Rudens Latvijā ir gleznu cienīgs, un katram ir savi iecienītākie toņi rudenī, kas ļauj novērtēt dabas skaistumu, īpaši rudens sākumā. Taču, kas liek lapām mainīt krāsu, tas ir jautājums, uz ko ne visi spēj atbildēt.
“Daba patiesi ir pārsteidzoša. Tā ļauj novērtēt un atklāt skaistumu no jauna, taču skaistumam ir teorija. Temperatūra pazeminās, dienas kļūst īsākas un dinamiskās krāsas ātri izplatās mežos un ielejās, jo koki gatavojas garajām naktīm,” raksta extension.usu.edu.
Saīsinātais dienas garums ir iekšējais izraisītājs, kas liek lapām mainīt krāsu. Kad dienas kļūst īsākas un naktis kļūst garākas, augā notiekošais process liek šūnām ap lapas pamatni jeb kātiņu ātri dalīties, bet nepagarināties.
Šis process veido abscisijas slāni, kur lapa galu galā atdalīsies. Šis abscisijas slānis bloķē vai neļauj cukuriem izkļūt no lapām.
Augšanas sezonas laikā lapas pastāvīgi ražo cukurus, izmantojot fotosintēzi, kas ir gaismas pārvēršana enerģijā. Šie cukuri tiek nosūtīti visā augā augšanai un uzglabāšanai. Tieši šajā aktīvajā ražošanas laikā dominē dinamiskas zaļās krāsas.
Hlorofils, kas ir zaļais pigments, ir atrodams gandrīz visos augos un ir galvenā fotosintēzes sastāvdaļa. Saules gaismā tas viegli sadalās un tiek pastāvīgi nomainīts visā augšanas sezonā.
Košākās rudens krāsas nemainīgi ir no dzeltenas līdz oranžai, karsti rozā līdz koši sarkanai un pat purpursarkanai nokrāsai.
Krāsu pigmenti, kas atrodami lapās, atšķiras atkarībā no augu sugām un katru gadu var atšķirties.
Krāsas ir visspilgtākās, ja augiem visu sezonu ir bijis pietiekams mitrums, kam seko saulainas rudens dienas un vēsa nakts temperatūra.
Oranžie vai dzeltenie pigmenti arī veicina fotosintēzi un tiek ražoti visu sezonu, bet tos maskē hlorofila ražošanas “zaļā mašīna”.
Tomēr, kad fotosintēze palēninās un hlorofils sadalās, “slēptie” oranžie un dzeltenie pigmenti kļūst pamanāmāki un izbalē daudz lēnāk.
Daži koku piemēri, kas satur šos pigmentus, ir trīcošā apse, ginks, norvēģu kļava, osis, bērzs un ceratonija.
Rozā, sarkans vai purpursarkans pigments katru gadu var atšķirties. Antocianīnu ražo, galvenokārt, rudenī, un tas ir atrodams tādās sugās kā noteiktas kļavas, degošs krūms, ziedošs bumbieris, etiķkoks un kizils.
Noteicošie faktori, kas ietekmē šo pigmentu veidošanos, ir saulaino dienu un vēso, bet ne stindzinošo, nakšu daudzums.
Brūnais pigments ir pēdējais pigments, kas sadalās lapā, pirms tā nokrīt.
Ozoli vai citas neparastas sugas, kas ir bēdīgi slavenas ar tanīnu saturošām lapām, ir pēdējais atgādinājums, ka drīzumā sekos ziema.
Lasi arī: Sākas krāsainais un bagātais rudens
