Pērn 2024. gadā ikviens sporta fans varēja piedzīvot skaistas uzvaras un sāpīgas sakāves. Latvijas sporta saime – sportisti un treneri – ikdienā dara visu iespējamo un arī neiespējamo, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē. Tam par pierādījumu aizvadītajā gadā bija Parīzes olimpiskās spēles, kas paliks atmiņā, un citi nozīmīgi sporta pasākumi.
Tāpat jāuzteic sportisti, kas mērķtiecīgi turpina iesākto un neļauj sev atslābt. Par to arī ir sports Latvijā - par dzelžainu disciplīnu, stipru gribu un darbu, lai nonāktu līdz startiem dažādās sporta disciplīnās. Dzīvesstila komanda 15. janvārī bija Rīgas cirkā, lai redzētu, kuri sportisti pelnīti plūca uzvaras laurus sporta gaidītākajos gada svētkos - Trīs zvaigžņu balvas ceremonijā.
Šo balvu organizē Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Balva tiek pasniegta piekto gadu pēc kārtas. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš atzina, ka saviļņojums neatkāpās visu ceremoniju.
“Dzīve ir kāpiens kalnā - augšā, lejā. Mēs esam maza nācija, bet mēs esam bagāti ar saviem sportistiem un fantastiskajiem sasniegumiem. Un tie sasniegumi dod paraugu mazajiem bērniem - cīnīties un pārvarēt savu spītu, celties un nepadoties. Nepadoties arī mācībās. Nekas šajā dzīvē nav neiespējams.
Vēlos izcelt riteņbraucēja Toma Skujiņa panākumus vienatnē, riteņbraukšanā. Tas, ko sasniedza Toms Skujiņš, ir paraugs visiem jauniešiem. Kā ir jācīnās ar sevi. Tā ir disciplīna, kas prasa nervus un cīņu. Var tikai viņu apskaust.
Viņš ir fantastisks atlēts, kas ir paveicis izcilu darbu. To varējām redzēt Parīzes ielās. Novēlu jaunajiem censoņiem labi mācīties, skatīties, ko dzīvē vēlas sasniegt, izvēlēties savu mīļāko sporta veidu, iet uz savu mērķi, jo mērķis ir tas, kas ir jāizvirza sportā. Mērķis ir arī tas, kas ir jāizvirza ģimenē un karjerā. Lai izdodas!”
Ceremonijas producente Ilze Jansone kopā ar savu uzticamo komandu darīja visu, lai pasākums būtu izdevies - gan klātienē, gan pie TV ekrāniem.
“Ceremonija ir milzīgs komandas darbs, kur profesionāļi strādā dedzīgi un jebkurā pasākumā, jebkurā tiešraidē. Tas nav solo projekts. Ceremonijas emocionalitātes pakāpe ir lielā mērā atkarīga, cik laureātu ir uz vietas, šogad mums ar to paveicās.
Arī sportistu pateicības runas ir viens no veiksmes faktoriem. Kopumā esmu dzirdējusi tikai labus vārdus par ceremoniju, tāpēc ir gandarījums. Visiem ir paticis - gan sportistiem, gan žurnālistiem, gan citiem pasākuma organizatoriem. Ticu tam, ka latvieši var daudz. Mēs varam visu.
Arī savā ikdienā, esmu vienā komandā ar jātnieku Kristapu Neretnieku. Esmu viņam jau teikusi, ka viņš ir drosmīgākais cilvēks, ko pazīstu. Cienu viņu, jo viņš no "nekurienes" centra ar šo sporta veidu ir tik tālu ticis. Viņa degsme ir mana iedvesma. Pieļauju, ka tādi ir sportisti.
Tuvāk pazīstu vienu sportistu, bet man šķiet, ka sportisti ir “monstri”. Manuprāt, jaunā paaudze brīžiem ir vēl motivētāka, nekā mēs, vidējā paaudze, jo viņiem ir pavisam cits skatījums un jaunības maksimālisms. Tieši tāpēc mērķtiecību mums vajadzētu no viņiem pamācīties. Jaunie vairāk tic tam, ka “man pieder pasaule”, kas vairāk viņiem palīdz kādos brīžos. Lai tikai turpina tādā pašā garā!”
