumu": cilvēks paliek vāji apgaismotā telpā spoguļa priekšā un mēģina atspulgā ieraudzīt mirušu tuvinieku. Tiek uzskatīts, ka šis rituāls palīdz nodibināt saikni ar pēcnāves dzīvi. Tomēr neparasti tēli var rasties arī pašu smadzeņu darbības rezultātā, vēsta "Tech Insider".
Lai saprastu, kas nosaka šādas pieredzes iespējamību, pētnieki veica eksperimentu ar 30 dalībniekiem. Visi iepriekš bija ziņojuši par sastapšanos ar spokiem. Pusei brīvprātīgo bija arī "sinestēzija" — uztveres stāvoklis, kad dažādas maņas var saplūst. Piemēram, cilvēks, klausoties mūziku, var saistīt skaņas ar krāsām vai redzēt noteiktas formas. Pētījums tika publicēts žurnālā "Anomāla pieredze un izziņa".
Pirms eksperimenta dalībnieki 15 minūtes atcerējās mirušu tuvinieku un pēc tam 45 minūtes skatījās spogulī. Viņiem lūdza fiksēt neparastas sajūtas: dīvainas sejas parādīšanos, cita cilvēka klātbūtnes sajūtu un citus iespaidus, ko pētnieki uzskatīja par spilgtiem. Lai reģistrētu šādus mirkļus, brīvprātīgie varēja nospiest īpašu pogu.
Zinātnieki uzraudzīja sirdsdarbības frekvenci un mērīja vides apstākļus. Konkrēti, viņi reģistrēja elektromagnētiskos laukus, ģeomagnētiskās svārstības un temperatūru. Pēc sesijas dalībnieki novērtēja, cik spilgti un reālistiski bija redzētie tēli un vai tie šķietami aizņēma reālu telpu. Šie dati tika salīdzināti ar aptaujas rezultātiem par radošumu un uztveres spējām.
Izrādījās, ka dalībnieki ar "sinestēziju" ne biežāk kā citi ziņoja par neparastu pieredzi. Šis rezultāts pētniekiem bija negaidīts. Tomēr tika konstatēta saikne starp cilvēka radošumu un to, cik reāli viņš uztvēra tēlus spogulī.
Citas sakarības attiecās uz vidi. Cilvēkiem ar "sinestēziju" ģeomagnētiskā un elektromagnētiskā lauka izmaiņas korelēja ar vērtējumu par to, cik daudz fiziskās telpas aizņēma neparastie tēli. Tika konstatēta arī saistība ar sirdsdarbības frekvences mainību, lai gan tā nebija atkarīga no "sinestēzijas" klātbūtnes.
Pētījums nepierāda spoku esamību un nepārprotami neizskaidro šādu vīziju būtību. Tomēr rezultāti liecina, ka tās var ietekmēt vairāki faktori: individuālā uztvere, radošā iztēle un vides apstākļi.
