Vai liels sals vienmēr atnes sniegu? Vai sniegs var snigt arī tad, ja temperatūra ir virs nulles? Un, ja laikapstākļu lietotne rāda +5 °C, vai ārā tiešām tā jutīsimies?
Izdevums „Tengri Life” kopā ar sinoptiķiem pārbaudīja piecus populārus apgalvojumus par laikapstākļiem un noskaidroja, kuri ir patiesi.
Mīts.
Sinoptiķi skaidro, ka stiprs sals pats par sevi nenozīmē snigšanu. Lai rastos nokrišņi, nepieciešams mitrums un atbilstoši procesi atmosfērā.
Tādēļ temperatūra var noslīdēt krietni zem nulles, bet laiks joprojām var būt sauss un skaidrs. Ar salu vien nepietiek, lai sāktu snigt.
Fakts.
Mākoņu sistēmas un gaisa masas pārvietojas atmosfēras cirkulācijas ietekmē. Tāpēc nokrišņi var sasniegt zemi tālu no vietas, kur mākonis sākotnēji izveidojies.
Tas nozīmē, ka mākoņa veidošanās vieta un vieta, kur sāk līt, var būt ievērojami attālinātas.
Mīts.
Temperatūra var atšķirties pat vienas pilsētas robežās. To ietekmē reljefs, augstums virs jūras līmeņa, apbūves blīvums, vējš, mākoņainība un citi apstākļi.
Tādēļ laikapstākļu lietotnē redzamais skaitlis ne vienmēr precīzi atspoguļo temperatūru pie jūsu mājām. Atšķirība var būt īpaši jūtama starp atklātu lauku un blīvi apbūvētu pilsētas daļu.
Fakts.
Jā. Ja gaisa temperatūra zemes tuvumā ir tikai nedaudz virs sasalšanas punkta, sniegpārslas var sasniegt zemi, nepaspējot pilnībā izkust.
Tāpēc snigšana dažus grādus virs nulles ir pilnīgi iespējama un ne vienmēr liecina par kļūdainu prognozi.
Mīts.
Gaisa temperatūra nav vienīgais apstāklis, kas nosaka mūsu pašsajūtu. To būtiski ietekmē arī gaisa mitrums, vējš, saules starojums un citi laikapstākļi.
Tāpēc viena un tā pati +30 °C temperatūra dažādos apstākļos var šķist pavisam atšķirīga.
