Merilina Monro reiz teica: “Kā sieviete esmu neveiksme. Mani vīrieši no manis gaidīja tik daudz, jo tāds bija mans tēls – seksa simbols. Tādu viņi bija man piedēvējuši, un pati to biju izveidojusi. No manis viņi gaidīja, ka vienmēr skanēs mūzika un būs mūžīga jautrība, bet mana anatomija ir tāda pati kā citām sievietēm, un es nevaru to izmainīt.”
Šis domu grauds ir tikai viens no daudziem, kas apliecina, ka savas dzīves laikā Merilina Monro paspēja daudz - gan piedzīvot, gan iemācīties un saprast pašu dārgāko, kas dots - dzīvi, gan arī atstāt aiz sevis pēdas, par kurām runā un runās vairākus gadu desmitus.
Jāteic, ka dīvas dzīve bija salīdzinoši īsa. 36 gados tā beidzās. Oficiāli viņas nāve tiek klasificēta kā pašnāvība, tomēr līdz pat šodienai pastāv dažādas sazvērestības teorijas par viņas nāves apstākļiem, jo tie bija mīklaini.
1962. gada 5. augustā, kad Merilina Monro nomira, pāršalca ziņas, ka viņa ir pārdozējusi barbiturātu. Šodien barbiturskābi galvenokārt lieto miega un narkozes līdzekļos. Tāpat arī dzīves pēdējos gados viņai bija vairākas privātās dzīves problēmas, kas pēc tam izraisīja smagu depresiju un postošu krīzi.
Merilina Monro savu spīdošo karjeru sāka kā modele, bet 1946.gadā, parakstot līgumu ar filmu studiju “Twentieth Century-Fox”, sākās viņas aktrises karjera. Sākumā Merilina bija redzama mazākās lomās, bet tās bija pietiekami spilgtas, lai aizvestu viņu līdz dīvas cienīgai dzīvei.
Pirmās nopietnās lomas viņa ieguva filmās “The Asphalt Jungle” un “All About Eve”, ar kurām sākās viņas karjeras ceļš. Šodien Merilina Monro tiek dēvēta ne tikai par vienu no skaistākajām aktrisēm pasaulē, bet aktrisi, kas ar savu personību un dzīves atziņām ietekmē daudzas sievietes.
Nonākot slavas alejā, Monro secinājusi, ka Holivuda ir vieta, kur jums maksās tūkstoš dolāru par skūpstu un piecdesmit centus par jūsu dvēseli.
Viņas pašas biogrāfija kādam, kurš Merilinu Monro pazīst tikai pēc iespaidīgā izskata, ne pēc dzīves krustcelēm un līkločiem, varētu likties pat skaudra. Uzaugot dažādās audžuģimenēs un bērnu namos, viņa savā autobiogrāfijā neslēpa, ka dzīves pirmsākumos nebija ne naudas, ne mantas, ne mīlestības.
Taču pārliecību par sevi viņa gadu gaitā izkopa, par to liecina arī viņas pašas teiktais:
Kādu rītu pie spoguļa uzklāju lūpu krāsu un blondās uzacis iekrāsoju tumšākas. Man nebija naudas drēbēm. Man piederēja tikai bārenes gredzens un džemperis. Lūpukrāsa un skropstu tuša bija man kā drēbes, kas pilnveidoja un uzlaboja manu izskatu tā, it kā es būtu uzvilkusi īstu vakarkleitu.
Apzinoties savu skaistumu, Merilina Monro daudzus gadus pavadīja ar apskaužamu pašpārliecinātību, līdz kļuva par spožāko zvaigzni piecdesmito un sešdesmito gadu Holivudā.
Nenoliedzami Monro zelta padomi skaistumkopšanā ir atstājuši ietekmi uz šodienu. Pirmais noteikums bija miegs. Viņa mēdza brīvdienās izgulēties līdz pat pusdienlaikam, atjaunojot savas baterijas, ko uzsvēra vairāku gadu griezumā. Miega režīms bija svarīgs. Tikai tā varēja atpūsties un atgūties pēc intensīvām filmēšanām, vērienīgām ballītēm, kā arī šampaniešu piramīdām, jo viņa bija arī tā, kas mīlēja dzirkstošos dzērienus.
Tas, ka Merilinas Monro galvenais ierocis bija harizma, nav tikai fakts. Par to mēļo daudz. Taču sarkanā lūpa krāsa, skropstu tuša un augstpapēžu kurpes bija viņas galvenie trumpji, lai iekarotu pasauli.
Savas salīdzinoši īsās dzīves laikā, viņa pārliecināja daudzas sievietes, ka rūpes par savu skaistumu, izceļot savu skatienu ar skropstu tušu, kā arī koši sarkanas uzkrāsojot lūpas, var tikai celt pašapziņu. Tāpat viņa bija tā, kas uzskatīja, ka no ķermeņa un tā aprisēm nevajag kaunēties. Tieši otrādi, jārāda pasaulei tas, kas dots.
Monro ietekme ir jūtama vēl šobaltdien, jo vēl aizvien viņas citāti klejo no vienas sievietes padomu slēptuves pie otras. Un tas nav brīnums, jo šajās atziņās ir jūtams viedums, dzīves pieredze un vērtību skala, kas gadu gaitā izkristalizējās.
