Šodien, 1.oktobrī, svinam Starptautisko kafijas dienu. Lai gan mums nav zināms kafijas atklājēja vārds, kuram varētu pateikties par šo brīnišķo ieguvumu, šobrīd tā ir kļuvusi par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu.
Kafijas vēsture ir ļoti sena, tās pirmsākumi meklējami Āfrikā - Etiopijas plakankalnēs, no kurienes tā sākusi savu ceļu, lai iekarotu pārējos kontinentus. Eiropā to ieveda 17. gadsimtā. Par to mums jāpateicas Venēcijas tirgotājiem, kuri pirmie sāka izplatīt kafiju, kas tika ievesta no Mokas ostas. No Itālijas kafija aizceļoja uz pārējo Eiropu. Marseļa, Amsterdama un Londona bija pirmās pilsētas, kur tika ieviesta kafija un dibināti pirmie kafijas nami.
Mūsdienās kafijas dzeršanas tradīcijas ir kas vairāk par rīta rituālu. Tai ir strikti pagatavošanas noteikumi, kurus vislabāk uzticēt kvalificētam baristam. Ar ko tieši atšķiras cappuccino no americano vai latte?
Tā ir kafija, kas tiek pasniegta vismazākajā krūzītē. Tāds kā kafijas šotiņš. Dažviet kafijai klāt piedzer ūdeni. Bet espresso nav tikai kafijas nosaukums, tā ir arī kafijas pagatavošanas metode.
Parasti cappuccino sastāv no diviem espresso un vidēja daudzuma piena. Ir arī vietas, kur cappuccino pasniedz ar vienu espresso. Tāpēc, ja vēlaties ar kofeīnu bagātāku vai pretēji - vieglāku kafiju, jautājiet baristam vai, ja esat restorānā, oficiantam, cik stiprs ir cappuccino. Tāpat ir lielais un mazais cappuccino. Mazajā būs mazāk piena.
Šajā kafijas dzērienā kafijas un piena attiecības būs - viens espresso un daudz piena. Ir arī vietas, kur latte gatavo no diviem espresso. Tomēr šis dzēriens būs vieglāks par cappuccino. Tāpat kā cappuccino, arī latte ir divi izmēri - lielā un mazā latte. Arī šeit daudzumu nosaka piens. Gribat vieglāku kafijas dzērienu - lielā latte būs vispiemērotākā.
Šo kafijas dzērienu parasti izvēlas tie cilvēki, kam patīk jaudīgāka kafija. Tas sastāv no diviem (vienmēr) espresso un nedaudz piena. Un krūzītes izmērs parasti ir viens, nedaudz mazāks nekā mazais cappuccino. Nav lielais vai mazais flat white.
Būtībā tā ir parastā melnā kafija, kurā gatavota no viena espresso, kam pieliets vārīts ūdens. Pēc izvēles, atsevišķā mazā krūzītē tiek pasniegts piens. Silts vai auksts - tas atkal ir pēc jūsu izvēles. Baltā kafija būtībā ir tas pats americano, kam jau uzreiz pieliets piens. Un atšķirībā no cappuccino, latte vai flat white, piens nav karsēts un putots.
Tautā saukta par bezkofeīna kafiju. Tomēr šajā kafijā ir 0,01 % kofeīna. Tāpēc īpaši jūtīgiem tās var izraisīt bezmiegu. Ja ir vēlme dzert kafiju pēcpusdienā, rēķinieties, ka neviena kafija nav bez kofeīna.
Šo kafiju pagatavo ar “pour over” vai apliešanas metodi. Filtra traukā ieber espresso kausiņu un ar tējkannu, vēlams ar tievu garu snīpi, lēnām aplej. Šāda kafija lieliski der, kad esat uz kafejnīcu devušies strādāt pie datora.
Parastajam govs pienam kā alternatīva ir augu izcelsmes “pieni”. Auzu, zirņu, sojas, kokosriekstu, mandeļu. Šie būs vispopulārākie. Ja vēlaties garšas ziņā tuvāko parastam govs pienam, tad lieliski der zirņu piens. Tas arī ir olbaltumvielām visbagātākais, neitrālas garšas un labi putojas. Līdzvērtīgs ir auzu piens, tomēr tam būs neliela auzu piegarša. Vidēji putojas mandeļu un kokosriekstu pieni. Un arī garša tiem ir specifiskāka. Savukārt sojas piens būs bez putām.
Šeit ir vai nu cukurs, medus vai dažādi sīrupi. Ļoti reti kur tiek piedāvāta cukura alternatīva, piemēram, stēvija.
NĪDERLANDE PATĒRĒ VISVAIRĀK KAFIJAS
Saskaņā ar 2020. gada pētījumu, Nīderlandē patērē visvairāk kafijas uz vienu iedzīvotāju, proti, 8,3 kg. Tad seko Somija - ar 7,8 un Zviedrija - ar 7,6 kilogramiem uz vienu cilvēku.
KAFIJAS PUPIŅAS NAV PUPIŅAS
Kafijas pupiņas patiesībā nav pupiņas. Drīzāk tā sēkla, kas atrodas kafijas auga iekšpusē. Tās tiek izņemtas no augļiem ražas novākšanas procesā. To formas un izmēra dēļ dēvē par pupiņām.
VĀRDA “KAFIJA” ETIMOLOĢIJA
Agrākais kafijas dzēriena nosaukums bija arābu vārds “qahwah”, kas faktiski apzīmēja vīna veidu. Osmaņu turki pēc tam lietoja terminu “kahve”, kam sekoja holandiešu vārds “koffie”, no kura 1582. gadā tika atvasināts angļu nosaukums.
PASAULĒ LIELĀKĀ KAFIJAS TASE IR VAIRĀK NEKĀ 20 000 LITRU
2019. gada 15. jūnijā lielākā kafijas tase, kas jebkad pagatavota, saturēja 22 739,14 litrus un tika ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā. Kausu izveidoja Alcaldía Municipal de Chinchina (Kolumbija) Bolivara parkā, Činčinā, Kaldasā, Kolumbijā, un tas ilga vairāk nekā mēnesi ar piecdesmit cilvēkiem, kas strādāja pie projekta.
CILVĒKI IR MĒĢINĀJUŠI AIZLIEGT KAFIJU
Pirmajos gados visā pasaulē bija daudz dažādu grupu, kas mēģināja aizliegt kafiju. Parasti tas bija kafijas stimulējošā efekta dēļ. Tāpat daudziem nepatika, ka “Coffee Houses” ātri kļuva par vietu, kur brīvdomātāji nāca apspriest savas idejas. Viens konkrēts gadījums bija Mekā 1511. gadā, kad gubernators baidījās, ka kopīga kafijas dzeršana varētu apvienot viņa opozīciju.
KAFIJA PALĪDZ DZĪVOT ILGĀK
Pateicoties tam, ka kafijā ir antioksidanti, tā joprojām ir viens no veselīgākajiem dzērieniem pasaulē. Protams, ja izvēlaties pievienot krējumu, cukuru vai sīrupu, veselības faktors var tikt ietekmēts, taču pretējā gadījumā, ja kafija tiek patērēta kā daļa no veselīga līdzsvarota uztura un dzīvesveida, tā var palīdzēt cilvēkiem dzīvot ilgāk un laimīgāk.
