Zinātnieki atklājuši, ka šie putni ir pietiekami inteliģenti, lai atcerētos savu pāridarītāju sejas un nodotu šo informāciju citiem bara locekļiem.
Runājot par gudrākajiem dzīvniekiem, bieži prātā nāk delfīni un suņi. Bet vai zinājāt, ka arī vārnas ir ļoti gudras? Vēsta “DoctorPiter”.
Vašingtonas universitātes Meža resursu skolas zinātnieki Sietlā veica intriģējošu eksperimentu un atklāja, ka šie putni neaizmirst pāridarījumus un spēj atriebties.
Profesors Džons Marzlufs, viens no pētījuma autoriem, savā pilsētā novēroja vārnas. Viņu pārsteidza, ka putni gadu gaitā spēja izsekot cilvēkus, kuri tiem dažādu iemeslu dēļ nepatika.
Piemēram, vārnas, šķiet, turēja ļaunu prātu uz universitātes ornitologiem, kuri regulāri ķēra un apzīmēja putnus. Turklāt speciālistus izsekoja ne tikai tās vārnas, kuras viņi bija noķēruši, bet arī citas bara vārnas.
Tas viss Marzlufam lika domāt, ka vārnas varētu kaut kādā veidā “sūdzēties” viena otrai par saviem pāridarītājiem.
Viņš veica eksperimentu kopā ar kolēģēm Hīteri Kornelu un Šenonu Pekoraro. Pētnieki apzināti ķēra putnus piecās dažādās vietās. Turklāt zinātnieki “medībās” devās, valkājot īpašas gumijas maskas.
Šīs maskas atgādināja cilvēka seju, taču ar pārspīlētām detaļām, piemēram, izspiedušām acīm vai lieliem vaigiem.
Eksperimenta laikā ornitologi strādāja pāros. Viņi valkāja identiskas maskas, to darot tā, lai putni neredzētu pārvērtības procesu. Zinātnieki katrai zonai izvēlējās atšķirīgu masku.
Pēc putna notveršanas zinātnieki to nosvēra un piestiprināja tam īpašu identifikācijas gredzenu. Šī procedūra vidēji ilga 10-30 minūtes. Tikmēr virs zinātnieku galvām turpināja riņķot 15-40 vārnu bars, skaļi paužot sašutumu un izdodot trauksmes saucienus.
Interesanti, ka tikai vienā vietā bija ļoti mazs bars — tikai 4-5 putni. Zinātnieki noskaidroja, ka tur kāds mājas īpašnieks reiz bija nogalinājis vairākas vārnas.
Katrā vietā pētījuma autori noķēra un iezīmēja 7-15 vārnas. Pēc šā eksperimenta posma beigām viņi lūdza brīvprātīgajiem staigāt pa tām pašām vietām, valkājot vai nu vārnu mednieku maskas, vai arī citas, neitrālas maskas. Brīvprātīgajiem tika lūgts nesteidzīgi pāris stundas pastaigāties pa noteiktu maršrutu netālu no vietām, kur ornitologi bija noķēruši vārnas. Zinātniekus interesēja, kā vārnas uzvedīsies un vai to reakcijas mainīsies atkārtotu pastaigu laikā.
Izrādījās, ka putni lieliski atcerējās vārnu mednieku izskatu un agresīvi reaģēja uz šīm maskām. Neitrālās maskas vairumam putnu šādu reakciju neizraisīja. Tas nozīmē, ka putni spēj gan atcerēties, gan atšķirt cilvēku sejas.
Turklāt laika gaitā tie neaizmirsa savu uzbrucēju sejas. Vēl vairāk — putnu skaits, kas negatīvi reaģēja uz mednieku izskatu, nepārtraukti pieauga. Pirms medībām tikai 3% vārnu reaģēja negatīvi uz maskām. Pēc medībām un deviņām pastaigām maskās 26% vārnu reaģēja agresīvi. Pēc pieciem pētījuma gadiem gandrīz visi putni, kas sastapti maršrutā, reaģēja uz uzbrucēja sejas vaibstiem. Savukārt vārnu skaits, kuras iebiedēja neitrālā maska, gadu gaitā nemainījās.
Zinātnieki secināja, ka vārnas var atcerēties savu ienaidnieku izskatu un nodot šo informāciju saviem radiniekiem, kuri to savukārt nodod tālāk. Galu galā viss bars tiek brīdināts, un putni atceras savus pāridarītājus.
Kad putni ieraudzīja mednieka masku, tie dusmīgi ķērca. Interesanti, ka, ja bars redzēja vienu putnu ar šādu reakciju, pārējās vārnas pievienojās un vajāja ienaidnieku. Šādu kopīgu uzbrukumu laikā tās var iegaumēt ienaidnieka izskatu, un jaunāki putni var iemācīties, kā rīkoties ar uzbrucējiem.
Sākotnēji vajātāju barus veidoja putni, kurus bija notvēruši ornitologi. Tomēr vēlāk līdzīgus “pulkus” sāka veidot arī vārnas, kas bija saņēmušas informāciju par ienaidnieku no saviem radiniekiem.
Turklāt putni šīs zināšanas saglabāja ilgu laiku. Piecu gadu laikā vārnu skaits, kas atpazina mednieka maskas iezīmes, tikai pieauga.
Vairāk par dzīvniekiem lasiet šeit.
