Pludmales volejboliste Tīna Laura Graudiņa, kas šogad pārstāvēja Latviju Parīzes olimpiskajās spēlēs kopā ar Anastasiju Samoilovu, mājās pārbrauca ar dalītu 5. vietu.
Šīs olimpiskās spēles sportistei paliks atmiņā arī ar to, ka viņai kopā ar 3x3 basketbolistu Nauri Miezi, tika uzticēts karognesēju gods atklāšanas ceremonijā.
Saviļņojums, prieks un lepnums bija nolasāms no sportistes acīm. Un arī tagad pēc Parīzes emocijas sit augstu vilni.
Mēs pēc olimpiskajām spēlēm jūtāmies ļoti labi, gluži kā pēc tāda kārtīgi padarīta darba, ar labām sajūtām. Tas tāpēc, ka mums bija ļoti gari pēdējie divi gadi, kad gatavojāmies Parīzei.
Tagad, kad tas ir izdarīts, ir tukšuma sajūta, jo visa enerģija un koncentrēšanās, ko veltījām olimpiskajām spēlēm, ir aiz muguras.
Tagad ir jāatrod jauns mērķis. Taču pirms jaunā mērķa vajag ļaut tukšumam būt, lai saprastu, kādas ir mūsu nākamās vēlmes.
Sajūtas, nesot Latvijas karogu, bija fantastiskas. Mēs ar Nauri izbaudījām procesu. Tas bija patīkami, ka mūsu komandas biedri varēja stāvēt burtiski plecu pie pleca.
Man tik ļoti patika šī atklāšanas ceremonija, šis koncepts, kad mēs visi bijām uz kuģa, nevis gājām pa stadionu, jo uzreiz bija atbrīvotāka sajūta un arī lielāka kopība.
Mēs no visas sirds pārstāvējām Latviju un tas bija tiešām fantastiski. Es arī sekoju līdzi pilnībā visiem Latvijas sportistiem. Nedevos vērot sportistus klātienē, bet skatījos pa televizoru. Vēroju no mūsu Latvijas ofisa, kas bija ļoti jauki. Tā visa atmosfēra, kas tur valdīja, tas ir neaizmirstami.
Ir ļoti svarīgi izveidot un uzturēt kontaktu ar jauniešiem, satikties ar viņiem, jo tas jau ir tas, kā rodas sportisti un ne tikai sportisti, bet gan cilvēki, kas rod prieku no kustībām, no atrašanās ārā, brīvā dabā.
Protams, ka mēs kā bērni, skatāmies uz cilvēkiem, kas mūs iedvesmo. Ja mēs spējam būt šie cilvēki? Es ar prieku pildu šo pienākumu.
