Šogad Pūpolsvētdiena būs svētdien 24. martā. Daudzas baznīcas svin Pūpolu svētdienu.
Kas ir Pūpolsvētdiena? Pūpolsvētdiena ir kristiešu svētki, kas iezīmē Lielās nedēļas sākumu, kas ved uz Lieldienu svētdienu. Tas piemin Jēzus triumfējošo ieiešanu Jeruzalemē, kad cilvēki nolika palmas un zarus viņa priekšā kā goda zīmi.
Mūsdienās baznīcās notiek Pūpolu svētdienas dievkalpojumi, kuros dievlūdzējiem tiek dots no palmu lapām izgatavots palmas zars vai krusts. Svinības ir saistītas ar himnu dziedāšanu, Svēto Rakstu lasīšanu un dažreiz pat procesiju.
Pūpolsvētdiena ir atgādinājums par nesavtīgo mīlestību, ko Jēzus parādīja, atdodot savu dzīvību par mums, un tas ir laiks pārdomāt savu dzīvi un to, kā mēs varam parādīt šo mīlestību apkārtējiem, raksta Debija Makdaniela, rakstniece, mācītāja sieva un mamma trim lieliskiem bērniem un daudziem mājdzīvniekiem.
Pūpolsvētdiena ir diena, kad atceras un svin dienu, kad Jēzus iegāja Jeruzalemē kā Glābējs un Ķēniņš. Kad Jēzus jāja ar ēzeli Jeruzalemē, pulcējās liels ļaužu pulks un pāri ceļam nolika palmu zarus un savus apmetņus, sniedzot Jēzum karalisku attieksmi. Simtiem cilvēku sauca: "Ozianna Dāvida Dēlam! Svētīgs, kas nāk Tā Kunga vārdā! Hozanna debesīs!"
Pūpolsvētdiena ir pārvietojami svētki, kas katru gadu mainās atkarībā no gavēņa un pavasara ekvinokcijas.
Daudzas baznīcas svin Pūpolsvētdienu, vicinot palmu zarus, dziedot tradicionālās himnas un veidojot krustus no palmu lapiņām. Bet, lai gan šis ir uzvaras gājiens, tas ir Jēzus pirmais solis pretī Viņa nāvei.
Uzsākot šo Kluso nedēļu, kas nāk pēc Pūpolsvētdienas, lai atgādina Pūpolsvētdienas nozīmi un vērtību šodienas dzīvē. Tā ir ļoti svarīgā diena vēsturē, kad Jēzus sāka savu ceļu pretī krustam.
Tomēr, iespējams, aizņemtajā dzīvē, pavasara brīvlaikā vai visās gaidāmajās domās par Lieldienām to patiesā nozīme var pat netīši pazust, atgādina Debija Makdaniela.
