Sinestēzija ir spēja dzirdēt krāsas un redzēt mūziku? Zinātnieki joprojām nav panākuši vienprātību par to, kāpēc tas tā ir.
Vai zinājāt, ka varat sagaršot vārdus un redzēt mūziku? Ja saprotat, par ko ir runa, iespējams, esat viens no tiem cilvēkiem, kam ir sinestēzija.
Sinestēzija ir neiroloģiska parādība, kurā vienas maņas aktivizēšana izraisa citas maņas aktivizēšanu. Sinestēti var izjust sajūtas, kas citiem nav pilnībā skaidras, raksta “Sciencealert”.
Ir dažādu veidu sinestēzija. Dažiem cilvēkiem ir spēja redzēt krāsas, dzirdot skaņas — to sauc par dzirdes-vizuālo sinestēziju. Citi spēj redzēt krāsas, lasot, dzirdot vai pat vienkārši domājot par burtiem vai cipariem. Šāda veida sinestēziju sauc par grafēmas-krāsu sinestēziju.
Pastāv arī spoguļa pieskāriena sinestēzija, kas rodas, kad cilvēks piedzīvo sajūtas savā ķermenī, vērojot, kā kādam citam pieskaras.
Ikviens var integrēt informāciju no dažādām maņām. Tomēr sinestētiem nav kontroles pār to, kā viņu maņas krustojas. Viņi piedzīvo spontānas, negaidītas, tomēr ļoti spilgtas pieredzes.
Piemēram, ja šāda persona uztver burtu "A" kā sarkanu, šī saistība saglabāsies gadiem ilgi.
Sinestēzija nav traucējums vai diagnoze. Tā ir vienkārši īpašība, kas nekādā veidā nekaitē cilvēkam. Tomēr dažiem tā joprojām var radīt zināmu diskomfortu. Un daži pat neapzinās, ka viņiem ir sinestēzija. Viņi vienkārši dzīvo savu dzīvi šādi un domā, ka šādi jāuztver apkārtējā pasaule.
Pastāv divas galvenās teorijas par to, kas tieši izraisa sinestēziju.
Saskaņā ar vienu teoriju sinestētu smadzenes nav atbrīvojušās no dažiem neizmantotiem savienojumiem starp šūnām, kas nozīmē, ka tās nav piedzīvojušas sinaptisko atzarošanu. Tāpēc šiem cilvēkiem galu galā ir vairāk savienojumu starp dažādām smadzeņu daļām.
Citi pētnieki uzskata, ka cilvēkiem ar sinestēziju ir vienādi neironu savienojumi, taču daži var būt aktīvāki.
Vienkārši sakot, debates par sinestēzijas cēloņiem reducējas uz jautājumu, vai sinestētiem ir atšķirīga smadzeņu struktūra vai arī viņi to vienkārši izmanto atšķirīgi.
Daudzi mākslinieki bija sinestēti. Piemēram, rakstniekam Vladimiram Nabokovam piemita šī īpašība. Arī mākslinieks Vasilijs Kandinskis runāja par savu sinestēzijas pieredzi. Turklāt ir oficiāli dati, kas liecina, ka sinestēzija ir izplatītāka radošo profesionāļu vidū.
Piemēram, Austrālijas sinestētu aptauja atklāja, ka 24% vietējo sinestētu bija mākslinieki, arhitekti un grafiskie dizaineri.
Kāds ir iemesls tam? Viens no iespējamiem iemesliem ir sinestētu spēja radoši savienot idejas un sajūtas, liecina "Sciencealert".
