Jūdu un kristiešu tradīcija izmantot īpašas sveces laikā, ko tagad saucam par Lieldienām, ir aptuveni 3450 gadus veca. Vecās Derības laikos uzticīgie ticīgie aizdedza sveces vakarā pirms Pasā, ko kristieši tagad šo dienu dēvē par Lielo piektdienu.
Sveču izmantošana dievkalpojumos turpinājās cauri gadsimtiem, bet katoļu baznīcā nebija obligāta līdz 17. gadsimtam. Mūsdienās katoļu draudzes locekļi piemin Lieldienu laiku ar Lieldienu sveci — lielāko no visām dievkalpojumos izmantotajām svecēm. Dažreiz 60 cm gara Lieldienu svece attēlo Jēzu, gaismu, kas ienāca aptumšotā pasaulē, raksta sepulchre-candles.com.
Lieldienu svece ir veids, kā draudzes locekļi var noturēt Lieldienu nomodu - svece tiek iedegta tumsā un ienes svētnīcā gaismu. No tā tiek iedegtas citas sveces, lai attēlotu, kā Jēzus aicina Savus sekotājus nest Viņa gaismu pasaulei.
Svece deg no Lielās piektdienas līdz Lieldienu svētdienai, atgādinot, ka Dieva slava un Gars vienmēr ir ar pasauli. Svece simbolizē Kristus kalpošanu. Tas ir apzīmēts ar grieķu burtiem Alfa un Omega, Jaunās Derības nosaukums Jēzum, kas nozīmē pirmo un pēdējo. Svece tiek ienesta svētnīcā (tāpat kā Kristus tika aiznests uz kapa), un tā ir Lieldienu dievkalpojumu uzmanības centrā.
Kā atbrīvoties no stresa ar sveču palīdzību lasi šeit.
Lieldienu sveces ir baltas vai ziloņkaula krāsas, biezas (varbūt 5-8 cm diametrā) un rotātas ar simboliem. Lieldienu sveces ir raksturīgas ar to, ka uz tām ir grieķu burti Alfa un Omega, krusts, piecas sarkanas vīraka krelles un gads.
Sveces tiek ienestas svētnīcā Lielajā piektdienā un novietotas redzamā vietā visu Lieldienu sezonu. Svece deg no Lielās piektdienas līdz Lieldienu svētdienai. Pēc tam sveces liesma tiek nodzēsta un iedegta ikdienas misēs līdz Debesbraukšanas ceturtdienai.
Lieldienu sveces ir izgatavotas no tīra bišu vaska. Tas atspoguļo Jēzus tīro un bezgrēcīgo dzīvi. Svece simbolizē arī Kristus duālo dabu — Viņa dievišķumu un cilvēcību. Sveces dakts simbolizē viņa cilvēcību — liesma simbolizē Viņa dievišķību.
Svecē iestrādātie pieci vīraka graudi iezīmē krusta formu un atgādina ticīgajiem par piecām brūcēm, ko Jēzus guva krustā sišanas laikā (viņa roku, kāju un sānu caurduršana). Aromātiskās garšvielas atgādina ticīgajiem par smaržām, kas izlietas uz Viņa ķermeņa un apvalka pēc ievietošanas kapā.
Lai gan Lieldienu sveces nozīme gadsimtu gaitā ir attīstījusies, tā joprojām ir svēta tradīcija, ar kuru ticīgie godina Jēzus kalpošanu un upuri.
