Āfrikas ziloņi savvaļā, iespējams, izmanto desmitiem dažādu augu, lai mazinātu veselības problēmas gan sev, gan saviem mazuļiem. Par to liecina jauns pētījums, kura autori apkopojuši vietējo ekspertu ilgstošus novērojumus Kenijas Elgona kalna apkārtnē, vēsta bnitm.de.
Šajā reģionā dzīvojošie ziloņi jau sen piesaistījuši zinātnieku uzmanību ar neparastu uzvedību. Tos mēdz dēvēt par "sāls ieguves ziloņiem", jo dzīvnieki dodas alās un ar ilkņiem skrāpē minerālvielām bagātās iežu sienas, tā papildinot uzturu.
Jaunais pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Scientific Reports", liecina, ka šie paši ziloņi varētu izmantot arī dažādas augu sugas ārstnieciskos nolūkos.
Viena no pētījuma vadošajām pētniecēm, Elodie Freimann no "Brown University" ASV, norāda, ka atklājumi aktualizē arī plašāku jautājumu: vai dabisko dzīvotņu iznīcināšana nevarētu liegt gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem piekļuvi augiem ar potenciāli nozīmīgām ārstnieciskām īpašībām, raksta "Tthe-star.co.ke".
"Tas parāda, cik cieši mūsu izmantotās zāles ir saistītas ar pasauli ārpus cilvēku sabiedrības," pētniece sacīja "BBC News".
Pētījuma autori sadarbojās ar dabas aizsardzības organizāciju Mount Elgon Foundation un intervēja astoņus vietējos ekspertus, kuriem ir vairāk nekā 20 gadu pieredze, dzīvojot vai strādājot ziloņu tuvumā. Viņu vidū bija savvaļas dzīvnieku uzraugi, bijušais mežsargs, pensionēts lauksaimniecības speciālists un kopienu vecākie.
Intervijās apkopotie novērojumi liecina, ka ziloņi reizēm izvēlas konkrētus augus situācijās, kad tiem manāmas veselības problēmu pazīmes. Vietējie eksperti arī stāstījuši par ziloņu mātītēm, kuras devušas noteiktu augu materiālu saviem mazuļiem.
Pētnieki dokumentējuši 35 augu sugas, kuras ziloņi, pēc vietējo ekspertu novērojumiem, varētu izmantot ārstnieciskos nolūkos. No tām 25 vietējās kopienās ir pazīstamas kā ārstniecības augi.
Īpaši interesants ir kāda savvaļas dzīvnieku vērotāja stāstītais par augu, kas vietēji pazīstams kā Angurweet. Viņš novērojis ziloņu mātes, kas šo augu izmantojušas, lai sagatavotu augu maisījumu mazuļiem. Vietējā tradicionālajā medicīnā šo augu izmanto arī pret vēdersāpēm.
Pēc aculiecinieka teiktā, ziloņu mātītes noņēmušas lapas, sakošļājušas augu kopā ar citu koku saknēm līdz viendabīgākai masai un pēc tam augu materiālu sajaukušas mutē ar savu pienu. Maisījums dots mazuļiem, kuri to košļājuši un cietās augu daļas izspļāvuši.
Tomēr zinātnieki uzsver, ka ar šādiem novērojumiem vien nepietiek, lai droši secinātu, ka ziloņi apzināti sagatavo ārstnieciskus maisījumus konkrētām savu mazuļu veselības problēmām. Primatologs Maikls Hafmans no Nagasaki University, kurš pētījumā nepiedalījās, šo novērojumu raksturojis kā ļoti intriģējošu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc papildu pierādījumiem.
Pētnieki tagad vēlas papildināt vietējo iedzīvotāju sniegto informāciju ar tiešiem novērojumiem un augu bioloģiskās aktivitātes analīzēm.
"Mēs paļāvāmies uz vietējām zināšanām," skaidro viens no pētījuma vadītājiem Fabien Schultz no Bernhard Nocht Institute for Tropical Medicine Hamburgā. Nākamais pētnieku mērķis ir noskaidrot, vai ziloņi konkrētās veselības situācijās mērķtiecīgi izvēlas noteiktus augus un vai tiem patiešām piemīt attiecīgā bioloģiskā iedarbība.
Ziloņi nav vienīgie dzīvnieki, kuru uzvedībā novērotas iespējamas pašārstēšanās pazīmes. Dzīvnieku spēju izmantot dabiskas izcelsmes vielas veselības uzturēšanai zinātnieki pēta zoofarmakognozijas ietvaros. "Bernhard Nocht Institute for Tropical Medicine" norāda, ka šāda uzvedība iepriekš novērota, piemēram, šimpanzēm, kas patērē noteiktus augus saistībā ar zarnu parazītiem, kā arī putniem, kuri ligzdās ievieto augus ar pretinsektu iedarbību.
Arī iespējama pašārstēšanās ziloņiem zinātniekiem nav pilnīgi jauns pētniecības virziens. Iepriekš publicēti darbi, kas norādījuši uz šādu iespēju, īpaši Āzijas ziloņiem, taču Āfrikas ziloņu sistemātiski pētījumi līdz šim bijuši salīdzinoši reti.
Jaunā pētījuma nozīme ir arī tajā, ka tas apvieno vietējo kopienu gadu desmitiem uzkrātos novērojumus ar zinātniskās izpētes metodēm. Pētnieki tagad mēģina pārbaudīt, vai ziloņu izvēlētajiem augiem piemīt īpašības, kas varētu izskaidrot novēroto dzīvnieku uzvedību.
Pētījuma autori uzskata, ka šādi atklājumi vēlreiz parāda bioloģiskās daudzveidības nozīmi. Savvaļas augi un citi organismi var saturēt bioloģiski aktīvas vielas, kuru īpašības vēl nav pilnībā izpētītas.
Tādēļ dabisko dzīvotņu saglabāšana ir būtiska ne vien tajās mītošo dzīvnieku aizsardzībai. Tā ļauj saglabāt arī augu daudzveidību un iespējas nākotnē pētīt jaunus dabiskas izcelsmes savienojumus.
