“Esmu pārliecināts, ka katram cilvēkam ir vairākas personības, es neesmu izņēmums,” saka Jāzeps Geide, kas atspēko savus vārdus, jo viņa ikdiena aizrit pie fotoaparāta, mikrofona, kā arī DJ pults.
Turklāt nepamanīts nepaliek fakts, ka viņa paša dziesma “Vai atceries” priecē SWH Priekšnamā un citos radio viļņos vēl šobaltdien, kas, savukārt, liek secināt, ka viņš patiesi ir latviešu versija definīcijai “cilvēks - orķestris”.
Tavs vasaras skaistākais piedzīvojums?
Tā kā vasara paskrien kāzu virpulī, tad pašam priekš piedzīvojumiem laika īsti nav. Neskatoties uz to, cenšamies ar ģimeni katrā brīvā brīdī doties izbraucienos, lai izpētītu Latviju un mūsu kaimiņu zemes un katrs piedzīvojums kopā ar ģimeni ir skaists. Šogad pēc 8 gadu pauzes atvēlēju arī pāris dienas mūzikas festivāla apmeklējumam - arī tas bija forši.
Ko vēl gribi paspēt augusta izskaņā?
Aizbraukt uz Gaiziņkalnu! Pats vēl neesmu bijis.
Kurš tev iedeva vārdu?
Mamma! Vecvecāki savu dzīvi veltīja baznīcai, pieļauju, ka ar to varētu būt kāda saistība. Skolas laikos nebija tas vieglākais vārds, ar kuru sadzīvot, bet tagad esmu pateicīgs, ka mani sauc tieši Jāzeps.
Bērnībā “ziepes” vārīji?
Uh, liekas, ka pat pārāk daudz.
Gardākais saldējums pasaulē?
O, te ir vieta receptei! Sasaldējiet šķēlītēs sagrieztus banānus. Pēc tam sablenderēt. Pievienot var gan zemenes, gan šokolādes gabaliņus un būs ņammm!
Sapņu ceļojuma galamērķis?
Ļoti vēlētos aizbraukt uz Nepālu.
Tava ikdiena aizrit uz skatuves un esi starp cilvēkiem, jo esi gan fotogrāfs, gan vadi arī kāzas un citas laimes dienas, kā arī aizraujies pie DJ pults. Kurās kurpēs jūties vistuvāk sev?
Kopš esmu pavēris durvis uz kāzu vadīšanu un muzikālo noformējumu, šo jautājumu saņemu ļoti bieži. Taču man joprojām nav atbildes, jo jūtos ērti un izbaudu ik katru no šīm “kurpēm”. Katras no tām ir tik dažādas un bagātas ar plusiem.
Esmu pārliecināts, ka katram cilvēkam ir vairākas personības, es neesmu izņēmums, tādēļ esmu pateicīgs, ka man ir iespēja izpaust sevi no dažādiem rakursiem.
Piemēram, fotografējot kāzas mans darbs ir vairāk ar pašu pāri, jo tad darbojās mana mākslinieciskā un romantiskā puse. Savukārt, vadot pasākumus, es strādāju ar cilvēku grupu. Šeit atveras mana pļāpīguma un zinātkāres puse. Zinātkāres, jo darbā ar grupu ir viens liels nezināmais - ar kādiem cilvēkiem būs jāstrādā. Tādēļ ar aizrautību, caur dažādām aktivitātēm vēroju, kā izdodas atraisīt introvertākus viesus, kā arī piezemēt tos, kuri ir pieraduši pievērst sev pastiprinātu uzmanību.
Kas ir pats skaistākais, esot uz skatuves?
Redzēt, ka tas, ko daru, nes apkārtējiem prieku. Bieži vien pirms pasākuma ir satraukums par to kā nu būs, bet mirklī, kad paņemu rokās kameru vai mikrofonu, izmainās visa pasaule man apkārt.
Es varu būt es pats.
Katra no tavām izvēlētajām profesijām atšķiras, bet arī viena otru papildina. Ko esi iemācījies, attīstot sevi jomās, kur ir arī savas ēnas puses.
Izcils rezultāts prasa milzīgu darbu sagatavošanās procesā. Atceros pirmo reizi, kad prātā ieskrēja doma par vakara vadīšanu. Fotografējot redzēju daudzus vadītājus darbībā, un doma, ka “es taču arī tā varu” kļuva arvien spēcīgāka.
Likās, ka tas ir viegli. Paņem rokās mikrofonu un bliez. Realitāti sapratu jau pie pirmajām kāzām, ko man uzticēja vadīt.
