Katru gadu 11.novembrī atzīmējam Lāčplēša dienu, kad godinām brīvības cīnītāju piemiņu. Latvijā šī diena tiek aizvadīta gaismas ceļā. Lāpu gājieni, piemiņas svecīšu iedegšana, sarkanbaltsarkanā karoga cienīšana, kā arī koncerti, kad dzied Latvijas spēka dziesmas.
Programma ir plaša un katrai gaumei, taču Lāčplēša diena ir kaut kas vairāk par gaismas ceļu.
Zināms, ka Lāčplēša diena ir kopš 1920. gada 11. novembra, kad tika rīkota Lāčplēša Kara ordeņa svētku un pasniegšanas ceremonijas diena, kas vēlāk kļuva par visu Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņas dienu.
Vēstures liecības stāsta, ka pēc Latvijas okupācijas Lāčplēša dienas svinēšana ilgu laiku netika pieļauta. Vēl Latvijas PSR pirmoreiz to atzīmēja 1988. gadā Trešās atmodas laikā.
1989. gada 10. novembrī LPSR Augstākā padome to noteica par atceres dienu - Lāčplēša jeb Varoņu piemiņas dienu, godinot vēl dzīvos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, bet 1990. gada 3. oktobrī pieņēma likumu „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, 11. novembri nosakot par atceres dienu, kurā piemin Latvijas atbrīvošanas karā kritušos karavīrus.
Tā 11. novembra nozīme paplašinājās, un tie kļuva par svētkiem, kur piemin ne vien Lāčplēša kara ordeņa kavalierus un kara invalīdus, bet visus Latvijas brīvības cīnītājus.
Tradīcijas, kas izturējušas laika pārbaudi
Viena no patriotiskākajām un pazīstamākajām tradīcijām Lāčplēša dienā ir svecīšu aizdedzināšana pie Rīgas pils mūra, 11. novembra krastmalā, kā arī citās goda vietās visā Latvijā.
Vairāki tūkstoši mēro ceļu, lai atstātu savu svecīti degot, godinot tos, kas cīnījās, lai Latvija būtu brīva.
Arī lāpu gājiens šodien ir neatņemama tradīcija, atzīmējot 11. novembri Latvijā. Tautieši ne tikai Rīgā, iziet lāpu gājienos, lai aizdedzinātu savu lāpu par piemiņu tiem, kas krita, aizstāvot Tēvzemi.
Tāpat arī ugunskuram, Latvijas spēka dziesmām un Latvijas karogam, kas brīvi plīvo, ir sava nozīme 11. novembrī, kas tikai apliecina, ka šis datums ir svarīga diena.
Rīgā Lāčplēša dienu atzīmēs ar lāpu gājienu “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”.
Pasākums sāksies ar piemiņas brīdi Rīgas Brāļu kapos, un pēc tā notiks lāpu gājiens līdz Brīvības piemineklim, bet pēc tam tālāk uz Daugavmalu, kur ūdenī tiks ielaists uguns plosts, godinot tos cīnītājus, kuru kapa vieta nav zināma.
Brāļu kapos pasākums sāksies plkst.16.00, savukārt plkst.16.40 plānots sākt gājienu. Pasākuma rīkotāji aicina piemiņas sveces un lāpas gājiena dalībniekiem sagādāt pašiem, jo gājiens un pasākums ir vīru kopas “Vilki” pilsoniska iniciatīva. Pie Brīvības pieminekļa ap plkst.18.00 vīru kopa “Vilki” dziedās brīvības cīnītāju dziesmas.
