Neparastais atradums liek domāt par līdz šim maz zināmu sena kulta atzaru. Arheologi Gortīnā, Krētas salā, ir atraduši rituālu apbedījumu ar vairāk nekā 450 peļu mirstīgajām atliekām, ziņo «Arkeonews». Atradums veikts Apollona svētnīcas izrakumu laikā. Pētnieki uzskata, ka svētnīca celta ap 7. gadsimta vidu pirms mūsu ēras.
Pētnieki pieļauj, ka atradums varētu norādīt uz iepriekš nezināmu Apollona Sminteja kulta atzaru Krētā. Šo dieva veidolu mēdza dēvēt par «peļu Apollonu», un viņu saistīja ar aizsardzību pret grauzēju pārnēsātām slimībām.
Pašreizējie izrakumi notiek Apollona svētajā iežogojumā — ar sienu norobežotā teritorijā, kas, pēc pētnieku domām, tapusi ap 7. gadsimta vidu pirms mūsu ēras.
Arheologi šo vietu raksturo kā vienu no senākajām un arhitektoniski sarežģītākajām kulta būvēm, kas saistīta ar Krētas pilsētvalstu jeb poleju veidošanos.
Šajā izrakumu sezonā atvērtās trīs jaunās tranšejas apstiprināja iežogojuma datējumu un sniedza papildu ziņas par tā celtniecības paņēmieniem. Tas ir īpaši nozīmīgi, jo par šo Krētas vēstures posmu saglabājies maz rakstisku avotu.
Hellēnisma periodā šī pati svētnīca bija saistīta ar Apollona Pītija kultu, bet romiešu laikos tā kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pilsētas reliģiskajiem kompleksiem.
Šā gada pētījumu centrā ir votīvais jeb dievībai veltītais depozīts, kas pirmo reizi identificēts 2025. gadā. Tajā līdzās citiem ziedojumiem atrastas vairāk nekā 450 peļu skeleta atliekas — ārkārtīgi neparasts grauzēju apbedījums grieķu svētnīcā.
Pētnieki uzskata, ka atradums varētu būt saistīts ar Apollona Sminteja kultu. Šis epitets aptuveni nozīmē «peļu Apollons», un šādā veidolā dievs tika pielūgts gan kā slimību nesējs, gan kā aizstāvis pret grauzēju radītām nelaimēm.
Vislabāk zināmā šī kulta svētnīca atradās tālu no Krētas — Hrizē, Troadas reģionā Anatolijas ziemeļrietumos, netālu no mūsdienu Gülpinaras Turcijā. Tā pieminēta Homēra «Iliādas» pirmajā grāmatā, kur priesteris Hrīss lūdz sūtīt mēri grieķu karaspēkam, kas aplenc Troju.
Senā tradīcija vēstīja, ka Troadas svētnīcā zem altāra tika turētas dzīvas peles un tās barotas par valsts līdzekļiem. Savukārt 4. gadsimta pirms mūsu ēras kulta statujā, ko veidojis tēlnieks Skops, Apollons, iespējams, bija attēlots ar kāju uz peles.
Ģeogrāfs Strabons vēlāk rakstīja, ka vairākās Mazāzijas vietās sastopams ar vārdu «Sminte» saistīts nosaukums un rīkoti svētki par godu šim dievam. Tas liek domāt, ka kults nebija ierobežots tikai ar vienu svētnīcu.
Gortīnas atradumi tagad pieļauj, ka līdzīgs, iepriekš neatzīts kulta atzars pastāvējis arī Krētā. Iespējams, vēlīnajā hellēnisma periodā tas tika pielūgts tajā pašā svētnīcā līdzās Apollonam Pītijam.
