Kad jūs pēdējo reizi gatavojāt zivi? Un šeit es nerunāju tikai par laša fileju. Šis ēdiens, šķiet, vēl joprojām tiek atstāts restorāniem, ja vien neesat audzis kādā no 497 km garās Latvijas jūras piekrastes ciemiem un pilsētām. Es esmu uzaugusi Madonā un tur zivis nebija mūsu ikdienas ēdienkartes pamatā.
“Grūti gatavot” ,”pārcepšu” un dažnedažādi citi komentāri - bija piezīmes, ko atceros no savas bērnības. Bet tagad, kad zivis gatavoju vismaz reizi nedēļā, jo ne tikai to garša un veselīgā uzturvērtība ir liels pluss, bet arī to, cik vienkārši tās patiesībā ir pagatavot. Nav jābrauc uz Vidusjūras piekrasti, lai tavā šķīvī būtu sulīga un baudāma zivs, lai gan tur tiešām ir sava veida zivju meka.
Nav nekāds noslēpums, ka zivis ir ļoti veselīgas, arī mūsu ziņu portālu virsrakstus rotā uzraksti par slaveno Vidusjūras diētu. Itālijas, Spānijas, Francijas, Horvātijas un citās valstīs zivis tiek lolotas un daudzinātas jau no bērna kājas, tās ēd visi un visur, un dažnedažādākajos veidos. Atminos savu ģimenes braucienu uz Horvātiju, kur mēs palikām uz vienas no 1224 salām. Es (kā īsts FBI aģents) pirms katra ceļojuma izpētu, kur mēs ēdīsim. Ja godīgi, neko citu es nepētu un nemeklēju.
Ēdiens un vīns ir manas ceļojumu atslēgas, un pārējais atnāk pats. Toreiz apmeklējām gan tūristu restorānus, gan restorānu Posat, kur pie zivīm todien baudījām gan šampanieti, gan kraukšķīgu Pouilly Fume vīnu. Bet ne tas bija lielākais pārsteigums, jo tur ekspektācijas bija augstas; pavisam necila būdu blakus mūsu viesnīcai - tieši tur bija viena no labākajām maltītēm.
Ģimenes restorāns, kur saimnieko arī bērni, ar nedaudz smiltīm zem kājām un siltu vēju sejā, sēdēdami uz plastmasas krēsliem, kas katrs citā krāsā, mēs baudījām neticami labu maltīti, un porcijas - vajadzēja pabrīdināt par to lielumu. Katra no Vidusjūras valstīm lepojas ar saviem zivju ēdieniem, un, ja dodies uz kādu no tām, nobaudīt tos ir jābūt tavā check listā.
Šis ir ļoti populārs ēdiens gan Spānijas piekrastē, gan tās salās. Zivs, iecepta sāls cepurītē, palīdz zivij izcepties vienmērīgi un lēnāk, nekā grilējot vai cepot to, kā ierasti, tas palīdz zivij palikt sulīgai. Šī gatavošanas metode ir pavisam sena, kur leģendas var meklēt 4. gadsimtā grieķu virtuvē, gan Ķīnā Qing dinastijas laikā 1644. gadā. Ņemot vērā to, ka agrāk nebija modernu elektrisko ierīču, šķiet, pavisam loģiski izvēlēties šādu metodi - cept uz uguns vai māla krāsnī. Šis zivs pagatavošanas veids ir ar saviem šova elementiem. Daudzos restorānos to pasniedz pie galdiņa jūsu acu priekšā un pirms cepurītes pārsišanas tai uzlej alkoholu (kam ir virs 40% stiprums) un aizdedzina. Piekrastes pilsētās un Vidusjūras salās, kas slavenas ar savu nakts dzīvi, kā, piemēram, Marbella, Ibiza un Mikona, kungi ir gatavi šķirties pat no 600 euro un vairāk par šādu zivi lielākai kompānijai, lai atstātu iespaidu uz klātesošajām dāmām. Tas ir nedaudz komiski, kas notiek šajās vietās, kad runa ir par šampanieša un ēdiena cenām. Arī Veuve clicquot brut šampanietis, ko mēs “Spirits and wine” varam iegādāties pa 50 euro, tur jūs to varat baudīt pa 500 euro. Varbūt tad tas garšo labāk, kas vien zina! Bet tagad par to, ko mēs varam darīt jau rīt pat. Šai receptei es parasti izvēlos doradu vai jūras asari, tos es pērku Promo cash and carry, bet tur ir jāizveido uzņēmuma karte, ja tādas iespējas nav, tad zivis var iegādāties SKY, Gastranome, mc2 un citos veikalos.
Receptei vajadzēs:
PAGATAVOŠANA
Pannā ieklāj cepampapīru un uzber nedaudz sāli, uz tā novieto zivi un sāk bērt sāli pa virsu, tad ar ūdens palīdzību var izveidot tādu kā cepurīti, lai sāls ir visapkārt. Cep 25-30 minūtes 180 grādos. Pēc tam ar karoti pārsit garoziņu un noņem ādu, asakas un servē. Pa virsu var pārliet citrona sulu, olīveļļu un sāli. Zivs ne pa visam negaršo sāļi, ja cep pēc šādas metodes, tāpēc nevajag baidīties. Šī zivs nav trekna, tāpēc pie tās labi klāt garšos vārīti mazie saldenie kartupelīši, ko krāsnī ar sviestu var apcept zeltaini brūnus.
Kā arī Spānijā populāri ir tomātu salāti - svaigi sagriezti tomāti ar sīpoliem, ko es parasti iemarinēju. Iemarinēti sīpoli dod patīkamu kraukšķīgumu un asumiņu. Salātus var izkārtot plakanā šķīvi un izmantot dažādu veidu tomātus, lai interesantāk.
Šī ir viena no pašām klasiskākajām zivs grilēšanas receptēm. Laikam jau receptes grilētai zivij var atrast katras tautas nacionālajā virtuvē un šeit ir iespēja variēt, kā pašam tīk. Iekšā var likt gan citrusaugļus, gan garšvielas - timiānu, pētersīļus vai estragonu vai arī ielikt ķiploka daiviņas. Pannā apakšā var paliet arī pavisam nedaudz baltvīna, tad izveidosies tāda kā mērce, ko pēc tam var pārliet pāri. Zivs ādu var arī sagriezt un tajā saspraust garšvielas vai citronus, bet man patīk, ka zivs filejas ir veselos gabalos!
Receptei vajadzēs:
1 sālsūdens zivs , šis man ir Austrālijas asaris, apmēram 1400 g
1 apelsīns
1 citrons
olīveļļa
sāls, pipari
2 ķiploka daiviņas
PAGATAVOŠANA
1.Iztīrītā zivi ielej olīveļļu, to izmasē un pārber sāli, piparus, tad liek apelsīna, citrona šķēlītes un ķiploka daiviņas.
2. Uz pannas izvieto apelsīna un citrona daiviņas, virsū liek zivi.
3. Zivi cep grila režīmā 220 grādos 15-20 minūtes. Zivs ir gatava, kad pavelkot spuras, tās viegli nonāk nost/atdalās.
Pie šā ēdiena man patīk krāsnī apcept brokoļus un puķkāpostus. Tos sadala mazākās galviņās un samaisa ar marinādi. To iepriekš sagatavo trauciņā - viena citrona sula, 1 ēd. k. medus, ⅓ tēj. k. čillī pārslas, sāls pēc garšas, ½ tēj. k. paprikas pulveris. Cep aptuveni tik pat ilgi, cik zivi. Pasniedz ar jogurta tzatziki mērci.
