Atklājums pārraksta izpratni par cilvēces pēdējo lielo izmiršanu. Tāpat kā mūsdienu cilvēki, arī neandertālieši ir bijuši ļoti dažādi. Francijā atrastais Homo neanderthalensis skelets pieder pilnīgi jaunai grupai, kas atdalījās no citiem neandertāliešiem pirms apmēram 100 000 gadu.
Mirstīgās atliekas tika atklātas 2015. gadā alu sistēmā Ronas ielejā Francijā, kur atradās agrīnie Homo sapiens. Taču jaunākie pētījumi pierādījuši, ka alu neandertālieši apdzīvojuši arī citā laika posmā - apmēram pirms 40-45 tūkstošiem gadu, savas sugas pastāvēšanas beigās.
Sekvenējot visu genomu, kas iegūts no mirstīgajām atliekām, antropologi saprata, ka šis neandertālietis nelīdzinās nevienam citam iepriekš atrastajam. Tās ģenētiskais sastāvs bija ciešāk saistīts ar agrīno neandertāliešu genomiem, kuri dzīvoja pirms vairāk nekā 100 000 gadu. Zinātnieki pieļauj, ka viņš piederēja pie populācijas, kas palika izolēta no citiem vismaz 50 000 gadu.
Mandrīnas klinšu patversmē Francijas dienvidos tika atklātas vislabāk saglabājušās neandertāliešu skeleta daļas. Viņu nosauca par Torinu Džona R. Tolkīna sāgas varoņa vārdā.
Ala ir ievērības cienīga, jo tās augšējos nogulumu slāņos ir liecības par pēdējiem neandertāliešiem un mūsdienu cilvēkiem pirms 65 līdz 41 tūkstoša gadu. Zinātnieki ir atguvuši vairāk nekā 60 tūkstošus akmeņu un 70 tūkstošus faunas kaulu fragmentu. Ir ugunsgrēku pēdas, visos slāņos ir hominīdu atliekas, raksta Naked-science, atsaucoties uz rakstu žurnālā “Cell Genomics”.
Gandrīz 10 gadu laikā ir atrasti vairāki Torina skeleta fragmenti, un izrakumi lēnām turpinās. Galvenais, lai ir daļēji saglabāti žokļi un zobi. Pamatojoties uz tiem, pētnieki noteica, ka šis ir tipisks pieaugušais neandertālietis, taču ar neparastu zobu anomāliju: viņam ir divi ceturtie molāri. Pleistocēna cilvēku vidū tas nekad nav bijis redzēts. Mūsdienu iedzīvotājiem šāda anomālija ir ārkārtīgi reta.
Pētnieki noslēpumaino neandertālieti nosaukuši par Torinu - Dž.R.R.Tolkīna Visuma rūķu karaļa vārdā. "Torins Hobitā ir viens no pēdējiem rūķu karaļiem zem kalna un pēdējais savā rindā. Neandertālietis Torins arī ir beigas, tikai neandertālietis. Atklājums atklāj nezināmu neandertāliešu populāciju un pārraksta izpratni par pēdējo lielo izmiršanas notikumu,” saka Tulūzas universitātes paleoantropologs Ludoviks Slimaks.
Atšķirība starp Torinu un citiem vēlajiem neandertāliešiem ir salīdzināma ar visiem mūsdienu cilvēkiem ārpus Āfrikas. Atšķirību apmērs ir diezgan pārsteidzošs, jo citi vēlīnie neandertālieši dzīvoja salīdzinoši tuvu Torinam, lai gan šķiet, ka starp grupām ir bijis mazs kontakts vai vispār nebija kontakta.
Taču analīze apstiprināja, ka Torins dzīvoja ļoti aukstā klimatā, padarot viņu par vēlo neandertālieti. Tomēr neskaidru iemeslu dēļ neandertāliešu "punduru" populācija vienkārši nesajaucās ar plašāku populāciju.
"Torina populācija pavadīja 50 000 gadu, neapmainoties ar gēniem ar citām neandertāliešu populācijām. Visu šo ilgo laiku divas neandertāliešu populācijas, kas dzīvoja apmēram 10 dienu gājiena attālumā viena no otras, pastāvēja līdzās, viena otru pilnībā ignorējot,” piebilst Slimaks.