Esmu no tiem cilvēkiem, kuri pārāk daudz domā, jau līdz plānotajam pasākumam esmu savā galvā izgājis cauri praktiski visam, kas var noiet greizi, tādēļ vienmēr ir gatavs plāns A, B, C un visi pārējie burti. Īsāk sakot, nav gluži tā, ka paņem mikrofonu rokās un bliez. Lai arī spēja improvizēt ir svarīga, un tā tik tiešām arī tiek pielietota - sagatavošanās process ir vērtīgākā atslēga izcilam rezultātam.
Ko cieni savā radošajā ikdienā?
To, ka pāri man uzticas nest prieku, iemūžinot vai vadot viņu skaistāko dienu!
Kā tev iet ar 24 stundām diennaktī? Vai pietiek laiks visam, ko esi ieplānojis un vēlies paveikt?
Pavasarī izgulēšos!
Ko dari, kad rokas nolaižas?
Paceļu tās. Pavisam burtiski. Paceļu rokas un skaļi saku: "Ir skaista diena, lai sasniegtu šodienas mērķus." Mana motivācija ir manas meitiņas, tādēļ daru labāko, lai būtu labs piemērs.
Kas ir tava miera osta?
Mana ģimene.
Tici liktenim? Vai tomēr esi izvēles brīvības cienītājs?
Ticu liktenim, bet cienu arī izvēles brīvību. Es teiktu, ka liktenim ticu vairāk, kad tieku ierauts kādā ne pārāk foršā notikumā. Tā ir vieglāk uzturēt pozitivitāti, piemēram, nesen ceļā uz kāzām salūza auto. Tā vietā, lai ļautos stresam, pateicu pats sev, ka liktenis zina labāk, ja reiz tā bija lēmis. Un tā - ātri vien atradu citu risinājumu, kā veiksmīgi izdarīt savu darbu.
Vismīļākais plecs pasaulē?
Man ir veseli divi - manu meitiņu. Ja nepieciešams aizmirst par raizēm un sajust mieru, atliek tikai apskaut abas savas mazās čiepas.
Kā izskatās tavs svētdienas rīts?
Bieži vien svētdienas rīts ir brīdis, kad pārrodos mājās no kāzām, tādēļ lielākoties tas izskatās ar mani gultā, dziļā jo dziļā miedgā.
Trīs rakstura īpašības, kuras novērtē cilvēkos?
Patiesums, empātija, pozitivitāte.
Ja būtu jāizvēlas viena diena, ko izdzīvot vēlreiz, kura tā būtu?
Pie šā jautājuma domāju visilgāk, jo dzīvē ir notikušas daudzas lietas, ko vēlētos piedzīvot vēlreiz, vai pat mainīt.
Bet laiks iet tikai uz priekšu, tādēļ jācenšas darīt savu labāko, lai katru dienu dzīvotu bez nožēlas un ar prieku.
Persona, ar kuru dotos pat uz vientuļu salu?
Juris Mūrmanis (izcils vakara vadītājs). Mēs uzspēlētu miljonāru, kamēr gaidītu glābējus!
Kur sevi redzi pēc 5 gadiem?
Skanēs banāli, bet tāda nu ir mana patiesība - man patīk nest prieku, negatīvo pārvērst pozitīvajā un motivēt pēc iespējas vairāk cilvēku nešaubīties par saviem sapņiem.
Šobrīd to daru ar kameru vai mikrofonu rokās. Iespējams, būšu atradis veidu kā sasniegt vēl vairāk cilvēku, lai vairotu labo un skaisto pasaulē.
Mīļākā atmiņa no skolas gadiem?
Tautas dejas - atceros, ka stilīgi bija teikt, ka nepatika, bet ar varu neviens nespieda iet, tādēļ gluži labprātīgi turpināju apmeklēt. Piedalījāmies skolēnu Dziesmu un deju svētkos, kā arī dažādos citos pasākumos. Skolotāja bija varen dulla, bet, tā kā dejošana ir mana spilgtākā skolas gadu atmiņa, tad iespējams, tieši viņas ieguldītais darbs un striktums, ir rezultējies ar mani tādu, kāds es esmu šodien.
Kādi bija tavi 1. septembri?
Bērnībā vasaras pavadīju laukos, tādēļ 1.septembri bija saviļņojuma pilni satikt draugus. Neizpalika arī kūka ar ģimeni.
Esi arī ģimenes cilvēks. Ko esi iemācījies no savas ģimenes?
To, ka laiks paskrien vēja ātrumā. Ir jāizbauda katrs mirklis, ko varam pavadīt kopā.
Mīlestība trīs vārdos?
Cieņa, empātija, atbalsts.
Novēlējums piedzīvojumu medniekiem?
Lai vai kādu piedzīvojumu vēlies nomedīt, neļaujies bailēm sevi apturēt - bliez tik vaļā, tas ir tā vērts!
