Ūdens stabs ir virpuļviesulis, kurš rodas virs ūdens virsmas, parasti tas nav saistīts ar pērkona negaisu. Lai gan ūdens stabi ir kā nelieli virpuļviesuļi, tos nesauc par virpuļviesuļiem, ja vien tie nenokļūst līdz sauszemei.
Un tā viņi nāk krastā, šalcošām šļakatām pārsijā liedagu, pārskalo kāpas, uzceļ ņirbu jahtu ostā, paklandzina vantis, liek dejot kafejnīcu tievkāju krēsliņiem, iegāž vasarniecei klēpī ledusgabaliņpilnu kokteili un koķeti izgaist, bet viņa tikai smejas un smejas, jo viņa taču ir brīvdienās Pāvilostā - Latvijas Vasaras Galvaspilsētā, savā Facebook kontā raksta Redzēt Debesis. Lūk, arī video no viņu konta.
Ūdensstabi ir mazāki un vājāki nekā tornado, tomēr arī tie var būt diezgan bīstami. Ūdens stabs var apgāzt nelielas laivas, sabojāt kuģus vai arī nodarīt bojājumus.
Virpuļviesuļu enerģijas avots ir siltais jūras ūdens, kas kontrastā ar auksto gaisu strauji iztvaiko un ceļas augšup. Lielie lietus-gubu mākoņi, kuros veidojas gaisa cirkulācija, var izveidoties kā ūdens stabs.
Viens no priekšnosacījumiem, lai veidotos ūdens stabi, ir temperatūras atšķirība starp ūdens virsējiem slāņiem un gaisa temperatūru aptuveni pusotra kilometra augstumā. Ja ūdens ir vismaz 13 grādus siltāks, tad virpuļviesuļi virs ūdens var veidoties.