Arī LOK Komunikācijas dienesta vadītājai Rutai Millerei-Celmiņai ceremonijā bija savi pienākumi. Viņa atklāja to, ko prasa izveidot gada sporta svētkus Latvijā.
“Ceremonija ir mūsu sporta “Oskars”. Un mēs, organizatori, to arī tā uztveram un ar attieksmi darām, un mūsu mērķis ir radīt labāko ceremoniju, neskatoties uz ārējiem apstākļiem, kas mūs ietekmē. Manuprāt, šāds pasākums rada dzinuli jaunajiem sportistiem. Tas ir pieturas punkts vai komats, kad mēs atskatāmies uz aizgājušo gadu, bet visi, kuri kāpj uz skatuves pēc savām balvām, ir jau nākamās dienas, nākamā mēneša un nākamās sezonas plāni. Šis ir tikai mirklis, taču uzskatu, ka šādiem mirkļiem ir jābūt. Ir jānovērtē paveiktais, cilvēki sev apkārt, ja tā nebūs, tad plāniem pazūd vērtība.
Ceremonija māca apstāties un apskatīties apkārt un pateikt, ka esmu lielisks, esmu izcilnieks, esmu sasniedzis ļoti daudz, un tad gan - ar jaunu sparu doties tālāk. Sportistiem ir jābūt stipriem. Ticu, ka izaicinājumi ir tāpēc, lai tos pārvarētu, lai dotu jaunas mācību stundas.
Pēc katra pasākuma mēs taisām retrospekcijas sapulci, lai pateiktu, kas bija labi, kas bija tas, ko mēs vēlētos nākamreiz uzlabot, mainīt. Svarīgi ir izvērtēt un iet uz priekšu. Nevienu no pieredzēm nenoniecināt, bet gan mācīties un pilnveidoties.”
Gada sportista balvas piešķīra basketbolistiem Kitijai Laksai un Kristapam Porziņģim, kā arī riteņbraucējam Tomam Skujiņam.
Pēc ceremonijas Toms Skujiņš atklāja, ka ir bijis pārsteigums.
“Ceru, ka šī balva ir daudzpunkte, ka turpinājums sekos. Man ir liels prieks par atzinību - ne tikai no manas riteņbraukšanas un sporta saimes, bet no visas Latvijas. Šis ir gada lielākais un gaidītākais gada notikums sportā, tāpēc ir prieks, ka riteņbraukšana ir ielauzusies cilvēku sirdīs. Tas ir kaut kas tāds, kas ir izdevies, bet nav tikai mans panākums. Tas ir visas riteņbraukšanas federācijas panākums. Priecājos, ka cilvēki runā un sāk vairāk interesēties par riteņbraukšanu.
Sports ir nežēlīgs. Riteņbraukšanā ir vairāk sacensību, kur tu zaudē, nevis vinnē. Līdz ar to ļoti bieži, atklāti sakot, man ir rūgtuma sajūta. Ir brīži, kad ir jācīnās ar sevi, bet tas viss ir arī treniņos, ir jātiek pāri tam.
Katram sportistam motivācija ir sava. Taču, lai tiktu sportā tālu, nepietiek tikai ar motivāciju no ārpuses. Vissvarīgākā motivācija ir atrast sevī motivāciju, kāpēc to dari, kas ir tas dzinulis. Ir grūti dažreiz aprakstīt patiesās emocijas, tāpēc ticu, ka paies pāris dienas līdz pats sapratīšu līdz galam, kas ir noticis. Ja godīgi, nebiju pat plānojis braukt uz šo pasākumu, tāpēc prieks, ka ierados. Pārsteigums bija īsts.”
Šogad nomināciju vidū atgriezās Uzlecošās zvaigznes kategorija, kura Trīs zvaigžņu balvas formātā līdz šim nebija aktualizēta. Par Uzlecošo zvaigzni tika atzīts pludmales volejbolists Kristians Fokerots.
Kristians Fokerots atzina, ka iegūtā balva būs slodze plauktam.
