Nav noslēpums, ka jūnijā sociālajos tīklos bija manāmas visai karstas un spraigas diskusijas starp latviešiem un lietuviešiem. Iemels - aukstā zupa. Kam šis ēdiens pieder, kurš tad radīja recepti, kā arī, kuram galu galā šī zupa sanāk garšīgāka. Katrs, protams, aizstāvēja savu zemi un pārliecību.
Toties Pipars šīm diskusijām izvēlējās citu ceļu. Reaģējot uz abu valstu aukstās zupas izcelsmes kariņu - kulinārijas blogeris Rojs Puķe jeb Pipars kopā ar digitālā satura veidotājiem 29. jūnijā, Esplanādē aicināja iedzīvotājus uz Latvijas aukstās zupas tautas degustāciju. Pasākuma mērķis bija panākt abu valstu kulinārijas cepiena mierizlīgumu, demonstrējot, ka aukstā zupa pieder cilvēkiem, un tā vienlīdz labi garšo kā Lietuvā, tā arī Latvijā.
Vai uzstādītais mērķis tika sasniegts? Savās sajūtās dalās Pipars.
Godīgi sakot, pēc pasākuma manas sajūtas kā pēc Dziesmu un deju svētkiem. Sajūtas ir grandiozas.
Es nebiju gaidījis šādu sabiedrības atsaucību un, protams, jāsaka paldies arī jums, medijiem, jo cilvēki, kuri nāca, bija no dažādiem burbuļiem, dažādām vecuma un interešu grupām.
Pats neticamākais bija pasākuma organizēšanai veltītais laiks, nepilna nedēļa. No idejas brīža, kad man piezvanīja Toms Barons Lūķis un jautāja, vai teorētiski es auksto zupu varētu pagatavot vairākiem simtiem cilvēku, un ko es saku par šādu ideju, līdz pasākumam, pagāja četras darba dienas.
Nedaudz jau bija satraukums, vai tulīt tos kefīra un biešu kalnus nebūs pašiem jāēd, bet zvaigznes salikās.
Nenoliedzami paldies arī “Olybet sporta bāra” komandai, kuri bez domāšanas mūs ielaida savās telpās, lai šo pasākumu varētu realizēt. Tā aiztaupot mums laiku un līdzekļus, kas būtu nepieciešami saskaņojot atļaujas Rīgas domē. Atkal pierādās, ka nevajag baidīties apvienot spēkus, tad jau tās trakās idejas dzīvo.
Paldies arī uzņēmumam “Gaļas Nams Ādaži”, kuri manam aicinājumam nodrošināt kalnu ar gardu doktordesi, atbildēja pāris vārdos - kur un cik piegādāt? Forša sajūta, ka apkārt mums ir atsaucīgi cilvēki. Paldies visiem, kuri par šo pasākumu pastāstīja, paldies visiem, kuri atnāca un atvainojos tiem, kuri atnāca, bet kuriem nepietika. Mēs domāsim par šāda pasākuma jaudīgāku versiju.
Jautājot vai mierizglīgums izdevās ar Lietuvu, Pipars secina, ka pēc tās jaudas, kas virmoja pasākuma norises dienā un milzīgās cilvēku intereses, saprata, ka Lietuvas braucienam nedaudz jāsagatavojas.
Recepti nemainīsim, bet šobrīd saplānosim komunikācijas stratēģiju un šajā nedēļā dosimies ceļā. Ja reiz mums izdevās pasākums, tad tādā pašā līmenī jābūt apciemojumam.
Lai brāļiem, lietuviešiem, neatliktu nekas cits, kā nolikt auksto zupu bļodas un atzīt sakāvi!
Secinājumi virtuves huligānam ir visnotaļ pozitīvi.
Mēs kā vienmēr spējam apvienoties un sanākt kopā. Mēs esam gatavi pierādīt, ka esam spēcīgi savā garā un ar mums jārēķinās. Es teikšu tā, ir baigi forša sajūta, ka tavu pasākumu atnāk atbalstīt simtiem cilvēku un visi viņi ir noskaņoti pozitīvi, draudzīgi un vērsti uz lielām lietām.
Šis zupu kariņš ļauj cilvēkiem novērst domas no problēmām, rēķiniem, pensiju līmeņiem un valdības sastrādātā.
Visi smaidīja, lieliski pavadīja saulaino sestdienu un devās mājās gardi paēduši! Zupa tiešām izdevās garda un garšoja ne tikai mūsējiem, bet pasākumā piedalījās daži “izlūki” no Lietuvas! Viņiem nācās atzīt sakāvi un faktu ka mūsu aukstā zupa patiesi ir gardāka!
