Ikdienā ir daudz neveiklu situāciju, kad saskaramies ar dilemmu: pateikt vai klusēt? Piemēram, cilvēkam ir spēcīga sviedru smaka vai slikta elpa, ēdiens ir iesprūdis starp zobiem vai arī atpogāta bikšu priekša. Vai mums uz to jāreaģē, vai labāk izlikties, ka viss ir kārtībā?
"Ja es smirdētu slikti, es labprātāk dzirdētu patiesību. Es labāk to ātri labotu, nekā neko nezinātu," tā uzskata daudzi, un viss būtu kārtībā, bet tikai, vai tā domā ļoti jutīgi cilvēki.
No otras puses, vārdos ir patiesība. Galu galā, norādot uz cilvēka trūkumiem, ko var labot, mēs parādām savu satraukumu. Vai tomēr ne? Un tā vietā, lai taktiski klusētu, iejaucamies ar saviem nelūgtajiem komentāriem, nostādot cilvēku neveiklā situācijā. Vai man to pateikt vai man vajadzētu klusēt? vaicā DoktorPiter.
"Jums ir jāsaprot, ka jebkurš komentārs par to, kā cilvēks izskatās un smaržo, ir personisko robežu pārkāpšana," atbild psiholoģijas eksperti. Turklāt šāds komentārs var izraisīt kauna sajūtu, tas ir ļoti nepatīkami un sāp līdz sirds dziļumiem.
Kauna sajūta veidojas personības attīstības periodā - pirmajos trīs dzīves gados. Tās galvenais uzdevums ir kontrolēt savas fizioloģiskās izpausmes. Vecāki un sabiedrība māca bērnam būt kārtīgam, bet, ja šajā periodā mazulis tika pastāvīgi kaunināts, piemēram, par "slapjām biksēm", viņam attīstās neizlēmība un kauns, kas saistīts ar ķermeni."
Pirms nolemjat runāt ar cilvēku par tik jutīgu tēmu, iesaka atbildēt uz jautājumu: kāds ir mērķis? Kāpēc vēlaties par to runāt? Palīdzēt cilvēkam un glābt viņu no vēl neērtākas situācijas? Vai arī paši jūtat kaut kādu riebumu?
"Ja pirmais variants ir patiess, tad tās būs rūpes par cilvēku izpausmi, un jūsu neverbālās reakcijas (sejas izteiksmes, balss) to izteiks. Cilvēks uzskata jūsu reakciju par neapzinātu un, visticamāk, neizrādīs dusmas - emociju, ar kuru cilvēki aizsargā personīgās robežas. Viņš neaizstāvēs sevi, bet drīzāk pateiksies par jūsu rūpēm," saka eksperti.
"Bet, ja jūs nolemjat izteikt piezīmi riebuma dēļ, saņemsiet aizsardzības reakciju. Šajā gadījumā noteikti labāk ir klusēt un vispirms strādāt ar savām sajūtām, it īpaši, ja situācija ir vienreizēja. Ja jūtaties neērti, vienkārši atkāpieties malā.”
Pēc eksperta teiktā, ja ir pietiekami ciešas attiecības (tas ir partneris, draugs, kolēģis) un situācija ir ļoti pamanāma citiem, ir vērts to pateikt. Bet tikai tad, ja persona to var ātri novērst.
“Tomēr sliktu elpu vai sliktu svīšanu var izraisīt medicīniskas problēmas (hormonāla nelīdzsvarotība, gastrīts utt.) vai ilgstošs stresa stāvoklis (piemēram, pastiprināta svīšana trauksmes dēļ pirms eksāmena vai projekta iesniegšanas laikā). Šādā gadījumā cilvēks nevarēs nekavējoties labot šo situāciju, tāpēc nav vērts to teikt,” uzsver psihologi.
“Noteikti jāsaka bez lieciniekiem, taktiski, bez nosodījuma,” saka eksperti.
Par lūpu krāsu uz zobiem vai zobos iesprūdušu ēdienu varat paziņot ar vienkāršu žestu pie lūpām. Cilvēks sapratīs, ka kaut kas nav kārtībā, un jautās, kāda ir problēma. Un tad teiksiet: “Tev uz zobiem ir lūpu krāsa.” Taču labāk izvairīties no tādām frāzēm kā “Tev uz lūpām ir lūpu krāsa”.
Par atvilktu rāvējslēdzēju, zeķubiksēs iesprūdušu svārku malu, traipu vai caurumu drēbēs arī var paziņot arī ar žestu. Vai arī palūgt cilvēkam paiet prom kopā ar jums un maigi vai rotaļīgi (atkarībā no attiecību formāta) pateikt: “Šeit ir neliels traipiņš. Varbūt vari to izberzēt?”
Ja cilvēks ir stresā vai neesat ciešās attiecībās, un situācija nav kritiska, labāk klusēt.
Taču gadījumos, kad var ciest cilvēka reputācija (piemēram, viņš dodas uz svarīgu tikšanos, un viņa izskats var visu sabojāt) vai ja problēma atkārtojas bieži, pastāstiet viņam par to, ievērojot empātijas principu. Sakiet, piemēram: "Atvainojiet, ka man par to jāpaziņo. Es vienkārši būtu pateicīgs, ja jūs man arī pateiktu, ka man ir..." Vai: "Es domāju, ka jūs vēlētos par to uzzināt, lai varētu visu sakārtot."
Ļaujiet cilvēkam zināt, ka nevēlaties viņam nodarīt pāri, bet vienkārši mēģināt viņam palīdzēt.