“Balva ir diezgan smaga. Taču ticu, ka, paskatoties uz šo balvu, tā būs motivācija turpināt iesākto un strādāt. Man ir paveicies, ka es spēlēju kopā ar Mārtiņu Pļaviņu, kuram ir milzīga pieredze. Es no viņa varu tikai mācīties - gan uz, gan ārpus laukuma.
Labi, ka pieredze un jaunība ir apvienojama, tāpēc mēs to ļoti labi izmantojam. Mans lielākais mērķis ir noturēties elites līmenī, ja mēs to izdarīsim, tad mums ir iespēja īstenot lielāko mērķi šogad, kas ir Pasaules čempionāts.”
Sportista mamma Anna un tētis Krists arī pauda savu gandarījumu par dēlu:
“Tas ir viņa ceļš. Viņš pats sev ir uzlicis latiņu, tāpēc jāturpina. Mēs esam no tiem vecākiem, kas ir bijuši kopā ar viņu no pašas mazotnes. Katras sacensības no 7 gadu vecuma, vai tās ir pilsētas, novada, katras sacensības likās ļoti nozīmīgas un tā tas ceļš ir audzis - augstāk un augstāk.
Tajā brīdī nemaz neiedomājāmies, ka dēls tik tālu tiks, taču mēs viņam vienmēr esam ticējuši. Katras sacensības bija pašas svarīgākās arī mums.”
Par gada pašvaldību sportā atzīta Rīgas valstspilsēta, kur aizvadītajā gadā tika uzņemti dažādi starptautiska mēroga pasākumi. Pateicoties tam, Latvijas vārds izskanējis godam.
Rīgas mērs Vilnis Ķirsis atklāja gandarījumu par aizvadīto gadu sportā:
“Protams, ka sports ir nežēlīgs, jo var būt tikai viens uzvarētājs un ir daudzi zaudētāji. Kļūt par vienu uzvarētāju ir daudz grūtāk. Līdzīgas sacensības bieži ir starp pašvaldībām un pilsētām, ne tikai Latvijas mērogā. Turklāt konkurence ir ļoti liela. Šogad Rīgai salikās visas zvaigznes kopā, jo bija daudz sporta notikumu.
Es personīgi priecājos par futbola klubu RFS, kas Rīgu “uzlika” atpakaļ uz futbola kartes. Kad notiek augsta līmeņa spēles, tas atdzīvina Rīgu, dod savu pienesumu.
Man nav pārsteigums, ka Rīga šoreiz ieguva šo balvu. Sportā, manuprāt, nekad nedrīkst apstāties un pārstāt priecāties par sasniegumiem, bet nedrīkst dusēt arī uz lauriem. Ir jāiet tālāk, jācīnās un galvenais - nedrīkst apstāties.”
Gada sporta komanda tehniskajos sporta veidos ieguva autosportisti Mārtiņš Sesks un Renārs Francis.
Mārtiņš Sesks uzticēja mums savus jaunā gada mērķus:
“Šis ir tikai sākums. Mums viss ir tikai priekšā. 2024. gads bija izrāviena gads, bet šogad mēs mērķējam uz paātrinājuma gadu, šo izrāvienu paātrināt. Pagājušajā gadā mums bija 3 posmi Pasaules čempionātā, šogad būs seši, cerams, ka būs septiņi. Balva nozīmē to, ka Latvijas sporta sabiedrība ir pamanījusi un novērtē mūs. Tā ir pateicība. Balsojumā bija četras dažādas kategorijas, ja spējām būt labākie arī fanu balsojumā, tad tas tikai parāda to, ka ejam pareizajā virzienā.
Sports pavisam noteikti pierāda, ka dzīvē ir jāatceras katru dienu izdarīt kādu mazu mērķi, jo ne jau mēs uzreiz sapņojām par Pasaules rallija čempionātu vai Trīs zvaigžņu balvu.
Tas viss ir solis aiz soļa. Apzināties un doties šajā virzienā. Tas ir svarīgi.”
2024. gada “Trīs zvaigžņu balvas” laureāti:
