Miegs ir galvenais produktivitātes elements, taču slaveniem cilvēkiem bijusi ļoti atšķirīga pieeja tam. Daži gulēja tikai dažas stundas, vairāk laika veltot darbam, bet citi īpašu uzmanību pievērsa miegam, rbc.ua.
Lielais mākslinieks un izgudrotājs Leonardo da Vinči ievēroja neparastu miega grafiku - Ubermana daudzfāzu metodi. Viņš gulēja tikai 20-30 minūtes ik pēc četrām stundām, kas kopā veidoja apmēram divas stundas dienā.
Šis režīms ļāva viņam strādāt bez ilgstošiem pārtraukumiem un saglabāt ražīgumu. Lai gan mūsdienu zinātnieki šaubās par šāda dzīvesveida efektivitāti, Leonardo apgalvoja, ka jūtas labi.
Francijas imperatoram Napoleonam Bonapartam bija ļoti elastīgs miega grafiks. Miera laikā viņš gulēja apmēram 6-7 stundas, bet militāro kampaņu laikā viņa atpūta tika samazināta līdz 3-4 stundām dienā.
Viņš bieži aizmiga uz dažām minūtēm starp kaujām, lai saglabātu savus spēkus. Viņa teiciens: "Tikai muļķi var gulēt," atspoguļo viņa attieksmi pret atpūtu kā greznību, ko viņš nevarēja atļauties.
Slavenais izgudrotājs Tomass Edisons miegu uzskatīja par laika izšķiešanu un centās to samazināt līdz 4-5 stundām dienā. Viņš bieži dienas laikā gulēja īsus brīžus, lai saglabātu savu enerģiju.
Edisons aktīvi ņirgājās par tiem, kas gulēja ilgas stundas, uzskatot, ka viņi iznieko savu dzīvi. Tomēr mūsdienu pētījumi liecina, ka miega trūkums varētu būt ietekmējis viņa veselību vēlākajos gados.
Spāņu sirreālisma mākslinieks Salvadors Dalī praktizēja neparastu relaksācijas veidu. Viņš aizmiga, turot karoti virs metāla šķīvja.
Kad viņš iegrima dziļā miegā, viņa muskuļi atslāba, un karote nokrita un radīja skaļu skaņu, kas viņu pamodināja. Tādā veidā Dalī tvēra īsus pusmiega mirkļus, kas, pēc viņa domām, palīdzēja viņam rast iedvesmu.
Lielbritānijas premjerministram Vinstonam Čērčilam bija neparasts grafiks, kas apvienoja ilgas darba stundas un obligātu dienas snaudu. Viņš aizmiga ap pulksten 3, pamodās pulksten 8 un pēcpusdienā gulēja vēl 1-2 stundas.
Šis ritms ļāva viņam strādāt ilgāk un saglabāt domu skaidrību. Čērčils uzskatīja, ka dienas snauda divkāršoja viņa produktivitāti un ļauj viņam domāt stratēģiski.
Fiziķis Alberts Einšteins no daudziem citiem ģēnijiem atšķīrās ar savu mīlestību uz miegu. Viņš gulēja vismaz 10 stundas dienā, uzskatot, ka ilgs miegs veicina garīgo skaidrību un radošu domāšanu.
Turklāt Einšteins dienas laikā bieži ieturēja īsus pārtraukumus, lai atgūtu spēkus. Viņa pieeju miegam atbalsta mūsdienu pētījumi, kas pierāda ilgstošas atpūtas priekšrocības smadzenēm.
Serbu-amerikāņu izgudrotājs Nikola Tesla gulēja ārkārtīgi maz - tikai 2-3 stundas dienā. Viņš varēja strādāt 20 stundas bez pārtraukuma, iegrimis savos eksperimentos. Daži laikabiedri apgalvoja, ka miega trūkums ietekmēja viņa garīgo stāvokli vecumā.
