Lielā piektdiena piemin Jēzus Kristus krustā sišanu, atzīmējot viņa ciešanas un nāvi pie krusta, kā aprakstīts kristīgajā tradīcijā.
Tas iekrīt piektdienā pirms Lieldienu svētdienas un tiek novērots svinīgās ceremonijās un dievkalpojumos baznīcās visā pasaulē. Lielā piektdiena ir pārdomu, grēku nožēlas un lūgšanu diena kristiešiem, kuri bieži gavē un apmeklē dievkalpojumus, kuru centrā ir Jēzus upuris.
Lielā piektdiena, plaši pazīstama kā Lielā piektdiena, ir vienīgā diena visā gadā, kurā netiek svinēta mise. Tā ir svinīga diena, kas aicina uz badošanos un atturību. Lielajā piektdienā populāri ir Krusta ceļi.
Kāpēc Lielo piektdienu saucam par “labo”, ja tas ir tik tumšs un drūms notikums, kas piemin Jēzus ciešanu un nāves dienu? Kas ir Lielā piektdiena un kāpēc Klusās nedēļas piektdienu saucam par “labo”?
Lielā piektdiena, piektdiena pirms Lieldienām ir kristiešu diena, lai pieminētu Jēzus krustā sišanu un Viņa nāvi Golgātā. Šie kristiešu svētki ir zināmi arī kā Lielā piektdiena un Melnā piektdiena, raksta christianity.com.
Lielā piektdiena vienmēr ir piektdiena tieši pirms Lieldienām. Klusās nedēļas ietvaros Lielā piektdiena ir piecas dienas pēc kristiešu Pūpolsvētdienas svētkiem, kas piemin Kristus triumfālo ieiešanu Jeruzalemē.
Kristiešiem Lielā piektdiena ir svarīga diena gadā, jo tajā tiek svinēta nozīmīgākā nedēļas nogale pasaules vēsturē. Kopš Jēzus nāves un augšāmcelšanās kristieši ir pasludinājuši Jēzus krustu un augšāmcelšanos par izšķirošo pagrieziena punktu visai radībai. Pāvils uzskatīja par “svarīgāku” to, ka Jēzus nomira par mūsu grēkiem, tika apglabāts un tika augšāmcelts trešajā dienā, ievērojot to, ko Dievs bija apsolījis Rakstos (1. Korintiešiem 15:3).
Lielajā piektdienā atceramies dienu, kad Jēzus labprātīgi cieta un nomira ar krustā sišanu kā augstāko upuri par mūsu grēkiem (1. Jāņa 1:10). Tam seko Lieldienas, brīnišķīgi svētki dienā, kad Jēzus tika augšāmcelts no miroņiem, vēstot par viņa uzvaru pār grēku un nāvi un norādot uz nākotnes augšāmcelšanos visiem, kas ar viņu ir saistīti ticībā (Romiešiem 6:5).
Tomēr kāpēc Jēzus nāves dienu dēvēt par “lielo piektdienu”, nevis “slikto piektdienu” vai ko līdzīgu? Dažās kristīgās tradīcijās tiek izmantota šāda pieeja: piemēram, vācu valodā dienu sauc par Karfreitag jeb "bēdīgo piektdienu". Angļu valodā termina “labs” izcelsme tiek apspriesta šādi - daži uzskata, ka tas cēlies no vecāka nosaukuma “Dieva piektdiena”. Neatkarīgi no izcelsmes, nosaukums Lielā piektdiena ir pilnīgi piemērots, jo Jēzus ciešanas un nāve, lai arī cik briesmīga tā bija, iezīmēja dramatisko kulmināciju Dieva plānam glābt savus ļaudis no viņu grēkiem.
Tāpat arī Lielā piektdiena ir “laba”, jo, lai cik briesmīga tā diena bija, tai bija jānotiek, lai saņemtu Lieldienu prieku. Jēzus pacieta krustu Lielajā piektdienā, zinot, ka tas noveda pie viņa augšāmcelšanās, mūsu pestīšanas un Dieva taisnības un miera valdīšanas sākuma.
Lielā piektdiena iezīmēja dienu, kad pie krusta satikās dusmas un žēlastība. Tāpēc Lielā piektdiena ir tik tumša un tik laba.
Lielās piektdienas pravietojums: "Bet viņš tika caurdurts par mūsu pārkāpumiem, viņš tika saspiests par mūsu noziegumiem; pār viņu bija sods, kas atnesa mums mieru, un ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti." (Jesajas 53:5)
